Latviešu žēlošanās atbaida investorus

Apollo
178 komentāri

Daudz no igauņu stāstītā par uzņēmējdarbības vidi Igaunijā ir puspatiesība, savukārt latviešu žēlošanās tikai atbaida ārvalstu sadarbības partnerus, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Latviešu žēlošanās atbaida investorus

Foto: ParanoidMonk, CC BY-NC-ND 2.0

«Būtu labāk, ja latvieši pasaulei stāstītu, ka mums ir liela vērtība. Valsts prestižs brīžiem ir novērtējams naudā. Jo vairāk tu stāsti, ka tava valsts ir nestabila un neprognozējama, jo vairāk tavi ārvalstu partneri uzmanās un ieceno šo risku. Tādēļ, ja tu esi radījis iespaidu, ka tu dzīvo bardakā, tad tu vienkārši par produktu dabūsi mazāku cenu,»  atzina Klauss.

Pēc viņa teiktā, šajā ziņā igauņi ir malači. «Liela daļa no tā, ko viņi stāsta par sevi, ir puspatiesības. Bet viņi to ir izstāstījuši tik pārliecinoši, ka ir tāda sajūta, ka viņi paši jau tam ir noticējuši. Un, protams, stāstot ar tādu pārliecību, arī visi pārējie tam notic,» teica federācijas vadītājs.

Viņš arī pauda viedokli, ka Latvija daudzās lietās Igaunijai ir aizsteigusies priekšā. «Daudz kur Latvija ir pat priekšā. Piemēram, viņi visur ir izbazūnējuši, ka viņiem reinvestētajai peļņai ir 0% [uzņēmumu ienākumu nodokļa] likme. Tas nozīmē, ka tu saņem nodokļa atlaidi tikai par to daļu, ko tu investē no savas peļņas. Bet no savas peļņas tu investē labi ja 20% [no investīciju kopsummas], pārējie 80% ir aizņemtais kapitāls. Latvijas gadījumā mēs pasakām – ja tu esi iegādājies jaunu iekārtu, tu to nodokļu vajadzībām novērtē pusotru reizi dārgāku. Mēs iegūstam daudz lielāku atvieglojumu nekā igauņi ar savu reinvestētās peļņas stāstu. Tomēr viņi to ir izbazūnējuši un visi, arī Latvijā, saka – mums vajag pārņemt Igaunijas modeli, lai gan patiesībā mums ir izdevīgāks modelis nekā viņiem. Mēs to neesam mācējuši izstāstīt. Protams, tas ir atkarīgs no nozares, kurā uzņēmums strādā. Varbūt kāds šūšanas uzņēmums tiešām var iegādāties iekārtas tikai no peļņas, tad, iespējams, Igaunijas modelis tam būs izdevīgāks. Savukārt industrijā, ko pārstāvu es, Latvijas situācija mums ir izdevīgāka,»  stāstīja Klauss.

Viņš minēja arī citus piemērus. «Tāpat igauņi visiem ir izbazūnējuši, ka viņiem pavasarī necērt [mežus], lai sargātu putniņus, kas arī neatbilst patiesībai. Latvijā ir ar likumu noteikts tas, ka jaunaudzēs kopšanu veikt pavasarī nedrīkst. Igaunijā tas tā gluži nav, viņiem tā ir brīvprātīga apņemšanās valsts mežos,» atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.

Latvijas Kokrūpniecības federācija dibināta Latvijas kokrūpniecības interešu starptautiskai pārstāvniecībai, asociāciju darbības attīstīšanai un koordinēšanai. Federācijā apvienojušās nozares uzņēmēju asociācijas – Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija, asociācijas «Latvijas mēbeles» un «Latvijas koks», Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija, Latvijas Mežizstrādātāju savienība, Latvijas Biomasas asociācija «Latbionrg» un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.05.2017
Ienākt apollo.lv