Labāk būtu kreisa, ne galēji labēja valdība

Apollo
0 komentāru

Amerikāņu politologs, profesors Pols Goubls sarunā ar žurnālistiem Voldemāru Krustiņu un Ģirtu Kondrātu Tartu universitātes Eirokoledžā.

Labāk būtu kreisa, ne galēji labēja valdība

Foto: Latvijas Avīze

Ģ. Kondrāts: – Kad mēs pirms gada tikāmies Tallinā, pasaule nebija tāda kā šobrīd: Latvija vēl pateikusi, ka bez ierunām nepieņem Krievijas nostāju par Otrā pasaules kara rezultātiem un tamlīdzīgi.

P. Goubls: – Manuprāt, pagājušais gads Latvijas ārpolitikā ir bijis nozīmīgiem sasniegumiem bagāts. To, ko pateica Latvijas prezidente, sadzirdēja pasaules valstu līderi, un tā agrāk nekad nebija bijis. Taču Latvija to tālāk nav pietiekami labi izmantojusi. Prezidentes vēstule pasaules valstu līderiem ir publicēta grāmatā, bet tā nav plaši pieejama. Turklāt esmu ievērojis, ka nav pilnīgas vienprātības starp Ārlietu ministriju un Pili, lai turpinātu šos ārpolitiskos centienus.

– Tajā pašā laikā gan Latvija, gan Krievija gatavojas vēlēšanām.

– Par Latviju man šaubu nav, jo jūs esat Rietumu demokrātijas daļa, bet es redzu, ka Krievijas Federācijas valdībā demokrātijas paliek arvien mazāk, un, ja tur 2008. gadā būs vēlēšanas, neviens nezina, vai tās patiesi būs brīvas. Es domāju, ka Putins kaut ko vēl izdarīs, lai vara kļūtu vēl stingrāka.

V. Krustiņš: – Jūs tāpat kā pirms gada liekat saprast, ka Latvija īsti nesaprot, kādas nepatikšanas mums var sagādāt Krievija?

– Laikam ritot, šķiet, ka lielajām problēmām vajadzētu mazināties, jo Latvija tagad ir ES un NATO dalībvalsts. Taču patiesībā tagad tās tikai tuvojas un ir kļuvušas pat bīstamākas nekā pirms gadiem desmit. Nopietnība sakņojas gan pašās problēmās, gan kā uz tām reaģē Latvijas sabiedrība. Problēmas ir pietiekami sarežģītas, lai tās tiktu risinātas vienīgi ar politiskiem lozungiem. Kad jūs atguvāt neatkarību, viss bija skaidrs. Kad vajadzēja izvest Krievijas karaspēku – arī. Bet tagad ir jārunā par cīņu ar korupciju, kas Latvijā, kā pārliecinos, ir ikdienišķa parādība un robežojas pat ar politisku korupciju. To Latvijā dara Krievijas valdības aģentūras un ar tām saistītas uzņēmēju kompānijas. Krievija ir ļoti ieinteresēta revanšā un savas ietekmes palielināšanā bijušajā PSRS telpā. Tad vēl Putina sauklis, ka tautiešiem no Austrumeiropas valstīm jāatgriežas savā etniskajā dzimtenē, tik ļoti atgādina Vācijas vadoņa aicinājumu saviem tautiešiem 1939. gadā, kad viņš teica "Heim in Reich". Tas ir viens un tas pats. Un būtu aplam domāt, ka krievu aizbraukšana, piemēram, uz Kaļiņingradas apgabalu, kur viņus aicināja gubernators Booss, šeit, Baltijas valstīs, radīs stabilitāti. Tieši otrādi, šie soļi radīs nestabilitāti. Ja tagad kāds Igaunijas vai Latvijas politiķis sacīs: "Lai viņi brauc!" vai runās par deokupāciju, tad Maskavā nekavējoties teiks: "Baltijas valstu politiķi ir fašisti un dzen laukā mūsu tautiešus!" Tiesa, izskatās, ka vietējie etniskie krievi nesaprot, kāpēc viņiem būtu jāizceļo uz Krieviju, atbalstot politisku akciju, jo šeit viņi jūtas labi – šeit ir augstāks dzīves līmenis, ir iespēja būt Eiropas daļai. Atgriežoties Krievijā, tas viss būtu jāzaudē. Pagaidām ir aizceļojis tikai neliels cilvēku skaits un solis destabilizēt situāciju kaimiņvalstīs līdz galam nav īstenojies. Arī pati Krievijas valdība īsti nav gatava uzņemt atpakaļ savus tautiešus. Nav runas par kādas kaimiņvalsts okupāciju, bet gan par to, lai, radot krīzes situācijas, to novājinātu un izolētu no Rietumiem. Maskavas ietekme Rīgā, Tallinā un citur būs lielāka, ja veidosies šādas krīzes situācijas. Un šajā ziņā Latvija un Igaunija ir viegli ievainojami mērķi.

– Tad jau mūsu bijušajam premjerministram Emsim ir taisnība, kad viņš izteica aizdomas, ka Krievija ar savu naudu cenšas ietekmēt mūsu vēlēšanu iznākumu.

– Es jau teicu, ka nauda no Krievijas valdības aprindām vai noteiktām uzņēmēju struktūrām plūst uz Latviju un spēlē zināmu lomu Latvijas politikā, ietekmējot Latvijas politiķus un tāpat arī plašsaziņas līdzekļus. Maskava ir ieinteresēta, lai blakus būtu jaunas un vājas valstis, ko var viegli ietekmēt. Korupcija tajās nāk Maskavai par labu. Turklāt tas ir salīdzinoši lēti panākams, piemēram, izplatot informāciju, lai pasaule domātu, ka Latvija ir korumpēta valsts un nevēlas nopietni pievērsties korupcijas apkarošanai. Tas viss, kā jau teicu, tiek darīts ar mērķi nošķirt jūs no Rietumiem. Un iemesls tam ir tikai viens – Krievija vairs nespēlēs vadošo lomu šajā reģionā, jo jūs esat ES un NATO. Taču korupcijas pastāvēšana Krievijai piešķir daudz priekšrocību situācijas ietekmēšanā. Es nedomāju, ka Krievija grib sūtīt pāri robežai tankus. Drīzāk viņi nekad to nedarīs, bet draudi slēpjas citur un pirmkārt jau politiskajā korupcijā, ko ir ļoti grūti atmaskot un līdz ar to vēl grūtāk ar to cīnīties. Taču es neredzu, ka Latvijā vai tās kaimiņvalstīs par to daudz uztrauktos. Tikmēr es redzu, ka Krievijas vēstnieks Latvijā nav profesionāls diplomāts, bet ļoti augsta ar naftas kompānijām saistīta amatpersona. Līdzīgi ir arī ar Krievijas vēstnieku Viļņā. Kāpēc tā? Acīmredzot Krievijai pieņemamas šķiet tās metodes, ar kādām naftas kompānijas paplašina savu ietekmi, un tās pašlaik tiek liktas lietā arī Rīgā un Viļņā. Tas ir apbrīnojami, ka valstīs, kur vēsture mainījās tik ātri un labvēlīgi, cilvēki nav uztraukušies, ka pārmaiņas uz pretējo pusi var sākties atkal.

– Laikraksta "Frankurter Allgemeine Zeitung" autors Luciuss pēc brauciena uz Rīgu janvārī rakstīja, ka pēc vēlēšanām oktobrī var izveidoties valdība no it kā neticamas koalīcijas ar lielu tā saukto kreiso klātbūtni.

– Es tam īsti neticu, bet zinu, ka Krievija patiesi būtu laimīga, ja šeit pie varas nāktu galēji labējo vai kāda cita ekstrēmistu valdība. Tas nozīmētu, ka Eiropa patiesi no jums novērstos, un tad jūs paliktu vieni pret Krieviju. Tāpēc labāk lai ir kreisa valdība vai koalīcija ar kreisajiem, par ko es šaubos.

ASV Kanādas pētniecības institūts 1992. gadā laida klajā grāmatu, kurā bija aprakstīta Krievijas jauno kaimiņu politika. Tur bija aplūkots, kā Krievija jaunajā telpā grib saglabāt ietekmi, cita starpā paredzot arī iespēju atgādināt par neonacismu un cilvēktiesību problēmām Baltijas valstīs. Un tagad jau tas notiek. Tā ir Krievijas politika. Ir pagājuši 15 neatkarības gadi, un tagad es rādu politiķiem Rīgā un Tallinā šos paredzējumus, kas tagad apstiprinās – Krievija cenšas jūs izolēt no Rietumiem. Un daudz kas tiek darīts, lai jūsu politika kļūtu nestabila un viegli ietekmējama. Krievija ir vāja valsts, un šādas metodes tai ir ļoti pieņemamas.

Ģ. Kondrāts: – Reiz kāds Rietumu diplomāts privātā sarunā sacīja, ka Latvijai 16. marts ir zaudēts propagandas karš. Ja tā padomā, diezin vai pasaulei ir vēlēšanās padziļināti ieklausīties mūsu sarežģītajā vēsturē, bet Krievijai tā ir iespēja, kā mūs ietekmēt.

– Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Maskavā allaž pamanīs, ka šeit tiek rīkots leģionāru gājiens vai Igaunijā atklāts piemineklis leģionāriem. Tas atkal ir līdzeklis, kā Maskavai jūs izolēt no Rietumiem. Katru reizi, kad kaut kas tāds notiek, jūs tiekat iztēloti par "melnajām avīm". Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga gan par vēsturi ir daudz runājusi ar pasaules līderiem, arī Latvijas vēstniecībās ir jābūt materiāliem ar pagātnes skaidrojumiem, bet es tiešām nezinu, vai jūs saņemsiet plašu atbalstu, ja jūs nepasniegsiet šīs lietas pēc iespējas izprotamākā kontekstā.

Es pašlaik piedalos grāmatas "Latvijas vēsture 20. gadsimtā" angļu varianta tapšanā. Es daru visu, lai šis akadēmiskā stilā rakstītais darbs būtu vairāk pieejams un vieglāk uzverams pēc iespējas plašākai auditorijai. Jums 20. gadsimtā ir bijusi ļoti interesanta vēsture, ir noticis daudz kas ļoti labs, bet cilvēki jūs pazīst tikai pēc dažām sliktām lietām. Diemžēl arī pērn, kad pasaule pievērsa uzmanību Vīķei-Freibergai, internetā par Latviju dominēja negatīva informācija par to, ko jūs darāt ar minoritātēm un etniskajiem krieviem un ko jūs esat darījuši Otrā pasaules kara laikā. Cilvēki tagad zina, ka jūs esat NATO valsts un šīs organizācijas lidmašīnas sargā jūsu debesis, bet patiesībā no nevēlamas ietekmes no ārienes jūs var pasargāt izglītošanā ieguldīts darbs, saprātīga politika un stratēģija, kā arī sabiedrības stabilitāte un integritāte.

Diemžēl es neredzu nopietnas diskusijas par šiem jautājumiem, jo tās aizstāj runas, ka gan jau Brisele vai amerikāņi visu nokārtos. Bet tā nenotiks. Protams, jums būtu labāk, ja jums kaimiņos būtu, piemēram, Kanāda, bet savus kaimiņus jau jūs izvēlēties nevarat un šajā ziņā nekas nemainīsies.

Lielāko sava mūža daļu esmu pavadījis, lai palīdzētu jums tikt laukā no Krievijas pakļautības. Bet tagad es redzu, ka jūs lēnām slīdat atpakaļ Krievijas ietekmē. Tā, protams, nebūs, ka tiks atjaunots kaut kāds Latvijas apgabals vai Igaunijas guberņa, bet Krievijas ietekmes vai kaut kāda "pelēkā zona" gan var tikt radīta. Maskava jau arī negrib jūs atpakaļ kā agrāk, bet tikai ietekmēt šejienes sociālo dzīvi un ekonomiku. Ja Krievija gribētu izcelt karaspēku Rīgā vai Ventspilī, tad Rietumi noteiktu reaģētu, bet, ja tās ietekme tiek stiprināta caur korupciju, caur vēlēšanām, uzpērkot likumu sargus, tad jau Rietumiem tur vairs nav īsti ko sacīt. Krievijai neizdevās jūs destabilizēt 1993. un 1994. gadā, bet tagad notiek tas pats, kas 20. un 30. gados, kad notiek mēģinājumi korumpēt jūsu politisko sistēmu pirms okupācijas. Protams, Krievijas Federācija nav tāda, kāda tā bija pirms gadiem 50, bet tas nenozīmē, ka tā vairs nemēģina jūs ietekmēt. Galvenais, ko grib Krievija pašlaik, ir tas, lai šeit nebūtu Rietumu ietekmes un lai šeit būtu problēmas, kas jūs attālinātu no Rietumiem, lai politika būtu nestabila un neprognozējama, jo šeit taču vienmēr ir koalīcijas valdības, un lai būtu ietekme uz drošības politiku. Tāpēc jau arī presē ir tik daudz rakstu par to, kas "patiesībā" notiek Igaunijā un Latvijā.

Lai arī Krievija kopā ar Vāciju plāno būvēt jaunu gāzes vadu, kas apies Baltijas valstis, tik un tā Krieviju interesē jūsu ostas. Un tāpēc ir vajadzīga ietekme un iespēja kontrolēt šeit notiekošo, piemēram, caur tādu kā "obkoma" sekretāra līmeņa personu.

– Kā jūs raksturotu Džordžu Sorosu, kam ir pretinieki arī mūsu valstī, piemēram, Ventspils mērs Lembergs?

– Soross ir izdarījis daudzus labus darbus, bet ir arī tādas lietas, kuras es neesmu sapratis. Dažkārt izskatās tā, ka viena privātpersona grib privatizēt ārpolitiku, un, ja tā reizēm notiek, tad šādiem procesiem nav pietiekamas caurskatāmības. Viņš arī ir privātpersona, bet ne valsts ierēdnis, un tas reizēm rada problēmas.

Taču es domāju, ka Latvijai un Igaunijai pietiek citu problēmu. Ja valstī, kurā dzīvo apmēram miljons iedzīvotāju, ir divi tūkstoši AIDS slimnieku, tad gan tas patiesi ir nopietni.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

30

2014. gada 30. oktobris

Vārda dienas

Ulla, Nadīna, AdīnaUļjans, Uļjana, Ullija, Uljans, Uljana, Ulita, Uldze, Ulda, Nadīne, Nadina, Nadija, Nadežda, Eila, Adīne, Adina

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies
Rīga pašreiz +6 ℃
Apmācies

Vējš: 1 m/s

Saule lec: 07:30
Saule riet: 16:44
Dienas ilgums: 9:14

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

30.10.2014
Ienākt apollo.lv