Lasi, pirms ēd, jeb Kas īsti ir E vielas? Attēlu galerija

Apollo
26 komentāri

Pēc izglītojoša projekta «LASI, pirms ĒD» ietvaros veiktā pētījuma, ikdienas uzturā aptuveni 42% pārtikas produktu ir rūpnieciski ražoti vai sagatavoti. Daļa no tiem satur nevajadzīgas pārtikas piedevas garšas un ārējā izskata uzlabošanai, kas padara produktu pievilcīgāku pirkšanas un ēšanas brīdī, bet nedraudzīgāku mūsu organismam. Kā mums izvēlēties uzturā produktus un vai vispār ražotāji var saražot produkciju bez pārtikas uzlabotājiem?

  • Pārtikas piedevas ir drošas, bet vai vienmēr vajadzīgas?!

Pārtikas piedevas produkta marķējumā apzīmē ar burtu «E», kas nozīmē «edible» jeb «ēdams». Tas nav mūsdienu izgudrojums, jo pārtikas piedevas ēdiena īpašību uzlabošanai izmantojuši vienmēr. Pat senie ēģiptieši izmantoja krāsvielas un aromatizētājus. Pārtikas piedevas iegūst no dabā sastopamām izejvielām, rada līdzīgas tām, kas atrodamas dabā un tie var būt arī pavisam jauni savienojumi, kuriem dabā nav analogu, jeb sintētiski iegūtās.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova atgādina, ka Eiropas Savienības un attiecīgi Latvijas likumdošana stingri nosaka, kādas pārtikas piedevas jeb E vielas drīkst un kādas nedrīkst ražotājs pievienot produktam. Pārtikas produktu ražošanā drīkst izmantot tikai atļautās pārtikas piedevas, kuras starptautiskas institūcijas atzinušas par drošām, turklāt var pievienot vairākas no tām – nepārsniedzot pieļaujamo daudzumu. Visas pārtikas piedevas ražotājam ir obligāti jānorāda produktu marķējumā uz iepakojuma. Marķējumā pārtikas piedevām norāda funkcionālās grupas nosaukumu un  pārtikas piedevas nosaukumu.. Tomēr visbiežāk ražotājs marķējumā norāda funkcionālās grupas nosaukumu burtu «E» un ciparu kodu .

Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs un projekta «LASI, pirms ĒD» (www.lasipirmsed.lv) iniciators Andis Brēmanis norāda, ka, ja ražotājs izvēlas pievienot likumdošanā atļautās pārtikas piedevas garšas, smaržas, krāsas, konsistences u.tml. īpašību uzlabošanai, tas ir atļauts, tomēr lielu daļu šo pārtikas piedevu var uzskatīt par nevajadzīgiem produkta uzlabotājiem, bez kuriem mūsu uzturs un organisms var iztikt. Tie ietekmē mūsu izvēli pirkuma brīdī, jo mēs labprātāk pērkam ar acīm, un arī mūsu garšas kārpiņas ir pieradušas jau pie garšas pastiprinātāju radītās izteiksmīgās garšas buķetes. Jāatceras, ka visas pārtikas piedevas radušās pircēju pieprasījuma rezultātā, jo mēs pērkam izskatīgu, garšīgu produktu, kam ir atbilstoša konsistence un kuru var ilgi uzglabāt! 

  • Vai ražot bez E ir tikai mazu ražotāju privilēģija?

Mums ir radies priekšstats, ka tikai salīdzinoši nelielu nišas ražotāju privilēģija ir ražot produktus bez E vielām. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats. 

Projektā «LASI, pirms ĒD» vairāki Latvijas ražotāji ar savu piemēru apliecina, ka arī plaša patēriņa produkcijas segmentā var mainīt ražošanas tradīcijas un receptūras, lai piedāvātu pircējam izvēles iespējas – produktus, kas ir brīvi no pārtikas uzlabotājiem. Valmieras puses ražotāja «Milda KM» produkcijas sortimentā ir ievārījumi, gatavās zupas un pamatēdieni stikla burciņās, kā arī tomātu mērces bez E vai arī bez pārtikas uzlabotājiem. «Hanzas Maiznīcas» klāstā ir izmainītas receptūras vairāk nekā desmit maizes līnijām, lai tās ražotu bez E vielām. «Rīgas Dzirnavnieks» pēc vairāku gadu darba ir izveidojis Hercogs gatavo miltu maisījumu sēriju kūkām, pankūkām un maizei, kuros nav pārtikas uzlabotāju. «Tukuma Piens» ar ekoloģisko produktu līniju Baltais Eko ir uzsācis savu darbību jaunā nišā, pierādot, ka arī lielražotājs var ražot ekoloģiskos produktus no ekoloģiskajām saimniecībām. 

Šie ir tikai daži piemēri, bet projekta iniciatori cer, ka arvien vairāk ražotāju pārskatīs savas produktu receptūras un pievienosies kustībai.

  • Lasi marķējumu un ar gudru izvēli pievienojies kustībai

Inese Mauriņa, sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrības «ParSirdi.lv» vadītāja un kustības «Lasi, pirms ēd» vēstnese atzīst, ka mūsdienās lielveikalu plaukti ir pilni ar visdažādākajām precēm ar krāsainiem un kārdinošiem nosaukumiem, solījumiem uzglabāt produktu vairākus mēnešus un pat gadus. Un šajā brīdī cilvēkam ir jāpieņem lēmums un jāizdara «gudrā» izvēle, pievēršot īpašu uzmanību uzrakstiem uz iepakojuma un tos izvērtējot. Viņa norāda, ka ikdienā jau tāpat mēs ik uz soļa neizbēgami sastopamies ar apkārtējās vides kaitīgo ietekmi (izplūdes gāzes, cigarešu dūmi, stress u.c.), bet šo izvēli – dot priekšroku veselīgākiem produktiem ar mazāk mākslīgajiem uzlabotājiem, krāsvielām un garšas pastiprinātājiem, kas turklāt rada atkarību - mēs varam ietekmēt.

Mēs ar savu pirkuma izvēli varam ietekmēt, ko ražotājam ražot. Tādēļ, ja vēlamies veikalu plauktos redzēt dabiskus pārtikas produktus no vislabākajām izejvielām, brīvus no garšas pastiprinātājiem un krāsvielām, kā arī citām nevajadzīgām pārtikas piedevām, tad pievienojamies kustībai un izvēlamies produktus gudri, rūpīgi iepazīstoties ar produkta sastāvu. Atceramies – lasām, pirms ēdam!

Par projektu «LASI, pirms ĒD»

Projekta «LASI, pirms ĒD» mērķis ir mainīt sabiedrības ēšanas paradumus, dodot priekšroku gudrām pirkšanas tradīcijām. Projekta ietvaros ikviens ir aicināts iesaistīties simboliskā vēstnešu kustībā, ikdienā rūpīgi sekojot produktu sastāvam, izvēloties produktus bez mākslīgiem pārtikas uzlabotājiem, it sevišķi bez garšas un krāsas pastiprinātājiem. Vairāk informācijas par projektu "lasipirmsed.lv ".

Par projekta vēstnešiem ir jau kļuvuši zemkopības ministre Laimdota Straujuma un veselības ministre Ingrīda Circene, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis, uztura speciālistes Inga Pūce un Laila Meija, biedrība «ParSirdi.lv» un tās vadītāja Inese Mauriņa, Latvijas pediatru asociācija un tās vadītājs Enoks Biķis, Latvijas Alergologu asociācija un tās vadītāja Ieva Cīrule, Pārtikas un veterinārais dienests un citi.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv