Latvija «izceļas» vienā no lielākajām tūrisma izstādēm Video

Apollo
0 komentāru

Latvija kārtējo reizi spējusi izcelties ar ne pārāk labu skanējumu. Pagājušajā nedēļā Berlīnē, lielākajā tūrisma izstādē, kurā sapulcējas visas pasaules profesionāļu zieds, daudzi no Latvijas mūsu valsts stendam gāja garām ar kaunā nodurtu galvu.

Latvijas Televīzijas raidījums «De facto», atsaucoties uz tūrisma nozares pārstāvjiem, svētdien ziņo, ka Latvijas stends šokējis negatīvā nozīmē. «Zaļās saburzītās tapetes, saburzīts uzraksts, uz baltas lapas uzdrukāts uzraksts, melns uz balta, atstāja ļoti sliktu iespaidu,» redzēto atstāsta «Hotel centra» direktors Aigars Cielava. Katastrofa. Šoks. Izgāšanās. Tā Latvijas stendu vērtē virkne tūrisma biznesā strādājošo, kuri paši to redzēja izstādē Berlīnē.

Izstāde Berlīnē ir viena no lielākajām pasaules tūrisma izstādēm, kuru 30 hallēs apmeklē gandrīz 200 tūkstoši cilvēku, turklāt liela daļa apmeklētāju ir tieši nozares profesionāļi. «Uzņēmumu vadītāji, kuri normālos apstākļos būtu atradušies stendā, viņi gāja prom un tos kontaktus dibināja kaut kur citur. Bija pat tā, ka viņi pat kautrējās bildēties stendā,» saka «Baltictravelnews.com» direktors Aivars Mackevičs.

Latvija sevi ceļotājiem no citām valstīm prezentēja laukumā, kuru par deviņiem tūkstošiem latu nopirka Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Bet stenda iekārtošanu tā uzticēja Kurzemes reģiona tūrisma asociācijai. Tā vienīgā bija pieteikusies šim darbam, lai gan grandiozā izstāde Berlīnē asociācijai ir pirmā pieredze stenda organizēšanā. Kurzemes tūrisma asociācijas izpilddirektore Jana Bergmane uzskata – Latvijai galvenais bija būt šajā izstādē, bet naudas resurss bija ļoti ierobežots.

Stends izmaksāja 6000 eiro, un izmaksas sedza nozares pārstāvji. Ar viņiem un arī tūrisma attīstības aģentūru stenda uzmetums bija saskaņots. Savukārt izpalikusi saskaņošana ar kaimiņu stendiem, ko parasti praktizē šādās izstādēs un kas ir nozīmīga kopiespaida radīšanai. «Šeit kaut kas nostrādāja, kas nedrīkstēja notikt, vai apstākļu sakritība vai kas. Tāpēc TAVA ir jāizstrādā konkrēti parametri, kas drīkst un kādā koncesijā drīkst piedalīties, lai reklāma nekļūtu par antireklāmu,» norāda Mackevičs.

Izstāde bija lieliska vieta, lai uzlabotu Latvijas tūrisma eksporta apjomu. Pērn ārzemju ceļotāju izdevumi Latvijā bija nepilni 400 miljoniem latu. Ekonomikas ministrijas plānos ir šajā nozarē šogad panākt pieaugumu par 6,5%. Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Edmunds Beļskis atzīst, ka tūrismā ir «viennozīmīga korelācija starp mārketingā ieguldīto naudu un atdevi no tās». Berlīnē līgumi gan ir slēgti, tomēr maksimālais labums no šiem tēriņiem diez vai būs gūts. Turklāt stends visticamāk daudzu tūrisma profesionāļu acīs paplucinājis Latvijas tēlu. TAVA direktors Armands Slokenbergs ar izstādes rezultātiem ir apmierināts, lai arī par Latvijas stenda noformējumu varot diskutēt.

Iepriekšējos gados Baltijas valstīm Berlīnē bija vienots stends, kas ar savu interesanto noformējumu piesaistīja ļoti daudz apmeklētāju. Bet šo stendu ideja un izpildījums bija Igaunijas rokās un Latvija segusi tikai savu daļu no izmaksām. Turklāt gan Lietuva, gan Igaunija spējusi sevis reklamēšanai un arī dalībai izstādēs piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus. Latvija pagaidām to nav izmantojusi, lai gan teorētiski šāda iespēja ir. Šobrīd ir cerība, ka varbūt nākamgad Latvija tūrisma veicināšanai un sevis reklamēšanai ārējos tirgos varētu izmantot aptuveni divus miljonus Eiropas fondu naudas, tikai neatbildēts paliek jautājums, kāpēc tas nav izdarīts līdz šim.

 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv