Laksa privatizē valstij nepieciešamu zemi pierobežā

Apollo
0 komentāru

Bijušais Saeimas deputāts, parlamenta Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa, kā arī viņa sieva Inga pēc Austrumu robežbūves projekta apstādināšanas Einara Repšes («Jaunais laiks») valdības laikā pierobežā privatizējuši lielas zemes platības.

Valstij tagad pašas pārdoto zemi vajadzēs no A. Laksas un viņa ģimenes locekļiem atpirkt par krietni augstāku cenu, nekā tā pārdota, jo zeme ir nepieciešama austrumu robežas infrastruktūras sakārtošanai.

Valsts robežas jautājumi vienmēr ir bijuši tieši savulaik A. Laksas vadītās Aizsardzības un iekšlietu komisijas rūpju objekts. Turklāt informācija, kas saistīta ar austrumu robežas izbūvi, ir konfidenciāla — lai ar to iepazītos, ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. A. Laksam kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājam bija pielaide valsts noslēpumam.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, A. Laksa pēc Saeimas deputāta mandāta nolikšanas 2003. gada beigās kļuvis par partijas «Jaunais laiks» Atbalsta padomes vadītāju un ziedojis šai partijai ievērojamas summas. Kaut gan A. Laksa 8. Saeimā tika ievēlēts no Latvijas Pirmās partijas, arī pirms parlamenta vēlēšanām maksimāli atļauto summu, 10 000 latu, viņš ziedoja «Jaunajam laikam».

A. Laksa ir pazīstams arī kā uzņēmējs, kura bizness ir spekulācija ar zemi, izmantojot informāciju par attīstības perspektīvām. Pierobežas zemes nav vienīgās, uz kurām nākotnē paredzēti valstiski nozīmīgi projekti.

Piemēram, žurnālam «Klubs» viņš savulaik atklāti stāstīja, ka kopā ar partneriem apzināti iegādājies lielas platības Spilves pļavās. Tajās «tiek plānots Ziemeļu tilts, kura atzari varētu iet pāri šai zemei», līdz ar to zemes cenai «vajadzētu pieaugt vairākkārt», skaidroja A. Laksa.

Privatizē simtiem hektāru

Lai austrumu robežu sakārtotu atbilstīgi Eiropas Savienības prasībām, Iekšlietu ministrijai (IeM) ir jāizbūvē tai nepieciešamā infrastruktūra — ceļi. Taču to nav iespējams paveikt, pirms nav saņemta piekrišana no privātajiem zemju īpašniekiem pārdot zemi ceļu izbūvei.

Iekšlietu ministrijas dokumenti liecina, ka pēc Austrumu robežbūves projekta apstādināšanas 2003. gada sākumā daudzi pierobežas zemes gabali ir mainījuši īpašnieku. Bet vistrakākais ir tas, ka vairākas pierobežas pašvaldības un pat valsts nodevusi privatizācijai ievērojamas zemes platības, no kurām daļa tagad būs jāatpērk ceļu izbūvei. Vislielākais šādu zemju ieguvējs ir bijusī augsta valsts amatpersona A. Laksa un viņa sieva.

Dokumenti liecina, ka A. Laksa Daugavpils rajona Salienas pagastā ir ieguvis divus zemes gabalus no valsts rezerves zemēm un trīs zemes gabalus no pašvaldības, bet I. Laksa — vienu valsts rezerves zemes gabalu. Savukārt Skrudalienas pagastā I. Laksa no pašvaldības nopirkusi 142,7 ha lielu zemes gabalu.

Salīdzinot valdības dokumentos norādīto ar Zemesgrāmatas datu bāzi, atklājās, ka zemesgrāmatā ir reģistrēts tikai I. Laksai piederošais 142,7 hektāru lielais zemes gabals ar nosaukumu Dridzis. Zemesgrāmatā arī redzams, ka Laksu ģimenes īpašumā nonākušas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas — Silenes dabas parks un dabas liegums Ilgas, kā arī Sitas ezera aizsargjosla. Darījums Zemesgrāmatā reģistrēts nesen — šā gada 11. februārī, bet Valsts zemes dienests savu lēmumu pieņēmis pērn 22. novembrī.

IeM amatpersonas «Neatkarīgajai» paskaidroja, ka ceļu izbūvei pār šo zemes gabalu ir nepieciešams atpirkt aptuveni 3 ha, bet par pārējiem zemes gabaliem, kas Ministru kabineta dokumentos norādīti kā Laksu ģimenes īpašumi, vēl tiek precizēta informācija.

Amatpersonas atzīst

Skrudalienas pagasta priekšsēdētājs Jānis Razguļājevs «Neatkarīgajai» skaidroja, ka viņa rīcībā neesot dokumentu, par cik sertifikātiem I. Laksa šo zemes gabalu ir iegādājusies. «Laksam šeit ir savs pārstāvis, kurš par to varētu sniegt ziņas. Taču nesen pagastā interesēties par pierobežas zemju atpirkšanu bija ieradies arī Iekšlietu ministrijas pārstāvis Juris Simsons,» skaidroja pagastvecis.

IeM Īpašumu valsts aģentūras ģenerāldirektors Sandris Grasis apstiprināja, ka J. Simsonam patiesi dots uzdevums apzināt robežbūvei nepieciešamo zemju īpašniekus un sākt ar viņiem pārrunas par zemju atpirkšanu. «2003. gada pavasarī Einara Repšes uzdevumā tika lauzti virkne līgumu par austrumu robežas ceļu izbūvi. Tieši pēc tam 2003.–2004. gadā arī nomainījās lielākā daļa zemju īpašnieku, kur tika plānots būvēt ceļus. Laksa ir viens no lielākajiem pierobežas zemju saimniekiem, un ar viņu tai skaitā tiek risinātas sarunas par zemju atpirkšanu,» skaidroja amatpersona.

S. Grasis uzsvēra, ka «saskaņojums par robežas ceļa izbūvi bija ar iepriekšējiem zemes saimniekiem. Taču jaunajiem zemes īpašniekiem šie saskaņojumi, izrādās, vairs nav saistoši, jo likumdošana tobrīd neparedzēja, ka tie būtu jāreģistrē Zemesgrāmatā kā apgrūtinājums».

Pierobeža — bagātnieku paradīze

Savukārt J. Simsons informēja, ka A. Laksa nav vienīgais sabiedrībā pazīstamais cilvēks, kuram pierobežā ir lieli īpašumi, kas daļēji valstij tagad būs jāatpērk. Pierobežā zeme piederot arī Valērijam Karginam, Pēterim Šmidrem un ietekmīgam viņa biznesa partnerim Jurim Mazarēvičam, kā arī pazīstamās būvfirmas «LEC» līdzīpašniekam Jānim Kolam u. c. Spriežot pēc Ministru kabineta dokumentiem, atšķirībā no A. Laksas neviens no iepriekšminētajiem bagātniekiem zemi nav iegādājies privatizācijas ceļā.

J. Simsons stāstīja, ka kopumā «sarunas ar Latvijā pazīstamiem bagātajiem cilvēkiem par zemes atgūšanu pierobežas ceļu izbūves vajadzībām norit samērā raiti, ko nevar teikt par atsevišķām vietējām privātpersonām, kuras vēlas no valsts pat 30 eiro par kvadrātmetru».

Pēc J. Simsona teiktā, A. Laksa, kura pārstāvis zemes lietās Latgalē ir viņa dēls Renārs, esot gatavs zemi valstij atdot par 85 santīmiem kvadrātmetrā. Tā kā valstij no Skrudalienas pagasta A. Laksas sievai piederošās saimniecības «Dridzis» ir jāatpērk vairāk nekā trīs hektāri, naudas izteiksmē šī summa varētu būt gandrīz 30 000 latu. «Laksa mums iesniedza savas piedāvātās cenas pamatojumu, kur viņš norādīja, ka šī summa aprēķināta pēc peļņas kapitalizācijas metodes,» skaidroja J. Simsons. Pēc amatpersonas stāstītā, zemē, kura šobrīd valstij nepieciešama ceļa būvniecībai, A. Laksa jau esot sasējis rapsi un viņš patiesi tur nodarbojoties ar lauksaimniecību.

Meklēs risinājumu

Kā skaidroja IeM amatpersonas, budžetā līdzekļu zemes atpirkšanai šobrīd nav. Sarunas ar īpašniekiem tiek risinātas, lai noskaidrotu reālo situāciju un izstrādātu priekšlikumus, par kuriem jau tuvākajā laikā nāksies lemt valdībai. Pēc S. Graša teiktā, tiem zemju īpašniekiem, ar kuriem neizdosies vienoties par atpirkšanas cenu, ministrija piedāvās piemērot likumdošanas normas par zemes atsavināšanu stratēģiskām valsts vajadzībām.

Laksa privatizē valstij nepieciešamu zemi pierobežā

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv