Latviešu viesstrādniekiem Nīderlandē draud ar izrēķināšanos. Izspiež no katra 200 eiro

Apollo
0 komentāru

Latvijas vēstniecībās ārvalstīs, kā arī Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārajā departamentā (KD) pēdējā laikā ir vērojama tendence, ka pēc palīdzības vēršas arvien vairāk Latvijas valsts (LV) piederīgo, kuri ir apkrāpti un lūdz palīdzību atgriezties mājās. Šajos gadījumos darbu ir solījušas gan Latvijas darbā iekārtošanas aģentūras, gan cilvēki paši ir devušies uz ārvalstīm ar cerību atrast darbu, nepārzinot ekonomisko situāciju konkrētajā valstī - bezdarba līmeni, kā arī nepārvaldot svešvalodu. Protams, ka mazāks risks ir nodarbināt ārvalstniekus, jo gan valodas zināšanu trūkums, gan likumdošanas nepārzināšana neļauj apkrāptajiem darbiniekiem pilnībā izmantot savas tiesības, portālu «Apollo» informēja ĀM.

Latviešu viesstrādniekiem Nīderlandē draud ar izrēķināšanos. Izspiež no katra 200 eiro

Foto: Evija Trifanova/LETA

Piemēram, ārlietu dienesta rīcībā ir informācija par apmēram 30 Latvijas valstspiederīgajiem, kuriem tika piedāvāts darbs ogu novākšanā Zviedrijā, 1000 kilometru attālumā no Stokholmas. Darba ņēmējiem tika solīts labs atalgojums, kā arī pēc sezonas darba beigšanas apmaksāt atpakaļceļa biļeti. Solījumi netika pildīti - darba diena ilgst 13 stundas, darba līgums nav noslēgts, dzīvošana kempingā. 20 Latvijas valstspiederīgie saviem spēkiem jau atgriezušies mājās, taču 10 vēl palikuši, lai sakrātu naudu atpakaļceļam. Personas ir iebaidītas - neatklāj savu uzturēšanās vietu, darba devēja kontaktinformāciju, tādējādi nedz Latvijas vēstniecība Zviedrijā, nedz vietējā policija nevar pilnībā aizstāvēt personu tiesības un intereses.

Latvijas vēstniecībā Nīderlandē šī gada jūlijā vērsās divi Latvijas valstspiederīgie, kuri vēlējās informēt par kādu Nīderlandes uzņēmumu, kas vervē darbam personas no Latvijas. Šobrīd uzņēmumā ir nodarbināti apmēram 30 Latvijas valstspiederīgie, tiek plānots vest jaunus strādniekus no Latvijas. Par darbā iekārtošanu tiek pieprasīti 200 eiro no personas uz mutiskas vienošanās pamata. Darbiniekiem jāstrādā garas darba stundas, par darbu saņemot mazu atalgojumu. Personām ar Nīderlandes uzņēmumu netiek noslēgti darba līgumi, tādējādi netiek maksāti arī nodokļi vietējā nodokļu pārvaldē. Tiek draudēts ar fizisku izrēķināšanos, ja netiks samaksāti 200 eiro par iekārtošanu darbā, tāpat netiek uzklausīti darba ņēmēji, kad tiek jautāts par nodokļu nomaksu un apsolīto darba algu. Pēc konflikta, kas izcēlās uzņēmuma teritorijā, tika atlaisti četri darbinieki un no katra tika izspiesti 200 eiro. Ar ĀM KD starpniecību abu Latvijas valstspiederīgo iesniegumi tika pārsūtīti Nodarbinātības Valsts aģentūrai, kas apliecināja, ka tas ir pietiekams pamats, lai vērstos Nīderlandes atbildīgajās iestādēs lietas izskatīšanai.

Augustā KD rīcībā nonāca informācija par to, ka Vācijā policijas reida laikā celtniecības objektā tika aizturētas apmēram 17 personas, kuras strādājušas Dānijai piederošā celtniecības uzņēmumā. Starp aizturētajām personām bija arī Latvijas valstspiederīgais. Aizturēšanas iemesls - darba devējs nebija noformējis darba atļaujas, kā arī nepieciešamos dokumentus celtniecības darbu veikšanai. Personas tika atbrīvotas pret parakstu, ka uzņemas neveikt noteiktas darbības, citādi tiesībsargājošās iestādēm strādniekus nāktos deportēt uz izcelsmes valstīm. Latvijas vēstniecība Vācijā vairākas dienas nesekmīgi mēģināja sazināties ar aizturēto latvieti. Šonedēļ KD saņēma informāciju, ka Dānijas uzņēmumā nodarbinātais latvietis pagājušajā nedēļā ir atgriezies Latvijā, bet Vācijas kompetentās iestādes slēgušas dāņu uzņēmuma objektu.

Latvijas valsts budžetā netiek paredzēti līdzekļi neatmaksājamas materiālās palīdzības sniegšanai personām, kuras ārvalstīs palikušas bez iztikas līdzekļiem, vēstniecība var palīdzēt sazināties ar radiniekiem un draugiem, lai meklētu iespējas cietušajam saņemt finansiālu palīdzību no Latvijas.

Iespēju robežās apkrāptajām personām tiek meklēta pagaidu dzīvesvieta sociālās aprūpes centros, bet šie centri nereti ir pārpildīti ar imigrantiem un ne vienmēr spēj uzņemt papildu iemītniekus. Vēstniecība šādos gadījumos arī informē ārvalsts attiecīgās iestādes par nelegālas nodarbinātības gadījumu, norādīja ministrijā.

Sākot jebkuras darba attiecības, tāpat kā Latvijā, arī ārvalstīs, ir jābūt darba līgumam un tam ir jābūt parakstītam pirms darba pienākumu uzsākšanas, pat pirms izceļošanas no Latvijas. Nav pieļaujama situācija, ka darba līgums tiek solīts kaut kad vēlāk pēc ierašanās, pēc darba pabeigšanas vai tamlīdzīgi.

Piemēram, Latvijas pilsoņiem ir nepieciešama darba atļauja Vācijā, kas lielākā daļā gadījumu netiek iepriekš nokārtota, līdz ar to nav iespējams noformēt darba līgumu. Rezultātā persona tiek nodarbināta nelegāli, kas ļauj darba devējam nepildīt savas saistības. Ne vienmēr pareizi ir noformēts darba līgums - nepieciešams rūpīgi iepazīties ar visiem darba līguma nosacījumiem, valodas nezināšanas dēļ to bieži vien pārprot vai paraksta vispār neko nesaprotot.

Darbā iekārtošanās pakalpojumus var sniegt tikai tās firmas, kurām ir izsniegtas licences darbā iekārtošanai attiecīgajā ārvalstī. Firmu saraksts ir pieejams Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapā www.nva.gov.lv. Savukārt, meklējot darbu internetā, jāizmanto Eiropas darba mobilitātes portāls: http://eures.europa.eu, kur pieejama informācija par legālām darba vakancēm Eiropas valstīs.

Lai cīnītos pret krāpnieciskiem darījumiem darbā iekārtošanā ārvalstīs, ĀM aicina cilvēkus ziņot par šādiem pārkāpumiem. Ja darbā iekārtotājs ir Latvijas firma, tad personai ar iesniegumu, kurā aprakstīta situācija, ir jāvēršas vai nu vēstniecībā, ja persona joprojām atrodas ārvalstīs vai Nodarbinātības Valsts aģentūrā vai Valsts policijā, ja persona ir jau atgriezusies Latvijā. Iesniegumam jāpievieno līguma kopija, kas parakstīts ar Latvijas darbā iekārtošanas firmu. Ja tiek konstatēts, ka darbā iekārtošanas firma pakalpojumu sniegusi nekvalitatīvi, tai var tikt anulēta licence darbā iekārtošanai ārvalstī, kā arī var tikt izskatīts jautājums par personai radīto zaudējumu kompensāciju. Ja darbā iekārtotājs ir ārvalstu firma, tad ar iesniegumu jāvēršas ārvalsts kompetentajās iestādēs (policija, attiecīgi dienesti, kas atbild par darbā iekārtošanās firmām).

Valstis, no kurām visbiežāk tiek saņemtas sūdzības par darba meklētāju apkrāpšanas gadījumiem: Īrija, Lielbritānija, Spānija, Itālija, Vācija, Zviedrija, Norvēģija. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv