Latvija dala 13. līdz 15.vietu pasaules preses brīvības indeksā

Apollo
0 komentāru

Starptautiskās organizācijas «Reportieri bez robežām» («Reporters sans frontieres») veidotajā ikgadējā pasaules preses brīvības indeksā Latvija kopā arī Austriju un Jaunzēlandi dala 13. līdz 15.vietu.

Latvija dala 13. līdz 15.vietu pasaules preses brīvības indeksā

Foto: Lita Krone/LETA

175 pasaules valstu preses brīvības novērtējumā Latvija tāpat kā pērn saņēmusi trīs punktus, turklāt mazāks piešķirto punktu skaits liecina par lielāku preses, žurnālistu un interneta brīvību.

Pagājušajā gadā ar tādu pašu punktu skaitu Latvija kopā ar Beļģiju, Jaunzēlandi, Slovākiju, Šveici un Zviedriju ierindojās 7. līdz 12.vietā.

Igaunija šogad indeksā ierindojusies 6.vietā, turklāt salīdzinājumā ar pērno gadu tai piešķirtais rezultāts būtiski uzlabojies - no diviem līdz 0,5 punktiem.

Savukārt Lietuva ierindojusies 10.vietā ar 2,25 punktiem. Tas ir daudz labāks vērtējums nekā pagājušajā gadā, kad Lietuva, Čehija, Nīderlande un Portugāle ar četriem punktiem atradās tikai 16.-19.vietā.

Pirmajās piecās reitinga vietās ar nulle punktiem šogad ierindojusies Dānija, Īrija, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Līderu grupā vislielāko kāpumu gada laikā piedzīvojusi Dānija, kura pērn ar 3,5 punktiem ieņēma 14.-15.vietu.

Savukārt pērnā gada līderes Īslande un Luksemburga šogad atrodas attiecīgi tikai 9. un 20.vietā.

Sarakstu tāpat kā pagājušajā gadā noslēdz Turkmenistāna, Ziemeļkoreja un Eritreja, kurām piešķirto punktu skaits arvien pieaug.

Ļoti strauji preses brīvības reitings pagājušā gada laikā pieaudzis ASV, kas ar četriem punktiem jaunajā indeksā dala 20.-22.vietu. Pagājušajā gadā Savienotās Valstis ar astoņiem punktiem atradās 36.-41.vietā.

«Reportieri bez robežām» skaidro, ka Savienoto Valstu labos rezultātus ietekmējusi Baraka Obamas nākšana pie varas.

Jaunajā indeksā «Reportieri bez robežām» īpaši skarbus vārdus veltījuši arvien krītošajiem Eiropas valstu preses standartiem. Francija un Itālija šajā reitingā atrodas pat aiz vairākām Āfrikas jaunajām demokrātiskajām valstīm, kurās nav novērotas tik skaļas pret žurnālistiem vērstas tiesas prāvas un politiķu iesaistīšanās mediju biznesā kā Dienvideiropā.

Kritizēta situācija arī Spānijā un Horvātijā, kur preses izdevumu darbinieki bieži tiek ietekmēti fiziski, un Slovākijā, kur pērn tika pieņemts likums, kas kultūras ministram dod tiesības ietekmēt publikāciju saturu.

«Eiropai būtu jārāda piemērs pilsonisko brīvību jomā. Kā var nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus ārvalstīs, ja savās mājās neuzvedas nevainojami?» norādīja organizācijas ģenerālsekretārs Žans Fransuā Žuijārs.

Organizācijas veiktajā pasaules preses brīvības pētījumā valstis tika vērtētas pēc vairākiem kritērijiem. Indeksā atspoguļojas žurnālistu, masu mediju un interneta brīvības līmenis, kā arī varas iestāžu ieguldījums šīs brīvības nodrošināšanā un ievērošanā.

Vērā tiek ņemti gan tieši, gan netieši žurnālistu tiesību pārkāpumi, piemēram, fiziski uzbrukumi, apcietināšana un draudi, gan arī mediju tiesību ierobežošana ar cenzūras, laikrakstu eksemplāru konfiskācijas un redakcijās veiktu kratīšanu palīdzību. Indeksa veidotājus interesē arī sodi, kurus saņem žurnālistu tiesību pārkāpēji un ierobežotāji.

Katrā valstī tiek ņemts vērā pašcenzūras līmenis un mediju tiesības izmeklēt un kritizēt, kā arī uz tiem izdarītais finansiālais spiediens.

1985.gadā izveidotās organizācijas «Reportieri bez robežām» galvenā mītne atrodas Francijas galvaspilsētā Parīzē. Šādu reitingu tā publicē jau septīto gadu pēc kārtas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv