Kurā valstī vēl cīnās pret savu valodu un kultūru?

Apollo
0 komentāru

Vēršanās Drošības policijā (DP) nav par Sergeja Kruka uzskatiem. Viņam ir tiesības domāt par Latviju un latviešiem visu, kas vien ienāk prātā. Vērsos minētajā iestādē par Kruka izteikto nepieciešamību CĪNĪTIES PRET. Pret latviešu nacionālajām vērtībām, valodu un kultūru.

Kurā valstī vēl cīnās pret savu valodu un kultūru?

Foto: Evija Trifanova/LETA

Teksts bija ievietots publiskā portālā intervijas veidā, tajā nav nekādas norādes par konrēta pētījuma veikšanu (vizītkartē vien norādīts, ka Kruks aizstāvējis doktora grādu Sorbonā), tāpēc nevar būt ne runas par zinātnisku diskusiju, kā to cenšas skaidrot Kruks ar žurnālistes Ilzes Naglas palīdzību. Intervija portālā «Apollo» neatbilst nekādiem zinātniska teksta parametriem un kanoniem, kas tomēr ir pietiekami plaši. Intervijā nav minēts ne pētījuma nosaukums, ne pētījuma priekšmets, kas tieši ir pētīts, nav minēts, ar kādām metodēm tas darīts un kādi rezultāti iegūti, par kuriem Kruks populārzinātniskā veidā grib informēt sabiedrību. Tāpēc ir nevietā slēpties aiz akadēmiskās un vārda brīvības, cenšoties iestāstīt, ka notiek vēršanās pret šīm brīvībām ar DP palīdzību.

Vēršos pret Kruka aicinājumu, ka «ir jācīnās pret daudzām šīm vērtībām» un «ja skatāmies, ka ir nepieciešams saglabāt latviešu valodu un kultūru, tad šāda politika ir graujoša. Latviešu valodas un kultūras aizstāvji rok «dziļu bedri» – šī esošā, dominējošā, stereotipiskā latviešu kultūras paradigma ir vērsta uz Latvijas kā Brīvdabas muzeja saglabāšanu, jo tad tur būs darbs dzejniekam un māksliniekam, algu viņi saņems, tur būs arī valoda, tautastērpi, un tiks saglabātas tradīcijas. Bet, lai Latvija kļūtu par modernu un ekonomiski spējīgu valsti, ir jācīnās pret daudzām latviešu vērtībām».

Apzinoties nacionālā jautājuma aktualitāti un sensitivitāti Latvijā, šis aicinājums uzskatāms par apdraudējumu, kas vērsts uz nacionālo un etnisko naidu, jo ir pret valodu un kultūru kā nacionālām vērtībām.

Par Kruka it kā rietumniecisko pozīciju valodas un kultūras jautājumā gribu atzīmēt, ka par mūsdienīgu rietumniecisku attieksmi valodas jautājumos var spriest pēc ES Pamattiesību hartas, kur valodu daudzveidības saglabāšana kā neatņemama Eiropas kultūras un civilizācijas daļa ir minēta pirmo reizi un pēc tam izvērsta daudzos dokumentos, kas vismaz morāliski ir saistoši arī Latvijai. Par mūsdienīgu attieksmi varu spriest Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas ikgadējās konferencēs kopš 2004. gada. Šajā federācijā apvienojušās valodas institūcijas no visām ES valstīm, un tās darbības pamatvirziens ir vērsts uz šo valstu oficiālās jeb valsts valodas saglabāšanu un attīstību. Īpaši jāpiebilst par Francijas oficiālo pārstāvju stingro nostāju, kas ir loģiska un likumsakarīga, zinot, ka Francijai ir stingrākais valodas likums Eiropā. Dīvaini gan, ka, dzīvodamies pa Sorbonu, Kruks to nav pamanījis. Patiesībā provinciālisms mūsdienu Eiropā ir uzstāšanās pret identitāti un valodu kā tās būtiskāko izpausmi. Aprobežotība ir valodas saistīšana ar muzejisku vērtību. Gadsimtu mijā Eiropas Padome ir atzinusi valodu daudzveidību par bagātību, valodu saglabāšanu un attīstību par nacionālai valstij būtisku uzdevumu.

Tāpēc aktuāli paliek trīs nozīmīgi jautājumi:

1.Kāda ir nacionālas valsts jēga, ja netiek attīstīta valoda un kultūra?
2.Ja jau, Krukaprāt, ir jācīnās pret tādām vērtībām kā latviešu valoda un kultūra, tad uz kuru valodu un kultūru latviešiem jāpāriet?
3.Kura valsts Eiropā vēl cīnās pret savu nacionālo valodu un kultūru?

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.11.2017
Ienākt apollo.lv