Latvijā datori visbiežāk «slimo» ar spiegošanas programmām  

Apollo
0 komentāru

Analizējot 2005. gada aprīlī no inficētiem datoriem iegūto informāciju, ir iegūti šādi dati par kaitīgo programmu sadalījumu pēc tipiem:

  • reklāmas programmatūra (AdWare) — 51%
  • Trojas zirgi (Trojan) — 32%
  • lūkas (Backdoor) — 11%
  • potenciāli bīstama programmatūra (RiskWare) — 5%
  • ar pornogrāfiju saistītās programmas (PornWare) — 1%

 

No statistikas datiem izriet, ka inficētajos datoros turpina dominēt tas, ko tagad pieņemts saukt par spiegošanas programmām (spyware). Šai kategorijai var pieskaitīt lielāko daļu no Trojas zirgiem, lūkām, reklāmas programmām.

Konstatēto kaitīgo programmu sadalījums pēc operētājsistēmām: «Windows» — 100%

Aprīlis e-pasta datorvīrusu jomā pagāja ļoti mierīgi. Darbdienās visa mēneša garumā unikālo Latvijas IP adrešu skaits, no kurām tika reģistrēti inficēti sūtījumi, svārstījās starp 500 un 600, bet brīvdienās starp 250 un 350. Šķiet, ka sasniegts pašlaik zemākais iespējamais līmenis, lai gan jauni e-pasta tārpi parādās katru dienu.

Pagājušā mēneša pārsteigums bija «Linux» kaitīgo programmu ienākšana statistikā, bet aprīlī starp konstatētajām aktīvajām kaitīgajām programmām inficētajos datoros gandrīz nav atrodamas programmas, kas spēj pašas izplatīties. Lai gan izpētītajos inficētajos datoros netika konstatēti e-pasta tārpi, neapšaubāmi, ka neliels skaits datoru Latvijā ir ar tiem inficēti. Par to liecina e-pasta statistikas skaitļi. Tāpat jāatzīmē, ka lūku (Backdoor) kategorijā esošās programmas bieži satur tīkla tārpu funkcionalitāti, bet visā visumā dominē kaitīgās programmas, kas pašas neizplatās. Stāvokļa pilnīgai apzināšanai jāmin arī fakts, ka lielākajā daļā inficēto datoru bija uzstādītas dažādu ražotāju antivīrusu programmas.

Situācija kļūst daudz skaidrāka, apskatot mūsdienu kaitīgo programmu uzbrukumu specifiskās iezīmes, kas sāk izpausties aizvien spilgtāk. Un tās ir:

  • uzbrukumu lokalizācija laikā un kibertelpā; 
  • liels kaitīgo programmu versiju daudzums; 
  • paaugstināts uzbrukumu ātrums; 
  • kaitīgo programmu cenšanās nenodot savu klātbūtni datorā.


«Internets ir pārpludināts ar kaitīgo programmu neskaitāmām versijām, kas pašas neizplatās, bet dažādos veidos tiek «iemānītas» lietotāju datoros un bieži ir paredzētas konkrētām lietotāju grupām. Antivīrusu kompānijām tagad jācīnās nevis ar globālām epidēmijām, bet ar milzīgu skaitu dažāda izmēra lokalizētu uzbrukumu, kuriem visbiežāk ir komerciāls raksturs,» atzīmē Valdis Šķesters, antivīrusu kompānijas «Kaspersky Lab» pārstāvis Latvijā. «No tā izriet nepieciešamība aizvien biežāk atjaunināt antivīrusu produktu datubāzes un paralēli strauji attīstīt proaktīvās tehnoloģijas.»

SIA «Datoru drošības tehnoloģijas» kopš 2004. gada septembra apkopo datus, kas raksturo datorvīrusu un citu kaitīgo programmu izplatību Latvijā. Dati tiek saņemti no vairākām firmām, kas nodarbojas ar inficētu datoru «ārstēšanu» Latvijā. Apskatā izmantots kaitīgo programmu sadalījums pēc «Kaspersky Anti-Virus» datubāzē pieņemtās klasifikācijas. Tas ļauj izdalīt sīkākas kaitīgo programmu grupas, lai precīzāk atspoguļotu esošo stāvokli un tendences. Sākot ar 2004. gada decembri, statistika ir papildināta ar pārskatu par e-pasta datorvīrusu aktivitāti, balstoties uz bezmaksas e-pasta pakalpojumu sniedzēja «inbox.lv» datiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv