Labi atalgotiem darbiniekiem būs jāsāk maksāt solidaritātes nodoklis

Apollo
50 komentāri

Šodien stājas spēkā Saeimas pērn atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums, kas paredz uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu.

Labi atalgotiem darbiniekiem būs jāsāk maksāt solidaritātes nodoklis

Foto: Apionid, CC BY-NC-ND 2.0

Solidaritātes nodokli piemēros darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus. Kā norāda Finanšu ministrijā (FM), 2015.gadā saskaņā ar likumu šie griesti ir 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 4000 eiro mēnesī, bet 2016.gadā tie pieaugs. Pēc aprēķiniem, kas balstīti uz 2014.gada datiem, jaunais nodoklis skars aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.

Atalgojuma daļai, kas pārsniegs griestus, piemēros tādu pašu likmi kā vispārējās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gadījumā - 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, bet 10,5% - darba ņēmējs. Attiecībā uz personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, likme noteikta likumā par valsts sociālo apdrošināšanu.

Atšķirībā no speciālajos budžetos ieskaitāmajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām solidaritātes nodokļa ieņēmumus ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Šī nodokļa maksāšana tā maksātājiem neradīs tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām - pensiju, bezdarbnieku pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem.

FM norāda, ka solidaritātes nodoklis ir viens no valsts pamatbudžeta finansēto sociāla rakstura izmaksu pieauguma nodrošinājuma avotiem. Bez šī nodokļa ieviešanas valsts pamatbudžeta pieaugošo izdevumu segšana nevarētu tikt nodrošināta pilnā apmērā.

Ieviešot solidaritātes nodokli, papildu ieņēmumi 2016.gadā plānoti 40,9 miljonu eiro apmērā, bet 2017. un 2018.gadā ik gadu ieņēmumu fiskālā ietekme tiek plānota 46,095 miljonu eiro apmērā.

Solidaritātes nodokļa likuma mērķis ir mazināt nodokļu regresivitāti darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem ar augstāku ienākumu līmeni, vienlaikus nodrošinot valsts pamatbudžeta ieņēmumus iedzīvotāju sociālās aizsardzības un nevienlīdzības mazināšanas pieaugošo vajadzību finansēšanai.

Ieceri par solidaritātes nodokli iepriekš ļoti kritizēja uzņēmēju organizācijas, solot pat vērsties Satversmes tiesā. Ja Saeima neieklausīsies uzņēmējos un atbalstīs solidaritātes nodokļa ieviešanu, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pret šādu lēmumu vērsīsies Satversmes tiesā, aģentūrai LETA iepriekš teica LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. LDDK norādīja, ka solidaritātes nodokļa ieviešanas gadījumā samazināsies Latvijas uzņēmumu konkurences spēja starpvalstu tirgū, īpaši augstas pievienotās vērtības sektoros. Tāpat organizācija min vēl daudzus iebildumus pret šo priekšlikumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepriekš pauda, ka FM ierosinājumi ieņēmumu palielināšanai 2016.gada valsts budžetā, kas paredz solidaritātes nodokļa ieviešanu, diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa saglabāšanu esošajā līmenī, nav atbalstāmi, jo paredz palielināt nodokļu slogu darbaspēkam. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš iepriekš norādīja, ka solidaritātes nodokļa ieviešana bija neprognozēts solis, kas tika sperts vien budžeta veidošanas laikā, bet jaunu un neprognozētu darbaspēka nodokļu ieviešana neveicina tautsaimniecības izaugsmi.

Savukārt telekomunikāciju operators «Lattelecom» solidaritātes nodokļa dēļ apsver būtisku darbinieku skaita samazinājumu, pakalpojumu cenu celšanu vai izvirzīto mērķu un peļņas apmēru pārskatīšanu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

27.08.2016
Ienākt apollo.lv