Laksas zemes kadastrā maksā santīmus

Apollo
0 komentāru

Kamēr valdība izzina, kādos apstākļos bijušais Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa pie austrumu robežas privatizējis plašas teritorijas, «Neatkarīgā» noskaidroja, ka uzņēmēja īpašumā nonākusī zeme pēc kadastrālās vērtības maksājusi 120 latus hektārā. Valstij šo zemi var nākties atpirkt, tērējot latus par kvadrātmetriem.

Daugavpils rajona Skrudalienas pagasta platība ir 10 754 hektāri, 142,7 no tiem tagad pieder A. Laksas ģimenei. Vēl vairāki desmiti hektāru A. Laksam pieder Salienas un Vecsalienas pagastā. Eksdeputāts zemi — 142,7 hektārus — privatizējis par aptuveni 300 kompensācijas un 150 privatizācijas sertifikātiem. Vidēji vienu hektāru pierobežā viņš varēja iegūt savā īpašumā par sviestmaizi.

Kā «Neatkarīgajai» pastāstīja Valsts zemes dienesta Dienvidlatgales reģionālās nodaļas speciāliste Alla Urbanoviča, pēc kadastrālās vērtības viens hektārs zemes Skrudalienas pagastā maksā aptuveni 140 latus. Pierobežā zeme esot vēl lētāka — 120–130 lati par hektāru. Tātad vienu hektāru zemes A. Laksa varēja privatizēt par četriem vai pieciem faktiski pāris latu vērtiem sertifikātiem, jo to nominālvērtība ir 28 lati. Taču tagad valstij A. Laksas zeme būs jāatpērk par teju vai latu kvadrātmetrā. Un austrumu robežas izbūvei vajadzīgi vismaz trīs hektāri, lēš Iekšlietu ministrijas amatpersonas.

Skrudalienas pagasta priekšsēdētājs Jānis Razguļajevs gan stāsta, ka A. Laksa nav vienīgais uzņēmējs, kas Skrudalienā un tuvējos pagastos vērienīgi uzpircis zemes. J. Razguļajevs velta pārmetumus Iekšlietu ministrijai, kas iepriekš nav pieteikusi pagastam zemes, kuras būs nepieciešamas valsts vajadzībām un nav nododamas privatizācijai. A. Laksa medijiem klāstījis, ka uz ģimenei piederošās zemes nodarbojoties ar lauksaimniecību. Skrudalienas pagasta iedzīvotāji «Neatkarīgajai» izbrīnīti teica, ka nekas tāds neesot manīts. Zeme esot nolaista un pamazām aizaug.

Šobrīd nav zināms, kad un kā valsts no A. Laksas atpirks robežbūvei nepieciešamās zemes, taču to varētu nākties darīt jau pavisam drīz. Ministru prezidenta Einara Repšes valdība 2003. gada 1. aprīlī bija nolēmusi iesaldēt robežbūvi. Tagad projekts tiek atsākts, «Neatkarīgo» informē Iekšlietu ministrijas pārstāve Laura Karnīte. Iniciators robežbūves iesaldēšanai pirms diviem gadiem bija iekšlietu ministrs Māris Gulbis, lai taupītu naudu. Tagad ir zaudēts laiks un nav saredzami arī reāli materiālie guvumi. Turklāt 280 tūkstoši latu, ko M. Gulbis it kā ieguva, slēdzot ar uzņēmējiem jaunus līgumus, tagad izkūpēs uz benzīna cenu un inflācijas rēķina. Tas pats būšot arī ar ietaupītajiem miljoniem Krāslavas robežsardzes skolā, secina L. Karnīte.

Laksas zemes kadastrā maksā santīmus

Foto: AFI/Aigars Jansons

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv