Laila Pakalniņa: Rūķis — Kretīns

Apollo
0 komentāru

Logs bija vaļā, tāpēc nebija nekādas vajadzības to izdauzīt. Lai tiktu iekšā un sarindotu dāvanas zem eglītes, respektīvi, lai izdarītu visu to, ko Rūķim it kā piedienētos darīt. Taču Rūķis zem mīkstā sniega sataustīja akmeni, pacēla to un meta atvērtajā logā pēkšņā, iepriekš pavisam neieplānotā cerībā, ka izdosies kādu nosist.

Laila Pakalniņa: Rūķis — Kretīns

Foto: Inga Kundziņa

Tad viņš ātri pārcieta pārāk skaļo akmens piezemēšanās troksni, kas ļāva noprast, ka ieža gabals diemžēl ne tikai nav ietriecies mīkstās miesās, bet pat nav aizķēris nevienu mantiņu derdzīgajā eglītē. Rūķis, protams, nedaudz vīlās, taču devās tālāk. Pēc viņam uzticētā saraksta pie kādas Mātes, kam bija Zīdainis.

Ieraudzījusi Rūķi ienākam pa durvīm, Māte nodomāja: — Nu, protams, ir taču Ziemassvētku laiks. Un pajautāja: — Rūķīt, Rūķīt, vai tu nebūtu ar mieru uz mirkli pieskatīt manu Zīdaini? Māte saprata, ka Rūķis atbild pozitīvi, jo tobrīd māja ar galvu tā, ka pats ik pa brīdim dabūja pilnu muti pats ar savu cepures bumbuli. Taču patiesībā viņš tobrīd bija iegrimis domās par kaķiem (un pilna mute spalvu šīs domas tikai pastiprināja). Rūķis kaut kur bija dzirdējis, ka bērniem pienākot tāds vecums, kad gribas darīt pāri kaķiem. Viņš izjuta gandarījumu, ka nav nekāds bērns un tāpēc tāds vecums viņam nepienāks nekad, jo kaķi atšķirībā no zīdaiņiem viņam ļoti patika.

Kad Māte bija prom, Rūķis iesita Zīdainim.

Zīdainis jau bija tik liels, ka viņā bija paspējusi nostiprināties pārliecība par to, ka zīdaiņiem neviens nesit. Tāpēc viņš uzreiz nesāka raudāt, bet pārsteigts skatījās uz Rūķi. Tas Rūķim mazliet nepatika, un viņš iesita Zīdainim vēlreiz. Tagad Zīdainis beidzot sāka raudāt.

Zīdainis bija tik liels, ka vēlējās pastāstīt par notikušo Mātei, kad tā atgriezās. Un Rūķis sajūsmināti noskatījās, kā lielajam Zīdainim, kurš tomēr bija zīdainis un tāpēc vēl neprata runāt, tas neizdevās. Zīdainis raudāja.

Saņēmis piecas konfektes par zīdaiņa pieskatīšanu, Rūķis devās tālāk.

Ziemassvētku vakars jau bija pavisam tuvu. Zema saule iespļāva Rūķim acīs spilgtu gaismu. Viņš apstājās. Mazliet pagaidīja, kamēr košie traipi beidz lēkāt acu priekšā, un tad ar lipīgām rokām (no konfektēm) atlocīja sarakstu, lai noskaidrotu, kurp doties tālāk.

Šis Rūķis, protams, bija Kretīns. Jo ir taču loģiski, ka visi tie dīvainīši, kas šajās dienās šiverē apkārt, visa tā brīnumdaru un mošķīšu pasaule: rūķīši, santaklausi, salaveči, sniegbaltītes, elfi, alfi, rūdolfi utt., kas nu kuram tīk un ko nu kurš sev un saviem bērniem Ziemassvētkos izdomājis, ir kaut arī pavisam nereāls, tomēr spogulis tam, kas te realitātē notiek.

Teorētiski jau viņiem visiem vajadzētu būt lāga zēniem un meitenēm — klusiem, mierīgiem, labestīgiem, jo viņi radīti laikam, kad pasaule sabremzē ļaunumu. Kad ir tāda sajūta, ka ne vien koki sastingst sidrabainā sarmā, bet arī kaķis ar peli, lapsa ar zaķi, vilks ar jēriņu, kas šajā laikā runājot, tik tiešām arī sarunā. Tā teikt, visiem čuriki.

Var piekāst Sauli, kas Tumsu griež uz Gaismu, var piekāst Jēzus dzimšanu.

Taču pat dzīvojot ar aizsietām acīm un aizbāztām ausīm, instinktīvi būtu jāsajūt, ka vismaz reizi gadā ir vajadzīgs miers.

Tāpēc tīrīt valdību un politiski cīnīties, lai Ziemassvētku nedēļā ietiktu cilvēku prātos, kad tajos jau vieta mieram un mīļām domām par savējiem, ir kretīniski.

Tāpēc likt Ziemassvētku egles svecītēm kļūt par kapu svecēm, pēkšņi nomirstot uz ceļa, ir kretīniski. Par tām piecām nāvēm 24. decembrī uz Latvijas ceļiem nevar vainot likteni. Ja kāds Ziemassvētkos nesās par ātru, ja kāds Ziemassvētkos iebrauca pretējā braukšanas joslā, ja kāds Ziemassvētkos neizmantoja atstarotāju, tad liktenis varēja kaut ko darīt tikai tad, kad viss jau bija noticis. Ja varēja.

Laupīt ir kretīniski. Taču kaut arī krimināllikumā nekas tāds nav teikts — pats par sevi saprotams, ka Ziemassvētkos laupīt ir daudz kretīniskāk. Bet tieši Ziemassvētkos Rīgā aplaupīts Spānijas pilsonis. Divu kretīnu ieguvums: viens mobilais telefons, viens rokas pulkstenis, viena Spānijas pilsoņa pase.

Un vēl kretīniski ir tas, ka automašīnas drūzmējās pie lielveikaliem gan Pirmajos, gan Otrajos Ziemassvētkos ar tādu pašu sparu kā pirmssvētku dienās. Tādējādi apliecinot, ka veikalnieki, kas novēl saviem darbiniekiem svētkos strādāt, būs labi nopelnījuši. Vieni — uz baznīcu, otri — uz lielveikalu. Un tur viņi klīst — tie, kam miera nav. Bet lai cilvēkiem mācītu mieru, būtu vajadzīga tik vien kā dažādu firmu apvienošanās kopējā labdarības akcijā — veikalu slēgšana Ziemassvētkos.

Ir tāds Rūķis, ko sauc par Kretīnu. Rāmos brīžos viņš nespēj sagaidīt pasauli mostamies naidam. Tāpēc kliedz. Cilvēciski būtu aizbāzt viņam muti.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

22

2014. gada 22. oktobris

Vārda dienas

Airisa, Irīda, ĪrisaArisa, Iraisa, Irida, Irisa

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies
Rīga pašreiz 0 ℃
Apmācies

Vējš: 5 m/s

Saule lec: 08:12
Saule riet: 18:03
Dienas ilgums: 9:51

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

22.10.2014
Ienākt apollo.lv