Latvijā ir 8709 jaunieši-bezdarbnieki; vairāk nekā pusei nav motivācijas meklēt darbu

Apollo
257 komentāri

Latvijā ir aptuveni 8709 jaunieši-bezdarbnieki 15 līdz 24 gadu vecumā, no kuriem 65% nav motivācijas meklēt darbu, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) veiktās bezdarbnieku profilēšanas rezultāti.

Latvijā ir 8709 jaunieši-bezdarbnieki; vairāk nekā pusei nav motivācijas meklēt darbu

Foto: ★ spunkinator, CC BY-NC-SA 2.0

Situācija ir līdzīga visos Latvijas reģionos, tomēr salīdzinoši mazāk motivēti meklēt darbu ir jaunieši Rīgas reģionā, bet motivētāki ir Kurzemē un Vidzemē.

Tai pat laikā Rīgas reģionā reģistrētajiem jauniešiem-bezdarbniekiem ir daudz lielākas iespējas atrast darbu. Kā rāda profilēšanas rezultāti, Rīgas reģionā gandrīz 70% jauniešu-bezdarbnieku izredzes atrast darbu novērtētas kā augstas, kamēr Zemgalē šis rādītājs ir 56%, Kurzemē - 55%, Vidzemē - 53% un Latgalē - 45%.

Vairums jauniešu-bezdarbnieku nav pārliecināti par savām prasmēm un novērtē tās kā zemas vai vidējas. Nevienā reģionā prasmju pašnovērtējums kā «augsts» nepārsniedz 25%. Pārliecinātākie par savām prasmēm ir jaunieši Rīgas un Zemgales reģionā.

Lielākai daļai NVA reģistrēto jauniešu ir vispārējā vidējā izglītība vai pamatizglītība, attiecīgi 32,7% un 27,2%. Savukārt 23,4% apguvuši profesionālo izglītību, 11,2% ir augstākā izglītība, bet 5,5% izglītības līmenis ir zemāks par pamatizglītību.

Vidējais jauniešu-bezdarbnieku bezdarba ilgums šā gada oktobra beigās bija 101 diena. Zemākais vidējais bezdarba ilgums bija Rīgas reģionā - 79 dienas, bet lielākais Latgalē - 160 dienas.

Kā norāda NVA speciālisti, šogad oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, jauniešu-bezdarbnieku ar augstāko izglītību skaits ir pieaudzis par 2,2 procentpunktiem. Tomēr šajā grupā ir vismazākais vidējais bezdarba ilgums - 85 dienas, kamēr jaunieši ar pamata un zemāku izglītību bez darba pavada vidēji 120 dienas.

Kopumā 67% jauniešu-bezdarbnieku bez darba ir vienu līdz sešus mēnešus, 18% jauniešu bezdarba ilgums ir pusgads līdz viens gads, 16% jeb 1322 jaunieši ir ilgstošie bezdarbnieki, kas bez darba ir ilgāk par gadu.

Kopumā reģistrētais jauniešu bezdarba līmenis kopš 2009.gada ir samazinājies vairāk nekā divas reizes no 26 064 cilvēkiem 2009.gadā līdz 8709 šogad.

Veicot jauniešu-bezdarbnieku profilēšanu, NVA eksperti noskaidrojuši, kāds atbalsts konkrētiem bezdarbniekiem ir vispiemērotākais. Piemēram, atsevišķiem jauniešiem ar pamatizglītību nepieciešams pastiprināts individuāls darbs, karjeras konsultācijas un motivēšanas pasākumi ar mērķi atgriezt viņus izglītības sistēmā. Savukārt jauniešiem-bezdarbniekiem ar augstāko izglītību visbiežāk nepieciešams atbalsts pirmās darba pieredzes iegūšanā, noderētu arī profesionālās izglītības programmas apguve.

Šos un citus secinājumus NVA sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM) izmantos programmas «Jauniešu garantija» īstenošanā, kas Latvijā sāks darboties 2014.gadā un turpināsies līdz 2020.gadam. Programmas mērķis ir atbalstīt 15 līdz 24 gadus vecus jauniešus, kuriem nepieciešama palīdzība, lai iekļautos darba tirgū. Tā paredz, ka četru mēnešu laikā pēc mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas jaunieši saņems darba, prakses, stažēšanās vai izglītošanās piedāvājumu.

Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) šonedēļ preses konferencē norādīja, ka Latvija ir pilnībā gatava programmas ieviešanai. Problemātiskākā mērķgrupa būšot jaunieši, kuri nav motivēti ne strādāt, ne mācīties un ir sociāli neaktīvi. Šos jauniešus būs «jāatrod» ar pašvaldību, tostarp sociālo dienestu, palīdzību, kā arī jauniešu organizāciju palīdzību un jāmotivē iesaistīties projekta aktivitātēs, norādīja ministre.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

14.12.2017
Ienākt apollo.lv