Lata devalvācija zaudējumus radītu visiem

Apollo
0 komentāru

Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav vajadzīga, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu. Šāds secinājums izriet no laikraksta «Dienas Bizness» analīzes.

lati

Foto: «Apollo»

«Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, līdzi nesot augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu izmaiņām uzrādot mīnusus un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šīs runas pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piemēram, Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma aktīvi Latvijā apspriesta pēdējos pāris gados, t. sk. pāris reizes uz baumu pamata cilvēki pat reāli rīkojās, mainot latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Šo procesu iespaidu jūt vēl tagad,» raksta «Dienas Bizness».

Lata vērtības samazinājums pret eiro automātiski nenozīmētu patēriņa cenu kāpumu par devalvācijas procentu, taču devalvācija neizbēgami novestu pie inflācijas pieauguma, jo daudzu importēto preču, arī tādu, kuras Latvijā neražo, cena latos pieaugtu atbilstoši lata vērtības kritumam, uzsver laikraksts.

Latu devalvēt ar savu lēmumu var vienīgi Latvijas Banka (LB), kas laikrakstam vēlreiz apliecinājusi, ka «LB izvēlētā stratēģija — nacionālās valūtas kursa stabilitāte — ir nemainīga kopš 1994. gada februāra, un to nav plānots mainīt, līdz Latvija ieviesīs eiro».

Līdz šim izskanējuši divi veidi, kā devalvēt latu. Viens — palielināt lata un eiro maiņas kursa svārstības, kas patlaban ir +/–1% apjomā no piesaistes kursa — 0,702804 lati par eiro. Līdz šim minēts variants svārstību apgabalu palielināt līdz +/–15% jeb kopumā 30% robežās. Ja patlaban starpbanku tirgus kurss var atšķirties no centrālā kursa 0,7098 un 0,6958 EUR/Ls, tad, ieviešot 15% svārstības, kurss varētu «staigāt» 0,59738 līdz 0,8082 EUR/Ls.

Kā raksta «Dienas Bizness», otrs paņēmiens būtu noteikt, ka vienu eiro var nopirkt par vienu latu, kas faktiski nozīmētu samazināt lata vērtību pret eiro (salīdzinot ar pašreizējo piesaistes kursu) par 42,3%. Šo drastisko paņēmienu vēl 2007. gadā minēja eksperts Alfs Vanags, runājot par devalvāciju kā veidu palielināt Latvijas ārējo konkurētspēju, ko tolaik ietekmēja strauji pieaugošās cenas.

Patlaban no ekspertu teiktā izriet, ka par devalvāciju vispār varētu aizmirst, ja Latvijas uzņēmumos pieaugtu produktivitāte, kas pēc teorijas raksturo attiecību starp saražoto produktu un resursiem, kuri šim mērķim izmantoti. Eiropas Komisijas finanšu tirgus sektora vadītāja Tatjana Verjē iepriekš, runājot par ceļiem Latvijas izejai no krīzes, kā galveno minēja izmaksu samazinājumu, sākot ar algām. To varētu panākt ar lata devalvāciju vai lēmumu drastiski samazināt izmaksas. Tā kā algas pašlaik faktiski pat samazinās, lata devalvācijai vienkārši zūd jēga.

Iedzīvotāji pamatā algas saņem latos, un arī to galvenie izdevumi ir latos, piemēram, komunālie pakalpojumi, pārtikas iegāde. Lata vērtības samazinājums ietekmētu tos, kam ir kredītsaistības eiro. Sevišķi, ja tas ir hipotekārais kredīts, kas ir liels un pamatā ņemts uz gadiem 20–40, norāda laikraksts.

Piemēram, mājsaimniecība ik mēnesi līdz šim veica kredīta maksājumu 200 eiro. Lai veiktu maksājumu, latus nākas samainīt uz eiro pēc bankas noteiktā tirgus kursa. Piemēram, «Swedbank» eiro pārdod par 0,7148 latiem. Banku tirgus kursi pēdējā laikā atrodas pie LB noteiktā koridora augšējās robežas, kas saistīts ar latu trūkumu tirgū, ko savukārt daļēji izraisīja neuzticība latam.

Pašlaik par 200 eiro mājsaimniecībai jāšķiras no 142,96 latiem. Pie 15% koridora un ja kurss atrastos pie augšējās robežas (0,8082 EUR/Ls), 200 eiro iegādei būtu jāšķiras no 161,6 latiem. Ja latu pielīdzina eiro vienu pret vienu1, tad jātērē 200 lati. Tātad mēneša maksājums pieaug attiecīgi par 13% un teju 40%, secina «Dienas Bizness».

Latvijā ir ap 150 tūkstošiem mājsaimniecību, kas ņēmušas kredītu un lielākoties eiro valūtā, bet, ja ģimenē ir divi trīs cilvēki, tad maksājumu pieaugums skar teju 500 tūkstošus. Tiesa, ja eiro kurss noslīd par 15% (līdz 0,59738), 200 eiro iegādei būtu jātērē mazāk — ap 119 latiem, atzīmē laikraksts.

Lata devalvācija ietekmētu arī iedzīvotāju uzkrājumus, kas patlaban īpaši nozīmīgi, ja zaudēts darbs.

Lata vērtības izmaiņu ietekmes izpētei uz eksportētājiem jāņem vērā, ka šajā ziņā ir daudz variācijas. Piemēram, uzņēmumiem daļa izdevumu resursu iegādei, algām ir latos, bet ieņēmumi no pārdotās produkcijas — eiro. Lai no saņemtajiem eiro algās un nodokļos valstij varētu izmaksāt, piemēram, 200 tūkstošus latu, pie pašreizējā kursa (0,7052) jāsamaina 283,61 tūkstotis eiro. Ja kurss kāpj līdz 0,8082, tad latu iegādei jātērē 247,45 tūkstoši eiro, uzsver «Dienas Bizness». Uzņēmuma rīcībā paliek vairāk eiro, kurus var izmantot darbībā vai ir iespējas samazināt cenas, palielinot savu konkurētspēju.

Devalvācija neko būtisku nedos eksportētājiem, jo noieta tirgi ir «ciet». Arī ekonomists Andris Strazds atzīst, ka galvenā problēma ir pārdot produkciju par jebkādu cenu. Tādējādi labāk ir samazināt izmaksas, palielināt produktivitāti. Tāpat atklāts jautājums, cik daudz uzņēmumi pērk izejvielas eiro, bet cik — latos. Var sanākt, ka ieguvums faktiski nav nekāds.

Imports Latvijā vienmēr veidos nopietnus apjomus, jo ir ļoti daudzas lietas, ko Latvijā neražo, uzsver laikraksts. Valūtas izmaksu pieaugums par 40% atsauksies uz, piemēram, degvielas cenu, kas savukārt var radīt spirāles efektu, jo degvielas cenu kāpums ietekmē tos pašus eksporta, ražošanas uzņēmumus.

Turklāt rupji rēķinot — imports eiro vērtībā joprojām ir krietni lielāks nekā eksports eiro vērtībā, tātad Latvijā atgrieztos inflācija, turklāt bankrotējušu uzņēmumu, iespējams, būtu vēl vairāk.

«Dienas Bizness» atzīmē, ka iepriekš devalvācija tika minēta kā viens no veidiem importa apjoma samazinājumam, lai mazinātu tekošā konta deficītu, tomēr tagad imports sarucis iekšējā pieprasījuma samazinājuma dēļ.

Problēmas iepriekšējos gados radīja bankās pieejamie milzīgie un lētie finanšu resursi: par kredītiem iedzīvotāji varēja nopirkt importa televizoru un auto. Tagad daudzas lietas «savās vietās» nostāda kredītu pieejamības samazināšanās.

Tāpat Latvija aizņēmusies 7,5 miljardus eiro valūtā, un šis aizņēmums būs jāatdod tajā pašā valūtā, uzsver laikraksts.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

16.08.2017
Ienākt apollo.lv