Lasītāja viedoklis:«Drošības pasākumi nav jāuztver kā traucēklis!»

Apollo
5 komentāri

Veikalā jau ilgstoši skan brīdinājuma signāli, skaļrunī balss aicina visus nekavējoties pamest veikala telpas, bet iepirkšanās veikalā turpinās, durvis ir vaļā un viss notiek tā, it kā viss būtu kārtībā un nebūtu ne mazāko brīdinājumu par gaidāmo nelaimi… Tā var secināt pēc liecinieku teiktā. Kurā Rietumeiropas vai Skandināvijas valstī varat iztēloties tādu situāciju? Teiksiet, ka neesam ne Rietumeiropas valsts, ne arī skandināvi, bet tas taču ir tas līmenis, uz kuru mēs tiecamies. Šī milzu traģēdija, kas notika 21.novembrī Zolitūdē, ne tikai satrieca un izmainīja dzīvi simtiem cilvēku, kuri zaudēja savus tuviniekus un draugus zem ‘’Maxima’’ drupām, bet arī parādīja, cik tālu mēs visi kopā šajā valstī esam no saprašanas, ka likumi ir jāciena, par savu un citu cilvēku drošību ir jārūpējas un, ka vislielākā vērtība pasaulē ir cilvēka dzīvībai un veselībai.

Lasītāja viedoklis:«Drošības pasākumi nav jāuztver kā traucēklis!»

Foto: theclyde, CC BY-NC 2.0

Pirmkārt, vēlos novēlēt spēku un izturību visiem tiem, kuri traģēdijā ir zaudējuši savus mīļos un tuvos. Cilvēki domās ir ar Jums. To var just visas šīs dienas pēc traģēdijas. Jebkur, veikalos, uz ielas vai pie auto stūres, var redzēt, ka cilvēki domā par notikušo nelaimi, ir savādāki, klusāki, iecietīgāki un laipnāki viens pret otru. Šādos brīžos var just, ka cilvēki novērtē patiesās dzīves vērtības – veselību, mīlestību un savstarpējās attiecības. Tikai mums šīs vērtības ir jāpatur labā atmiņā arī tad, kad paies laiks un domas par 21.novembra traģēdiju nomainīs ikdienas rūpes…

Es pats nekādi nespēju beigt domāt par notikušo. Domāju par visiem tiem cilvēkiem, kuri bija veikalā un veica ikdienišķo iepirkšanos. Domas par pārtikas produktiem un darba lietām pēkšņi, pāris sekunžu laikā, aprāva uz galvas krītošs betona gabals… Un tas bija arī viss… Ģimenes, plāni, sapņi, rūpes… Viss beidzās vienā acu mirklī. Tā pat arī domāju par visiem tiem, kuri nelaimē zaudēja savus tuvos cilvēkus. Pat bail iedomāties to sajūtu, kāda bija tiem cilvēkiem, kuri ārā stāvot skatījās uz ‘’Maxima’’ drupām, gaidīja un cerēja, ka tomēr viss beigsies labi, bet nebeidzās…

Tomēr traģēdijas varēja arī nebūt. Jumts varēja iebrukt, bet cilvēkiem tur iekšā atrasties nevajadzēja. Nebija tā, ka ‘’Maxima’’ sagruva bez brīdinājuma. Ilgu laiku skanēja brīdinājuma signāli un bija pietiekami daudz laika visus izvest ārā un aizslēgt veikalu ciet. Manuprāt, šī ir pirmā un galvenā lieta par ko šīs traģēdijas sakarā ir jārunā. Tomēr par to runā tikai retais… Viss akcents vairumā valsts amatpersonu un atbildīgo cilvēku uzrunās ir par to, ka jāsoda būvnieki un jāatklāj, kāpēc veikals sabruka. Tas, protams, ir jādara, bet ir jāatceras, ka visi tika brīdināti, trauksmes signāls skanēja, bet tas tika ignorēts. Vai nav vienalga kāpēc tas signāls darbojas!? Ja tas darbojas, tātad visiem veikals steidzami ir jāpamet! Nezinu, kurā instrukcijā ir rakstīts, ka sākumā ir jāiet meklēt trauksmes cēlonis un tikai tad, kad tas ir atrasts, jāevakuē cilvēki… Cilvēki ir jāevakuē uzreiz! Lai arī neesmu nekāds drošības eksperts, iesaku visas gudrās instrukcijas pārrakstīt! Peļņa, lai pagaida. Cilvēki sapratīs un novērtēs rūpes. Tagad sapratīs…

Es divus gadus nodzīvoju Skotijā, studējot un spēlējot tenisu. Mums treniņi notika diezgan modernā sporta kompleksā, kurš arī, protams, bija aprīkots ar trauksmes signālu. Tas tika testēts katru trešdienas rītu, ja nemaldos, tad 8:30. Vienā no pārbaudes reizēm tika konstatētas kaut kādas problēmas pašā sistēmā. Tajā pat dienā nostrādāja viltus trauksme. Viss personāls zināja, ka tā ir viltus trauksme, tomēr mūs visus ziemas laikā, šortos un bez mantām izdzina ārā. Un ne tikai kaut kur ārā, bet konkrētā vietā, kur mums visiem bija jāstāv. Mums teica, ka laikam viltus trauksme, bet jāseko instrukcijām. Personāls pārbaudīja visas telpas, pārliecinājās, ka tā tiešām ir viltus trauksme un tikai tad atļāva atgriezties kompleksā. Tajā pat dienā trauksmes signāls tika salabots. Tur nekad netiktu ignorēts trauksmes signāls un pieļauta situācija, kad trauksmes signāla ieskanēšanās ir normāla parādība nedēļas garumā. Tur tas veikals būtu ciet līdz atrastu cēloni, kāpēc tur jau vairākas dienas kaut kas skan. Iespējams, ka pat ‘’Maxima’’ jumta sabrukšanu būtu novērsuši, ja laikus reaģētu uz pirmo trauksmi vairākas dienas pirms traģēdijas un rūpīgi izpētītu visu celtni. Nezinu, nedzirdēju pats to trauksmi, bet vados pēc tā, ko aculiecinieki stāsta medijiem.

Kā Jums šķiet, kā es toreiz, būdams latvietis Skotijā, reaģēju, kad mani izdzina ziemā, treniņa vidū, ārā? Protams, ka domāju, ka tas ir kaut kāds stulbums, ka nav ko baidīties un jāiet atpakaļ trenēties. Viltus trauksme taču! Briti gan stāvēja un pacietīgi gaidīja. Nesaprata, ko es tur «cepjos»… Tāpat es brīnījos par to, ka tie briti lieto drošības jostas sēžot auto aizmugurē, nerunā pa telefonu, kamēr vada auto, lieto ķiveres, kad brauc ar divriteni, nepārsniedz ātrumu un neizdzer mazo aliņu pirms sēsties pie stūres. Pēc 21.novembra es vairs nebrīnos… Es mācos!

Likumi un dažādi drošības pasākumi ir domāti tikai, lai mūs aizsargātu. Tas nav jāuztver kā traucēklis. Un tas nav ‘’kruti’’ kaut ko pārkāpt. Tas nav ‘’kruti’’ apdzīt smago tur, kur tas nav atļauts un pēc tam iedot policistam ‘’kukuli’’. Tas nav ‘’kruti’’ ar 0.8 promilēm (pat ne ar 0.4) pēc «disenes» braukt pašam ar savu auto mājās. Varbūt šīs lietas nav salīdzināmas, bet domāju, ka daudziem nelaimīgajiem ‘’Maxima’’ apmeklētājiem bija iespēja ieklausīties trauksmes signālā un iet ātrāk prom no tā veikala. Daudzi noteikti arī aizgāja, bet daudzi palika…

Vai es pats būtu pametis to veikalu, dzirdot trauksmi? Diez vai! Apsardze neko nesaka, viss notiek, cilvēki turpina iepirkties… Tomēr, šobrīd, Latvijā mēs acīmredzami nevaram paļauties, ka kāds cits vienmēr un visur rūpēsies par mūsu drošību. Diemžēl ļoti daudzi apsardzes darbinieki (ne visi, protams) nav pietiekami kvalificēti vai ar atbilstošo pieredzi krīzes situācijās. Tā pat mēs visi zinām, ka finansiālā situācija valstī nav no tām labākajām. Daudzi uzņēmumi domā par katru latiņu, ko nezaudēt un tādā veidā tiek riskēts ar savu un klientu drošību. Tā pat arī darbinieki baidās, ka nepakļaujoties vadības norādījumiem var tikt zaudēts darbs. Visas šīs knapināšanās rezultātā tiek aizmirsts pats galvenais – cilvēku drošība, veselība un pat dzīvība. Tāpēc mums pašiem sevi ir jāsargā. Viss, kas dzīvē ir izdomāts, lai mūs pasargātu ir jāņem vērā. Vai tas būtu trauksmes signāls, ķivere, drošības josta, luksofors, ceļa zīme vai kāds likums, kas liekas muļķīgs, ņemsim to vērā. Tam visam kāds ir veltījis laiku un līdzekļus, un ir domājis, lai mūs pasargātu. Tas nav izdomāts, lai kādam traucētu.

Mani ārzemju draugi raksta man ‘’feisbukā’’ vēstules, prasa vai ar mani un maniem tuvajiem viss ir kārtībā. Jā, paldies Dievam, ar mums viss ir kārtībā. Bet daudziem citiem cilvēkiem nav… Un galvenā lieta, par kuru mani ārzemju draugi ir šokā, ir tas, ka skanot signalizācijai, cilvēki netika evakuēti. Šie draugi bija pie manis ciemos vasarā. Tagad man ir jākaunas par to, ka vasarā braucām pa Jūrmalas šoseju un mums pa trešo (ātrāko) joslu pretī stūrē riteņbraucējs… Tā paša brauciena laikā, jau tuvojoties Rīgai, kāds pilsonis grieza caurumus nožogojumā, kas sadala šoseju, lai ātrāk tiktu pāri ceļam. Nerunāsim par ‘’gonkām’’ uz Jūrmalas šosejas…

No visām šīm lietām mums ir jātiek vaļā! Mums pašiem ir vairāk jārūpējas par savu un savu tuvo drošību. Sāksim katrs ar sevi, turēsim acis vaļā un darīsim visu, kas mūsu spēkos. Mums pašiem ir jārāda piemērs valsts vadītājiem, atbildīgajām amatpersonām, par drošību atbildīgajām institūcijām un visiem citiem. Viss, par ko šobrīd tiek runāts medijos, ir tas, ka jāsoda vainīgie. Ir jāsoda, bet pamatā tiek runāts, ka jāsoda tie, kuru dēļ celtne sabruka. Ļoti reti tiek runāts par to, ka cilvēki netika evakuēti. Tas, ka ‘’Maxima’’ bruka nebija novēršams stundas laikā, bet cilvēkus izvest ārā gan bija iespējams, jo bija taču brīdinājums. Pat vairāk… Un tieši šī neizdarība man šķiet vēl sāpīgāka nekā tās, kas saistītas ar kļūdām būvniecības procesā.

Godināsim tos, kuri mira 21.novembra traģēdijā, veidojot Latviju par labāku un drošāku vietu, kur dzīvot. Izglītosimies un cienīsim likumus, mācīsim pieklājību un rūpes saviem bērniem, mazbērniem un apkārtējiem kā arī vienmēr atcerēsimies, ka nekas nav vērtīgāks par cilvēka dzīvību un veselību. Dzīvojot Skotijā man bija «baigais» joks - ‘’safety first’’. Kad kāds ievēroja pārlieku (man tā tad šķita) piesardzību es viņu vilku uz zoba teikdams: ‘’Nu jā… drošība pirmajā vietā…’’ Bet tagad tas man nepavisam vairs neliekas smieklīgi. Viņi visus izglīto jau no bērna kājas. Un tad arī rodas atbildīga sabiedrība, profesionāla apsardze un mazāk kāds ir jāsoda, jo tajā brīdī, kad kāds ir jāsoda, vienmēr jau ir jau par vēlu...

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

14.12.2017
Ienākt apollo.lv