Lapsa pārsūdz lēmumu izbeigt kriminālprocesu par «Parex» pārņemšanu

Apollo
0 komentāru

Grāmatas «Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki» autors Lato Lapsa nosūtījis iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, kurā pārsūdz tās lēmumu izbeigt kriminālprocesu par valsts atbalsta sniegšanas AS «Parex banka» un šīs bankas pārņemšanas valsts kontrolē likumību un pamatotību.

Lapsa pārsūdz lēmumu izbeigt kriminālprocesu par «Parex» pārņemšanu

Foto: Ieva Čīka/LETA

Kā ziņots, 16.augustā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskajā departamentā tika pieņemts lēmums izbeigt kriminālprocesu par iespējamiem valsts amatpersonu pārkāpumiem «Parex bankas» pārņemšanas procesā.

Lapsas iesniegums ir saņemts un tiek izskatīts, aģentūrai LETA apstiprināja prokuratūras ārējo sakaru koordinators Andrejs Vasks.

Savā iesniegumā prokuratūrai Lapsa nepiekrīt procesa virzītāja slēdzienam, ka Latvijas valdība, rīkojoties savas kompetences ietvaros, lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu «Parex bankai» un «Parex bankas» pārņemšanu pieņēmusi savlaicīgi un maksimāli iespējami ātri, ievērojot Latvijas valsts intereses un novēršot iespējamās smagākas sekas Latvijas valstij, finanšu sistēmai un tautsaimniecībai, kuras varētu iestāties, šādus lēmumus nepieņemot un pieļaujot «Parex bankas» bankrotu. Lapsa uzskata, ka šāds slēdziens nav objektīvs un pamatots.

Tāpat viņš ir pārliecināts, ka nav pamatots arī slēdziens, ka Ministru kabineta locekļu rīcība, pieņemot iepriekš minētos lēmumus, nav radījusi būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.

«Pat publiski pieejamā informācija neapstrīdami liecina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savus pienākumus pirms «Parex bankas» krīzes veica nolaidīgi, vienkārši noraugoties notiekošajos procesos un trauksmi ceļot tikai tad, kad kredītiestādes problēmas kļuva acīmredzamas. Ja FKTK būtu laikus novērtējusi situāciju un par tās nopietnību informējusi valdību un Latvijas Banku, «Parex bankas» krīzi būtu bijis iespējams nepieļaut vai reāli vadīt, valstij ciešot daudz mazākus zaudējumus,» savā iesniegumā prokuratūrai raksta Lapsa.

Pēc Lapsas pārliecības, noziedzīgi nolaidīgi rīkojās arī 2007.gadā izveidotā pastāvīgā darba grupa finanšu krīžu novēršanai un vadīšanai, kura, neraugoties uz tās pienākumu aprakstu, nebija izstrādājusi darbības plānu lielas bankas krīzes situācijai par spīti Latvijas iepriekšējai pieredzei.

Žurnālista un vairāku grāmatu autora skatījumā, noziedzīgi rīkojās arī tā laika valdības vadītājs Ivars Godmanis (LPP/LC), kurš tā vietā, lai reāli vadītu bankas pārņemšanas procesu, esot veicinājis iedzīvotāju un bankas klientu paniku ar «nepārdomātiem, nepatiesiem publiskiem paziņojumiem».

Turklāt Lapsa uzskata, ka FKTK atklāti noziedzīgi rīkojās, nedēļām ilgi ļaujot «Parex bankai» darboties ar nepietiekamu kapitālu un ļaujot publicēt bankas ceturkšņa pārskatu vai pat vairākus bez reālo bankas zaudējumu atspoguļošanas, vēl atļaujot bankai uzrādīt peļņu, kas nepārprotami esot maldinājis kredītiestādes noguldītājus.

«Uzskatu, ka visus šos faktus un apsvērumus procesa virzītājs nav ņēmis vērā, pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Kā zināms, Latvijas valsts ir cietusi nopietnus zaudējumus minētās kredītiestādes krahā un veikusi nopietnus budžeta līdzekļu ieguldījumus «Parex bankā». Šie zaudējumi un ieguldījumi ir tieši skāruši arī manu kā Latvijas pilsoņa labklājības līmeni, nodarot tam būtisku kaitējumu,» pārsūdzību pamato Lapsa.

Kā ziņots, 16.augustā tika pabeigta izmeklēšana kriminālprocesā par valsts atbalsta sniegšanas AS «Parex banka» un šīs bankas pārņemšanas valsts kontrolē likumību un pamatotību, aģentūru LETA informēja prokuratūras pārstāvis Vasks.

Izvērtējot izmeklēšanas laikā iegūtos pierādījumus, procesa virzītājs konstatējis, ka Latvijas valdība, rīkojoties savas kompetences ietvaros, lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu «Parex bankai» un «Parex bankas» pārņemšanu pieņēmusi savlaicīgi un maksimāli iespējami ātri, ievērojot Latvijas valsts intereses un novēršot iespējamās smagākas sekas Latvijas valstij, finanšu sistēmai un tautsaimniecībai, kuras varētu iestāties, šādus lēmumus nepieņemot un pieļaujot «Parex bankas» bankrotu.

Ministru kabineta locekļu rīcība, pieņemot augstāk minētos lēmumus, nav radījusi būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, uzskata prokuratūra.

Izmeklēšanā nav konstatēti fakti, ka Ministru kabineta locekļi lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu un «Parex bankas» pārņemšanu būtu pieņēmuši mantkārīgā nolūkā vai prettiesiski pieņēmuši materiālas vērtības, mantiskus vai citāda rakstu labumus.

Procesa virzītājs pieņēmis lēmumu izbeigt kriminālprocesu Krimināllikuma (KL) 320.pantā - kukuļņemšana paredzētā nozieguma fakta trūkuma dēļ, kā arī KL 317.pantā - dienesta pilnvaru pārsniegšana, KL 318.pantā - dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un KL 319.pantā - valsts amatpersonas bezdarbība paredzēto noziegumu sastāvu trūkuma dēļ toreizējās valdības Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC), finanšu ministra Ata Slaktera (TP), ministru Vineta Veldres (TP), Māra Riekstiņa (TP), Aināra Baštika (LPP/LC), Kaspara Gerharda (TB/LNNK), Mareka Segliņa (TP), Tatjanas Koķes (ZZS), Edgara Zalāna (TP), Helēnas Demakovas (TP), Ivetas Purnes (ZZS), Ainara Šlesera (LPP/LC), Gaida Bērziņa (TB/LNNK), Ivara Eglīša (TP), Raimonda Vējoņa (ZZS), Mārtiņa Rozes (ZZS), Signes Bāliņas, Oskara Kastēna (LPP/LC) un Normunda Broka (TB/LNNK) rīcībā.

Kriminālprocesā izmeklēšana veikta par valsts amatpersonu rīcības likumību, pamatotību, savlaicīgumu un atbilstību valsts interesēm, gatavojot un pieņemot lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu «Parex bankai» un bankas pārņemšanas procesā no 2008.gada 3.novembra līdz 5.decembrim, kā arī budžeta līdzekļu izmantošanas likumību un lietderību, tos noguldot «Parex bankā» nolūkā nodrošināt valsts atbalstu «Parex bankai».

Jau ziņots, ka prokuratūra kriminālprocesu saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas amatpersonas, gatavojot lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu «Parex bankai» un bankas pārņemšanā, sāka pērn 16.oktobrī.

Kriminālprocess tika sākts pēc virknes fizisku un juridisku personu iesniegumos minēto ziņu resoriskās pārbaudes materiāliem, kā arī, ņemot vērā Valsts kontroles atzinumu.

Jau ziņots, ka 2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt «Parex banku» un par diviem latiem iegādājās bankas kontrolpaketi.

Patlaban 76,6% «Parex bankas» akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv