Lai jauniešiem pilsētā interesantāka dzīve

Apollo
0 komentāru

«Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības» projekts «Jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšana multikulturālās pilsētās» pulcēja dažādu etnisko grupu jauniešus un aicināja uz kopīgas pilsoniskās vides veidošanu.

Projekta mērķis ir veicināt jaunatnes pilsoniskās apziņas un aktīvas pilsoniskās līdzdalības paaugstināšanos, pārvarot atsvešinātību no valsts un pašvaldību institūcijām un uzturot dialogu starp jaunatni, sabiedrību un pašvaldību multikulturālās pilsētās. No pagājušā gada oktobra jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem iepazinās ar vietējās pašvaldības, avīzes, naturalizācijas pārvaldes, radio un citu iestāžu un organizāciju darbu Jēkabpilī, Ventspilī, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā un Rīgā.

Tiekoties ar vietējās pašvaldības deputātiem, jaunieši izvirzīja savus priekšlikumus, sadaloties pa grupām, izveidoja savas politiskās partijas, izstrādāja to programmas un savstarpējās diskusijās mēģināja argumentēt, kādēļ tieši viņu partija ir visnozīmīgākā. Astoņu nedēļu garumā dažādu nacionalitāšu jaunieši — latvieši, krievi, baltkrievi, poļi, ukraiņi un ebreji — apmeklēja motivācijas un pilsoniskās līdzdalības seminārus, kuros ieguva informāciju par pilsoniskās līdzdalības un starpkultūru jautājumiem.

Semināros tika veicināta jauniešu sabiedrisko organizāciju darbība un apmācīti jaunie līderi. Projektam beidzoties, visās septiņās pilsētās izveidotās jauniešu grupas satikās kopīgā pasākumā — «Starpkultūru olimpiāde», lai veidotu jaunu sadraudzību starp pilsētām un sacenstos par labākās projekta komandas titulu. Nobeigumā jaunieši saņēma sertifikātu, kurš apliecina viņu dalību motivācijas un pilsoniskās līdzdalības semināros, kā arī stāstīja par gūtajiem iespaidiem projekta izvērtēšanas konferencē.

Projekta galvenā organizatore Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības direktore Ingrīda Mikiško stāsta, ka pasākuma galvenais mērķis bijis veicināt sadraudzību starp dažādu nacionalitāšu jauniešiem, veicināt viņu brīvprātīgu iesaistīšanos kopējos pasākumos. Sākumā tas neesot bijis viegli. «Katrā pilsētā mēs nokomplektējām vienu grupu un ar to strādājām. Parasti grupā visvairāk bija latviešu un krievu, mazāk ukraiņu, poļu un ebreju.

Sākotnēji skolēni sadalījās nelielās grupiņās, kur latvieši bija kopā ar latviešiem, krievi ar krieviem utt. Katrs runāja savā valodā un nevēlējās pieņemt citu tautību jauniešu viedokli. Taču, lai sasniegtu projekta mērķi, grupas dalībniekiem bija cieši jāsadarbojas. Kopīgi pildot projekta uzdevumus, jaunieši izvirzīja savus priekšlikumus un konstatēja, ka gandrīz visām etniskajām grupām idejas ir ļoti līdzīgas. Pēc tam viņi paši atzina, ka arī citu nacionalitāšu pārstāvji dod vērtīgus un vērā ņemamus padomus, tādēļ sadarbība ir iespējama,» stāsta I. Mikiško.

Viņa uzsver, ka vēlāk jaunieši atkarībā no situācijas runājuši vai nu latviski, vai krieviski. Ja kāds nesapratis atsevišķu vārdu, citi to pārtulkojuši. Pēc projekta jaunieši pauduši prieku par šādu atklāsmi: nav nozīmes tam, kādā valodā tu runā. Ja cilvēki ir līdzīgi domājoši, tad sadarbība ir iespējama. I. Mikiško arī uzsvēra — nereti šķiet, ka galvenie nesaprašanās kurinātāji starp dažādām nacionalitātēm Latvijas teritorijā ir politiķi un daži masu saziņas līdzekļi.

Jaunieši iespaidojas no dzirdētā, tādēļ naidīgi vēršas pret citu etnisko grupu pārstāvjiem, kaut gan personiski argumentēta pamatojuma viņiem tam nav. Vēlāk, nonākot personiskā kontaktā ar citas nacionalitātes pārstāvi, cilvēks saprot, ka radītais stereotips ir maldīgs. Kā piemēru tam I. Mikiško min gadījumus, kad dažādu etnisko grupu jaunieši ļoti labi saprotas, dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, kurā ir kopīgs pagalms. Pēc projekta jaunieši esot sprieduši, ka līdzīgi pasākumi ir ļoti nepieciešami, taču nav ko gaidīt citu iniciatīvu, sadraudzības projekti jāveido pašiem.

Jau notikušas sarunas par vairāku jauniešu nevalstisko organizāciju veidošanu, kurās darbojoties organizācijas biedri varēs izvirzīt savas prioritātes un rūpēties par to īstenošanu. Jautāta, vai dažādo etnisko grupu jauniešu izvirzītie mērķi būtiski atšķirās, I. Mikiško atbild noliedzoši: «Jauniešos vērojams viņu vecumam raksturīgais maksimālisms. Viņi vēlas labākus apstākļus visai pilsētai kopumā, piemēram, izveidot jaunu rotaļu laukumu, skeitborda parku un tamlīdzīgi. Taču, saskaroties ar pirmajām organizatoriskajām grūtībām, skolēnu vēlmes kļuva mazliet pieticīgākas. Varētu teikt, viņi sāka apzināties reālo situāciju un, vadoties pēc tās, novērtēja, kuras ieceres ir iespējams piepildīt.»

I. Mikiško uzsver, ka arī turpmāk Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība realizēs līdzīgus projektus, turklāt nākotnē tajos varēšot iesaistīties jaunieši arī no Latvijas mazajām pilsētām un ciemiem.

Pasākuma dalībnieki atzīst, ka projekts «Jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšana multikulturālās pilsētās» ļāvis viņiem apzināties savas spējas ietekmēt notikumus sev par labu. Aptaujājot jauniešus, secināju — daži piedalījušies, jo: vēlējušies iegūt jaunu informāciju, apzinājušies, ka viņu iespējas neaprobežojas ar to vien, ka var piedalīties valsts un pašvaldību vēlēšanās.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv