Latvija atvadās no iemīļotā dzejnieka Imanta Ziedoņa Attēlu galerija

Apollo
4 komentāri

Šodien, 6.martā, mūžībā aizvadīsim vienu no diženākajiem tautiešiem Imantu Ziedoni.

Kā norāda Kultūras ministrijā, atvadu ceremonijas laikā no plkst.10 līdz plkst.13 ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts atvadīties no izcilā dzejnieka un publicista. Doma baznīcā izskanēs paša Imanta Ziedoņa lasījumu ieraksti un Latvijas mūziķu veltītie priekšnesumi dzejnieka piemiņai.

Piemiņas ceremonijā no plkst.10 līdz 13 muzicēs Rīgas Doma kora skolas Meiteņu koris, Jāzepa Mediņa Zēnu koris, dziedātājs Renārs Kaupers, Latvijas Radio koris, koris «Kamēr...», orķestris «Sinfonietta Rīga», Dārziņa vīru koris, koris «Ave Sol», pianists Vestards Šimkus, flautiste Dita Krenberga, dziedātāja Ieva Parša, maestro Raimonds Pauls un «Sinfonietta Rīga» stīgu kvartets.

Mācītāja Jura Rubeņa dzejniekam veltītais dievkalpojums noritēs no plkst.13 līdz plkst.13.45. Īsi pirms dievkalpojuma ieeja baznīcā būs liegta.

Pasākuma norises tiešraidi nodrošinās Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, savukārt Doma laukumā būs novietots ekrāns un skaļruņi, lai lielas cilvēku plūsmas gadījumā notiekošo varētu vērot arī ārpus baznīcas.

Respektējot Imanta Ziedoņa ģimenes lūgumu, bēru organizācijas komisija aicina visus atvadīties gribētājus būt saprotošiem un tolerantiem - nefotografēt un nefilmēt atvadīšanās procesa gaitu Rīgas Domā. Tiesības iemūžināt pasākumu Rīgas Domā ir deleģētas tikai Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio un ģimenes fotogrāfam Gunāram Janaitim.

Dzejnieks tiks guldīts zemes klēpī Ragaciema kapos, piedaloties tikai tuvākajiem cilvēkiem. Organizatori nogādās dzejniekam veltītos ziedus līdz kapavietai Ragaciemā, ja tie tiks nolikti Doma laukumā pie lielā ekrāna.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ziedonis dzimis 1933.gada 3.maijā Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciemā zvejnieku ģimenē.

Dzejnieks 1952.gadā absolvējis Tukuma 1.vidusskolu, 1959.gadā beidzis Latvijas Vēstures un filoloģijas fakultāti, 1964.gadā beidzis Augstākos literāros kursus Maskavā.

Savu pirmo dzejoļu krājumu Ziedonis izdevis 1961.gadā, kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.

No 1964.gada līdz 1965.gadam viņš bija bibliotekārs Ķemeros, dzejas redaktors izdevniecībā «Liesma», vēlāk valdes sekretārs Latvijas Rakstnieku savienībā.

1972.gadā Ziedonim piešķirts nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums, 1977.gadā piešķirts Tautas dzejnieka goda nosaukums, 1983.gadā viņš apbalvots ar «Tautu draudzības» ordeni.

1987.gadā Ziedonis kļuvis par priekšsēdētāju Latvijas Kultūras fondā, bet 1990.gadā ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās Padomes (AP) deputātu kā neatkarīgais kandidāts 180.Stučkas vēlēšanu apgabalā. Bijis AP Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas loceklis, balsojis par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

1995.gadā Ziedonis saņēmis 2.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis arī 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

1997.gadā Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos, bet 1998.gadā Latvijas tēla veidošanas institūta darba grupas loceklis.

1998.gadā dzejnieks ievēlēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda uzticības padomē

2002.gadā Ziedonim piešķirta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā.

Ziedonis saņēmis starptautiskas atzinības Hansa Kristiana Andresena vārdā nosaukto pasaku meistara diplomu, internacionālo Januša Korčaka medaļu un Goda diplomu par aktīvu darbību bērnu kultūras attīstībā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv