Laiks mosties!

Apollo
11 komentāri

PRISM skandāls ir atmodinājis iedzīvotāju bailes par personas datu drošību. Ierosinātā ES datu aizsardzības noteikumu reforma ļautu Eiropai mazināt šīs bailes un sniegt iedzīvotājiem lielāku kontroli pār saviem personas datiem. Ir pienācis laiks dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta locekļiem kļūt konstruktīviem un īstenot šo reformu. Eiropas iedzīvotāji to ir pelnījuši.

Laiks mosties!

Foto: Reuters/Scanpix

Jau atkal! Atkal tiek pārkāptas pamattiesības uz privātumu. Atkal seko publisks sašutums. Atkal tiek iedragāta iedzīvotāju ticība, ka viņu personas dati ir drošībā. Atkal tiek pierādīts, ka kaut kam ir būtiski jāmainās, ja mēs vēlamies kliedēt iedzīvotāju bažas par to, ka viņi tiek novēroti katru reizi, kad viņi apmeklē kādu tīmekļa vietni vai raksta e-pastu.

PRISM shēma ļauj Amerikas Savienoto Valstu drošības iestādēm piekļūt ES iedzīvotāju personas datiem. Lai gan programmas apmērs vēl nav pilnībā skaidrs, ir acīmredzams, ka Eiropas iedzīvotāji ir nostādīti būtiski sliktākā situācijā nekā ASV iedzīvotāji. Izmantojot PRISM, ASV drošības iestādes var novērot ES iedzīvotājus veidā, kas tiktu uzskatīts par konstitūcijas pārkāpumu, ja tas tiktu piemērots ASV pilsoņiem. Turklāt ES iedzīvotājiem pat nav sniegta iespēja vērsties ASV tiesās, lai aizsargātu savas tiesības vai saņemtu kompensāciju.

Tas ir brīdinājuma zvans. Brīdinājums visiem, kas bloķē Eiropas Komisijas izstrādāto Eiropas datu aizsardzības noteikumu reformu, ignorējot to, cik ļoti patērētāji uztraucas par aizskārumiem, kuri vērsti pret to tiesībām uz privātumu. Lielākajai daļai iedzīvotāju jau ilgu laiku ir bijušas aizdomas, ka datus, kas ir uzņēmumu rīcībā, varētu izmantot – arī prettiesiski –, viņiem par to nezinot. Šis uzticēšanās trūkums rada ļoti nelabvēlīgas sekas. Tas iedragā iedzīvotāju ticību tiesiskumam. Tas kavē ekonomikas izaugsmi, jo liela daļa mūsu ekonomikas ir atkarīga no tā, ka iedzīvotāji uztic uzņēmumiem savus datus. Tie, kas ignorē iedzīvotāju bažas, uz spēles liek vairāk nekā viņi, iespējams, paši apzinās.  

Eiropas Komisija ir reaģējusi uz šīm bažām. Eiropa ir viena no retajām vietām pasaulē, kur jau pastāv stingri datu aizsardzības noteikumi. Turklāt mēs esam iesnieguši jaunu priekšlikumu ES datu aizsardzības noteikumu reformai, lai padarītu tos stiprākus un lai paredzētu skaidrus noteikumus attiecībā uz datu plūsmu ārpus Eiropas. Tikai tad, ja mēs veiksim šo reformu, iedzīvotāji atgūs ticību, ka viņu personas dati tiek apstrādāti drošā veidā. Iedzīvotājiem ir jāpiešķir lielāka kontrole pār saviem datiem, nostiprinot tiesības tikt aizmirstam un tiesības uz datu pārnesamību. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka klusēšana nav tas pats, kas piekrišana datu apstrādei. Tāpat viņiem ir nepieciešama garantija, ka gadījumā, ja privātums ir ticis aizskarts, viņi nav pēdējie, kas par to uzzina – ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.  

PRISM skandāls izraisīja vētru Eiropā, jo tas skāra jutīgu jautājumu. Eiropas iedzīvotājiem rūp viņu privātums. Viņi vēlas, lai pastāvētu noteikumi, kuri varētu novērst situācijas, kurās viņu tiesības aizskar uzņēmumi vai tiesībaizsardzības iestādes, kas atrodas Eiropā vai citviet. Instrumenti, kas ļaus mums novērst šāda veida situācijas, jau ir izstrādāti – tie atrodami Komisijas priekšlikumā. Ir laiks valdībām, kā arī Eiropas Parlamentam apliecināt savu apņemšanos aizsargāt iedzīvotāju datus. Ir pienācis laiks šīm institūcijām sākt sadarboties ar Komisiju pragmatiskā un konstruktīvā veidā, lai panāktu priekšlikumu raitu pieņemšanu.

ES tiesību akta priekšlikumā ir četras sastāvdaļas, lai izveidotu datu aizsardzības stingru sistēmu. Katra no tām ir jāsaglabā. Pirmā sastāvdaļa ir skaidri noteikumi par teritoriju, kurā noteikumi ir piemērojami. Ir jābūt pilnīgi skaidram, ka uzņēmumiem ārpus Eiropas ir pilnībā jāievēro ES datu aizsardzības noteikumi, ja tie piedāvā un tirgo produktus vai pakalpojumus patērētājiem ES. Ja jūs vēlaties gūt labumu no mūsu tirgus, jums jāievēro mūsu noteikumi! Otrkārt, ir nepieciešama plaša personas datu definīcija. Tajā būtu jāiekļauj, piemēram, ne tikai e-pastu un telefonsarunu saturs, bet arī saistītā informācija par datu plūsmu, piemēram, dati par to, kur ir nosūtīta kāda informācija vai cik ilgi persona ir runājusi pa tālruni.

Treškārt, mēs nedrīkstam attiecināt noteikumus tikai uz tiem uzņēmumiem, kas vāc personas datus. Gluži pretēji – mums ir jāiekļauj arī šo datu apstrādātāji, piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumu piedāvātāji, jo PRISM skandāls apliecina, ka personas, kas vēlas iegūt piekļuvi datiem, var izmantot arī viņus. ES ir nepieciešami skaidri noteikumi par apstrādātāju pienākumiem un atbildību.

Visbeidzot, mums ir nepieciešami aizsardzības pasākumi, kas nodrošina, ka datu starptautiska pārsūtīšana nenotiek nekontrolēti. Ar noteikumiem ir jāparedz, ka ES iedzīvotāju dati tiesībaizsardzības iestādēm tiek pārsūtīti tikai skaidri noteiktās izņēmuma situācijās un šāda pārsūtīšana ir pakļauta tiesas kontrolei.

PRISM skandāls ir izraisījis debates par pilsoniskajām brīvībām kopumā un jo īpaši par privātuma aizsardzību. Politiķiem Eiropā un citur būtu jāapliecina, ka viņi tās ir uzklausījuši. Uzticēšanās ir jānopelna, tā nerodas pati no sevis. ES datu aizsardzības noteikumu reforma ir pareizais instruments iedzīvotāju uzticēšanās radīšanai. Mēs varam to īstenot. Pietiek kavēties! Laiks rīkoties!

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv