«KVV Group»: Maksātnespējas pasludināšana «KVV Liepājas metalurgam» nozīmē bankrotu

Apollo
62 komentāri

Tiesas lēmums pasludināt AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespēju faktiski nozīmē šī uzņēmuma bankrotu, aģentūrai LETA sacīja Ukrainas investoru «KVV Group» preses sekretāre Nataļja Napadovskaja.

«KVV Group»: Maksātnespējas pasludināšana «KVV Liepājas metalurgam» nozīmē bankrotu

Foto: Ieva Lūka/LETA

«KVV Group» norāda, ka četras reizes neveiksmīgi mēģināja valdībai iesniegt priekšlikumus uzņēmuma saglabāšanai un darbības atjaunošanai. Pēdējais ražošanas atjaunošanas plāns tika iesniegts 24.augustā, un tas tika izveidots saskaņā ar Ekonomikas ministrijas lēmumu diferencēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus energoietilpīgajiem ražošanas uzņēmumiem.

«Tomēr arī šo investoru iesniegto plānu Latvijas valdība atteicās izskatīt,» uzsvēra Napadovskaja.

Viņa norāda, ka līdz ar to «KVV Group» ir pilnībā izsmēlusi visas sarunu iespējas ar Latvijas valsti un laiks, kuru varētu izmantot savstarpēji pieņemama risinājuma atrašanai, ir beidzies. «Tiesas lēmums pasludināt «KVV Liepājas metalurgu» par maksātnespējīgu ir formāls rezultāts valsts ietiepīgajai vēlmei neuzklausīt investoru un atteikties no pēdējās iespējas glābt metalurģijas uzņēmumu Liepājā,» sacīja Napadovskaja.

«KVV Group» saprot, ka maksātnespējas pasludināšana ir uzņēmuma faktiskais bankrots. «Mēs arī saprotam, ka šis process ir pārdomāts un loģisks iznākums virknei pasākumu, kuru mērķis bija slēpt dažu amatpersonu šaubīgās darbības, organizējot «Liepājas metalurga» aktīvu pārdošanu 2014.gadā,» uzsvēra Napadovskaja.

Ņemot vērā to, ka kopš 2014.gada «KVV Group» tiešās investīcijas uzņēmumā sasniedza 35 miljonus eiro, bet netiešās investīcijas - nodokļi, darba alga, maksa par elektroenerģiju un citi izdevumi - 23 miljonus eiro, investori neatsakās no tiesībām aizsargāt savas investīcijas un plāno aizstāvēt savas tiesības starptautiskajā šķīrējtiesā.

«Jebkuras citas iespējas bez tiesas atrisināt strīdu starp investoru un valsti ir izsmeltas,» norādīja Napadovskaja.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Liepājas tiesa 16.septembrī pasludināja «KVV Liepājas metalurgu» par maksātnespējīgu.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» ar pamatražošanu saistītos aktīvus vajadzētu pārdot kā lietu kopību, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma maksātnespējas administrators Guntars Koris.

Tāpat vēstīts, ka 22.martā valdība nolēma atļaut Privatizācijas aģentūrai dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret «KVV Liepājas metalurgu». Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret «KVV Liepājas metalurgu» ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA «Deloitte Latvia» ieteikumu.

Cesijas līgums paredz, ka «FeLM» pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā. Uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro.

Šā gada 17.maija un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras un «FeLM» sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar «KVV Liepājas metalurga» parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka «KVV Grupas» piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. «KVV Grupas» izteiktie priekšlikumi paredz būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.

Tāpat valdība tika informēta, ka «KVV Group» nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus «KVV Group» nav gatava veikt. «KVV Group» arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.

Savukārt Ukrainas «KVV Group» ir paziņojis, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv