Latvija ES Konstitūciju ratificēs steigšus

Apollo
0 komentāru

Lai arī koalīcijas trešdien izteiktais sākotnējais paziņojums, ka jau ceturtdien Saeima izskatīs divos lasījumos un ratificēs Eiropas konstitucionālo līgumu, pēc nepilnas stundas tika atsaukts. Valdības partiju apņemšanās liecina, ka Saeima šo dokumentu ratificēs 26. maijā.

Tas būtu dažas dienas pirms referenduma Francijā, kuru valdības pārstāvji min kā galveno stimulu nekavēties ar atbalsta izteikšanu Eiropas Konstitūcijai. Ceturtdien plānota tās apspriešana 1. lasījumā.

Latvijas amatpersonas apgalvojušas, ka mūsu valstij Konstitūcija ir izdevīgāka nekā pašreiz spēkā esošais Nicas līgums. Simtiem lappušu biezais dokuments, kas tapa divus gadus smagos kompromisos, būtiski pārveido lēmumu pieņemšanas kārtību ES: piešķir lielāku varu Eiropas Parlamentam (EP), paplašina jomu skaitu, kurās lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, nevis vienprātīgi, un nosaka citus pamatus, uz kādiem veido ES izpildvaru — Eiropas Komisiju.

Steigai ar Konstitūcijas ratifikāciju trešdien iebilda Latvijas Pirmā partija, kuru neapmierina tas, ka konstitucionālā līguma preambulā nav iekļauta atsauce uz kristietību, uz ko divas reizes pirms līguma parakstīšanas LPP esot vērsusi valdības uzmanību. LPP frakcijas priekšsēdētājs Jānis Šmits norādīja, ka LPP vēlētos līguma ratifikācijas brīdī nākt klajā ar kādu deklarāciju, kurā to paustu. Tajā brīdī TP frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš sacīja: «Mēs nevaram pārvērst Latviju par deklarāciju valsti, tā kā konstitūciju nav iespējams grozīt, tā ir nekavējoties jāpieņem.» Pēc stundas Lagzdiņš «Dienu» informēja, ka galīgajā lasījumā līgums tomēr tiks skatīts 26. maijā. Taču tiem, kas aicina rīkot dokumenta apspriešanu, TP pārstāvis norādīja, ka to varēja apspriest jau visu gadu. Iepriekš arī Zaļo un zemnieku savienība iebilda pret steigu, kādā valdība gribēja nodrošināt dokumenta ratifikāciju.

Konstitūciju jau apstiprinājušas 10 no 25 ES valstīm, lai gan dažās vēl gaidāms formāls balsojums parlamenta augšpalātās. Lietuva bija pirmā, kam sekoja Slovākija, Slovēnija, Itālija, Austrija, Beļģija, Ungārija, Grieķija, Vācija un Spānija. Spānijā arī bijis vienīgais referendums, kura raksturīgākā iezīme bija mazs dalībnieku skaits — 42,3%, no kuriem «par» nobalsoja pārliecinošs vairākums (76,7%).

Taču pirmais lielais līguma pārbaudījums vēl būs — 29. maijā referendumā balsos ES dibinātāja Francija, kur jaunākā sabiedrības aptauja rāda «nē» atgriešanos līderpozīcijās ar 53%. 1. jūnijā balsos Nīderlande, kuras izteikti eiroskeptiskais noskaņojums palicis nepamanīts Francijas ēnā un kurā «jā» izredzes samazina tikai tagad publiskots fakts, ka, pievienojoties eiro, Holandes guldenis devalvēts par 5—10%.

Oficiāli ES nav paziņojusi, kas notiks, ja viena vai vairākas valstis līdz noliktajam laikam — 2006. gada beigām — nobalsos pret līgumu. Briseles kuluāros izskanējušas vairākas iespējas. Sākums ir skaidrs — spēkā paliek Nicas līgums, saskaņā ar kuru lēmumi tiek pieņemti pašlaik un kas Latvijai ir neizdevīgāks balsu svara ziņā. Tālāk ir vairākas iespējas. Daļu no Konstitūcijas var iestrādāt citos līgumos, kam tik un tā dažās valstīs būs vajadzīgs referendums, par citiem vienojas valdību vadītāji vai daļa nolemj sadarboties ciešāk, veidojot «divu ātrumu» Eiropu. Taču to, kas tiešām notiks, oficiāli paredzēt neņemas neviens.

Kas jāzina par ES svarīgāko likumu — Konstitūciju?

Komisāru skaits
Pašlaik
 — katrai valstij viens pārstāvis Eiropas Komisijā (EK), kas ir galvenā ES likumu izstrādātāja. Nākotnē — visticamāk, no 2014. gada komisāru skaits samazināsies līdz 18 un valstis mainīsies rotācijas kārtībā.

Prezidents un ārlietu ministrs
Pašlaik
 — katra ES valsts pusgadu vada tās darbu un mainās noteiktā kārtībā. Nākotnē — ES būs ārlietu ministrs, kura darbību nodrošinās Savienības diplomātiskais dienests (tajā ietilps ar ārlietām strādājošie cilvēki no EK, no ES padomes un nacionālo valdību nosūtīti diplomāti). Par pirmo ministru kļūs pašreizējais ES augstais pārstāvis ārlietās Havjers Solana. ES Padomei (ministru un valdību vadītāju sanāksmēm, kas dod uzdevumus EK) būs prezidents, taču vairāk kā administratīvs postenis uz divarpus gadiem. Viņa uzdevums būs nodrošināt padomes veiksmīgu darbu, viņš būs runasvīrs, bet ne prezidents Francijas vai ASV nozīmē. Valstis prezidēs nozaru sanāksmēs, trijatā pusotra gada. Lai gan ES bieži kritizēta par nespēju rīkoties ārpolitikā, jo nespēj vienoties par kopēju nostāju, to nelabo arī konstitūcija — vienota darbība ārlietās būs gadījumos, kad visi piekrīt.

Aizsardzība
Konstitūcija ļauj valstīm, kas to vēlas, veidot grupu un sākt ciešāku sadarbību, bet visi var pievienoties. Tiks izveidota arī Eiropas Aizsardzības aģentūra.

Eiropas Parlaments
Pašlaik
732 deputāti, bez EP piekrišanas EK un Padome nevar pieņemt likumus ap 40 jomās. Nākotnē — 750 deputātu, Latvijai būs 8 (par vienu mazāk kā tagad, jo valstis zaudēs vietas Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanas dēļ). Jomu skaits, kur Parlamentam ir līdzlemšana, palielināsies līdz gandrīz 80, ieskaitot tādas kā intelektuālais īpašums, strukturālie fondi, lauksaimniecības politikas reforma, bēgļi un imigrācijas politika. Taču konstitūcija nemaina lēmumu pieņemšanas mehānismu — EK piedāvā, un tālāk vienojas valdības un Parlaments.

Nacionālie parlamenti
Nākotnē iegūs tiesības nosūtīt padomei vai komisijai atpakaļ jebkuru likumdošanas iniciatīvu, pret ko iebilst viena trešdaļa no dalībvalstu parlamentiem, uzskatot, ka priekšlikums iejaucas nacionālo valstu tiesībās. Pašlaik nacionālajiem parlamentiem nav teikšanas pār ES likumdošanu.

Varas dalījums
Pašlaik
 — jautājumi par to, kas ir ES un kas ir valstu kompetencē, izkaisīti dažādos līgumos un nereti robežas ir izplūdušas. Nākotnē — Konstitūcija skaidri definē, kurās jomās dalībvalstis nodod savas lemšanas tiesības ES, kurās abas puses lemj kopīgi, un kurās ES ir tiesības tikai uz papildu darbībām, lai palīdzētu valstīm sasniegt to mērķus. Tā apkopo dažādos ES līgumos teikto par tās uzbūvi vienā dokumentā.

Izstāšanās no ES
Pašlaik
 — procedūra līgumos nav paredzēta. Nākotnē — Konstitūcija nosaka, kādā veidā valsts var pamest ES — informē par to Padomi, un tad sarunās ar ES vienojas par aiziešanas nosacījumiem.

Balsošana padomē (ministri vai valstu galvas)
Pašlaik
 — katrai valstij ir noteikts balsu skaits, kas balstīts tās lielumā. Latvijai ir četras svērtās balsis* no vairāk nekā 300. Nākotnē — no 2009. gada novembra par 39 palielinās jomu skaits, kur lēmumu pieņems ar jaunu «kvalificētā vairākuma sistēmu». Lēmums jāatbalsta 55% valstu (skaitā 15), un to iedzīvotāju skaitam jābūt 65% no ES kopskaita. Sistēma neļauj četrām lielajām valstīm kopā kaut ko bloķēt — vienmēr vajag vēl kādu. Jau tagadējā sistēma ļauj pārbalsot kādu, kam tā nepatīk — Konstitūcija varētu to padarīt par biežāku sistēmu.

Vienbalsība
Nākotnē veto tiesības saglabājas četrās jomās — ārlietās, aizsardzībā un iekšlietās, nodokļos un sociālajā politikā. Vairākums ir ieviests jautājumos par bēgļu politiku, brīvu darbaspēka kustību u. tml.

Iekšlietas un tieslietas
Pašlaik
 — lēmumi ir vienbalsīgi. Nākotnē — lēmumus par bēgļu un imigrācijas politiku, pārrobežu noziedzības apkarošanu, narkotiku tranzīta vai terorisma apkarošanu u. tml. pieņems ar kvalificēto vairākumu, un viena valsts tos vairs nevarēs bloķēt. Izņēmums ir lēmumi, kas attiecas uz kriminālprocesu — ja tas ir nepieņemams, valsts var «piespiest bremzi». Tad vienprātīgi jālemj valstu vadītājiem. Ja tas nav iespējams, valstis, kas vēlas, var izveidot grupu un rīkoties, bet pretinieki vienkārši paliek ārpusē. Konstitūcija ļauj izveidot Eiropas prokurora posteni, kas varētu izmeklēt nelietderīgu naudas šķiešanu vai smagus pārrobežu noziegumus, bet tam vajadzīgs vienbalsīgs jā, kura patlaban nav.

*svērtās balsis valstīm sadala, balstoties uz iedzīvotāju skaitu

Latvija ES Konstitūciju ratificēs steigšus

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv