Kupls skaits interesentu svin Okupācijas muzeja 20 gadu jubileju

Apollo
19 komentāri

Pirmdien kopā ar valsts augstākajām amatpersonām pie Latvijas Okupācijas muzeja Strēlnieku laukumā pulcējās kupls skaits cilvēku, lai kopīgi svinētu Okupācijas muzeja 20 gadu jubileju, novēroja aģentūra LETA.

Kupls skaits interesentu svin Okupācijas muzeja 20 gadu jubileju

Foto: Edijs Pālens/LETA

Pasākums šodien sākās tāpat kā pirms 20 gadiem, kad muzejs pirmo reizi vēra durvis saviem apmeklētājiem, ar Latvijas himnas nodziedāšanu.

Valsts prezidents Andris Bērziņš sacīja, ka Okupācijas muzejs savos 20 gados ir pilnībā izpildījis savu misiju, jo atcerējies, pieminējis un atgādinājis par vēstures notikumiem.

Latvijas vēsturē vēl ir daudz periodu un konkrētu lietu, uz kurām joprojām nav atbildes. Okupācijas muzejs ar konkrētiem cilvēku likteņiem un lietām visskaidrāk var parādīt, kādiem notikumiem gājusi cauri Latvija. Mūsu visu uzdevums ir Nākotnes nams, minēja Bērziņš. «Ja kāds domā, ka ar eiro ieviešanu būsim sasnieguši minimālu Eiropas līmeni, tad viņš smagi kļūdās. Mums katram ir daudz darāmā, lai varētu dzīvot kā neatkarīga brīva zeme, kur cilvēki brīvi rīkojas,» sacīja Valsts prezidents.

Viņš aicina muzejam neapstāties pie sasniegtā, savukārt sabiedrību Bērziņš mudina būt vienotiem un palīdzēt, lai taptu Nākotnes nams, jo, skatoties pagātnē, var izvēlēties pareizāko ceļu nākotnē.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) akcentēja, ka bez Okupācijas muzeja nav iedomājama atjaunotā Latvija. Pateicoties muzejam, nekad netiks aizmirsta traģēdija, ko nesusi pirmā padomju okupācija, Nacistiskās Vācijas okupācija un otrā padomju okupācija.

«Ir jāņem vērā, ka Otrais pasaules karš un tā sekas savulaik pāršķēla pasauli divās daļās. Tas sadalīja Eiropu ar tā dēvēto dzelzs priekškaru un divu pretēju ideoloģiju iespaidā izveidoja divas dažādas informatīvās un vēstures izpratnes telpas. Un, lai gan jau rit 21.gadsimta otrais gadu desmits, pasaulē joprojām ir nepietiekamas zināšanas par 20.gadsimta vēsturi. Par to ir jāmāca skolā vēstures stundās, par to ir jāstāsta saviem bērniem un mazbērniem. Mums pašiem ir jāzina sava vēsture un tā jāizskaidro citām tautām Eiropā un pasaulē,» sacīja Āboltiņa.

Viņa norādīja, ka Okupācijas muzeja līdzšinējā darbība kalpo kā apliecinājums, ka tie nav tukši vārdi, - ar entuziasmu, enerģiju un dziļu pārliecību par savu misiju muzejs patiesi ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem izpratnes un skaidrojuma veidotājiem par Latvijai smagākajiem 20.gadsimta posmiem.

Saeimas priekšsēdētāja pauda pateicību Valteram Nolendorfam un Gundegai Michelei par sirds darbu, ko viņi veic, par milzīgo ieguldījumu, kas ir nepārvērtējams mūsu tautas vēstures skaidrošanā. «Ir svarīgi pabūt Okupācijas muzejā un saprast, ko mūsu tautai nācies pārciest. Neraugoties uz teroru un baisajiem notikumiem, mūsu vecvecāki un vecāki nosargāja visdārgāko - ticību brīvai un neatkarīgai Latvijai. Stipra un plaukstoša Latvijas valsts būs mūsu tautas spēka, izturības un lepnuma apliecinājums,» akcentēja Āboltiņa, atgādinot, ka mūsu pienākums ir nekad neaizmirst traģēdiju un postu, ko Latvijas tautai ir nesušas okupācijas.

Savukārt bijusī Valsts prezidente un Latvijas Okupācijas biedrības goda padomes locekle Vaira Vīķe-Freiberga klāstīja, ka tie cilvēki, kuri paši bija piedzīvojuši represijas vai kuru tuvinieki to bija piedzīvojuši, bija pieraduši šos notikumus dziļi sevī aprakt, nevienam par to neko nestāstot. Pati Latvijas tauta ar grūtībām izprata, ko okupācijas gadi tautai bija nodarījuši.

«Nevaram pārmest ne sev, ne arī līdzcilvēkiem, kas mēģināja turpināt dzīvi kā normāli cilvēki, taču atgādinu, ka tā nebija brīva tautas dzīve. Mēs esam bijuši okupēti, un tas tautā ir atstājis smagas rētas, un tas mums ir jāapzinās,» piebilda Vīķe-Freiberga.

Viņa norādīja, ka muzejā redzējusi, kā konkrētas lietas, piemēram, uz bērzu tāss rakstītas vēstules vai Sibīrijā šūta meitenes kleitiņa, ļauj muzeja apmeklētājam labāk saprast cilvēku pārdzīvoto. Tas palīdz izjust, ko nozīmē totalitāra vara, apspiešana, okupācija un represijas. «Varam būt priecīgi un laimīgi, ka šīs dienas ir aiz muguras. Lai apzinātos, kas esam kā cilvēki, ir jāsaprot, kas esam un no kurienes nākam, jo tikai tad varēsim izprast, kurp mums jādodas,» sacīja Vīķe-Freiberga.

Okupācijas muzeja 20 gadu jubileja tiek atzīmēta vienā laikā ar XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) piebilda, ka Dziesmu svētki bija tas, kas okupācijā un trimdā palīdzēja cilvēkiem izdzīvot baisos gadus. Ministre pauda cieņas apliecinājums un pateicību muzeja veidotājiem, akcentējot, ka Okupācijas muzejs ir privāta iniciatīva, kas izveidojusies par ļoti profesionālu muzeju.

Jau ziņots, ka 1993.gada 1.jūlijā tika atvērta pirmā izstāde par Latvijas okupāciju 1940.gadā. Tā plašākai sabiedrībai atklāja daudzus Latvijas okupācijas aspektus, piemēram, PSRS militāro intervences gaitu Latvijā, čekas veiktās Latvijas pilsoņu slepkavības. Turpmākos gados muzeja ekspozīcija tika papildināta, līdz muzeja stāsts aptvēra periodu no 1940. līdz 1991.gadam. Līdz šim ar to ir iepazinies vairāk nekā miljons apmeklētāju.

Muzejs turpina attīstīties. Muzeja ēkas paplašināšanai - Nākotnes namam, kura idejas autors ir Gunārs Birkerts, - pašlaik notiek tehniskā projekta izstrāde. Muzeja speciālisti vienlaicīgi ar ēkas projektēšanas darbiem gatavo muzeja jauno ekspozīciju. Tās veidošanai muzejs vāc ziedojumus, īpaši cerot uz Latvijas sabiedrības atsaucību. Ēkas pārbūve tomēr nav pārtraukusi muzeja darbu. Īpaši veidotā pagaidu ekspozīcija ir atvērta un uzņem apmeklētājus pagaidu mītnē Rīgā, Raiņa bulvārī 7.

Muzeju dibināja bijušās trimdas un Latvijas entuziastu grupa - 11 personas 1993.gada maijā nodibināja Okupācijas muzeja fondu, kas vēlāk pārtapa biedrībā. Idejai atsaucās ziedotāji no bijušās trimdas sabiedrības. Sākot no 1997.gada, arī valsts ir līdzfinansējusi muzeja uzturēšanu.

Valsts, pieņemot īpašu likumu, ir arī nodrošinājusi muzeju ar telpām Latviešu strēlnieku laukumā 1. Krīzes gados šis finansējums gandrīz izsīka. Muzeja darba nepārtrauktību ir nodrošinājuši ārzemju latvieši, kas ir galvenie muzeja darba finansētāji līdz pat šai dienai. Par viņu ziedojumiem tiek finansēta muzeja krājumu un ekspozīcijas veidošana, uzņemti ārzemju augstie viesi un maksāta alga (nodokļi) darbiniekiem - gidiem, vēsturniekiem, pedagogiem un apkalpojošajam personālam.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv