Latvija kā izņēmums

Apollo
54 komentāri

Latvijas ekonomika dāsni atalgo tos, kuri notic tās spējām arī grūtos laikos. Par spīti uzkrītoši nepievilcīgajai situācijai Eiropā, Latvijas apstrādes rūpniecība jūnijā palielināja izlaidi par 1,5% mēneša un 8,1% gada griezumā. Negatīvo ārējo apstākļu spiediens turpmākajos mēnešos pastiprināsies, bet «cietos» ražošanas apjoma datus apsteidzošie noskaņojuma indikatori liecina, ka mūsējie turpinās darboties salīdzinoši sekmīgāk nekā partneri un konkurenti Eiropā.

Latvija kā izņēmums

Foto: Reinis Oliņš/Apollo

Galvenokārt par šo veiksmes stāstu varam pateikties lieliskajam metālapstrādes un mašīnbūves sniegumam. Ar ļoti lielu atrāvienu — vairāk nekā par ceturto daļu, iepriekšējo maksimumu jūnijā pārsniegusi elektronikas ražošana. Līdz šim lielākais apjoms sasniegts arī elektrisko mašīnu ražošanā, kā arī automobiļu un piekabju ražošanā. Kuģubūve šoreiz trāpījusi šai nozarei tipisko svārstību viļņu ieplakā, bet no tā, protams, neizriet nekādi globāli secinājumi. Gandrīz precīzi līdz šim augstāko izlaides līmeni atkārtojusi gatavo metālizstrādājumu ražošana, kas kopējās pievienotās vērtības ziņā ir svarīgākā nozare šajā grupā.

«Dzelžu» nozaru panākumi ir svarīgi arī tādējādi, ka strauji aug šīs nozaru grupas īpatsvars rūpniecībā kopumā, tātad spēja ietekmēt rūpniecības vispārējo dinamiku nākotnē, līdz ar to arī norises visā tautsaimniecībā. Ja strauja pārtikas vai kokapstrādes pieauguma brīžos rodas vismaz bažas par to, vai šī kāpums neatdursies pret vietējā pieprasījuma vai vietējo izejvielu resursa limitiem, tad uz metālu izmantojošajām nozarēm gravitācija iedarbojas daudz vājāk, turklāt te daudz lielākā mērā panākumi rada tālākus panākumus caur dažādiem t.s. klāsteru efektiem. Metālapstrāde un mašīnbūve līdz pat nesenai pagātnei sabiedrības priekšstatos par ekonomikas izaugsmes virzītājiem nespēlēja gandrīz nekādu lomu, jo neatbilda stereotipiem par to, kādai jābūt «pareizai» Latvijas tautsaimniecībai. Tas tikai parāda, cik maz patiesībā var dot ekonomikas izaugsmes stratēģiskā plānošana, jo tā reālajā dzīvē ir bezcerīgi atkarīga no cilvēku iracionalitātes.

Rezultātus kokapstrādē jūnijā un pusgadā kopumā (+9,1% gada griezumā) par izciliem saukt nevar, taču tie ir krietni virs gada sākumā gaidītā. Pārtikas pārstrādē šoreiz izmaiņas ir uz augšu, bet vēl nevar runāt par noturīgu izaugsmi, lai tas notiktu, strauji augošajam nozares eksportam vēl jāuzkrāj spēki, lai varētu pārvarēt iekšējā tirgus negatīvo ietekmi uz kopējo izlaidi.

Runājot par mazākām nozarēm, gada sākumā piedzīvotās neveiksmes pakāpeniski pārvar apģērbu ražotāji. Savukārt no pārējās pasaules neatkarīgā realitātē turpina dzīvot farmācijas dati. Kritums gada griezumā nu jau it kā sasniedzis 30,4% jūnijā un 21,1% 2.ceturksnī kopumā, kamēr nozares uzņēmumiem apgrozījums aug ar divciparu skaitli. Par laimi, šīs nozares tuvākajai radiniecei — ķīmiskajai rūpniecībai klājas labi gan datos, gan dzīvē, tās izlaide jūnijā sasniegusi vēsturisko (pēcpadomju perioda) maksimumu.

Runājot par rūpniecību kopumā, tajā izaugsme ir vājāka nekā apstrādes rūpniecībā, bet, kā jau daudzkārt atzīmēts, derīgo izrakteņu ieguve un enerģētika nav tautsaimniecības lokomotīves, turklāt tās stipri ietekmē laika apstākļi. Ieguves rūpniecībā jūnijā gada griezumā bijis kritums par 16.3%, acīmredzot kūdras lauki šī gada vēsajā jūnijā bija krietni izmirkuši.

Apstākļi, kas apstrādes rūpniecību ietekmēs tuvākajā nākotnē

Aizvadīto pāris gadu laikā noturīgi audzis apstrādes rūpniecībā ieguldīto nefinanšu investīciju īpatsvars, šī gada sākumā pārsniedzot 40%. Tam ir loģisks izskaidrojums — jaudu noslodze rūpniecībā tuvojas vēsturiskajam maksimumam, bet uzņēmumu uzlabotā finansiālā situācija palīdz tiem aizņemties un arī investēt no saviem resursiem.

Situācija pasaules rūpniecībā pasliktinās. Paši jaunākie dati — jūlija Eiropas iepirkumu vadītāju indekss ir sliktākais kopš 2009.gada vidus. Centrālās un Austrumeiropas valstu indeksi vēl puslīdz turas, bet citas reģiona valstis ir daudz vairāk atkarīgas no notikumiem eirozonā nekā Latvija. Pazeminājies arī Latvijas rūpniecības noskaņojuma jūlija indekss, bet pagaidām būtiski neatšķiras no aizvadīto pāris gadu, tātad straujas izaugsmes perioda vidējā. Jauno pasūtījumu indekss 3.ceturkšņa sākumā pat ir nedaudz uzlabojies, salīdzinot ar situāciju pirms trīs mēnešiem, no 1,7 līdz 3,2 punktiem (+/- 100 skala). ES kopumā šis rādītājs ir dramatiski pasliktinājies, no -5,6 līdz -13,3 punktiem. Pretēji ES vidējiem rādītājiem, uzlabojies arī vērtējums par sagaidāmo eksporta apjomu. Līdz ar to sagaidāms, ka Latvijas tirgus daļa Eiropā turpinās kāpt, vismaz daļēji kompensējot kopumā vājo pieprasījumu eksporta tirgos. Mūsu daļa citu Eiropas valstu importā joprojām ir ļoti neliela, vien ap 0,15% jeb ~1/700, bet tā noturīgi aug. Tāpat uzlabojies arī Latvijas ražotāju vērtējums par viņu konkurētspēju trešo valstu tirgos, kas turpmāk būs īpaši svarīgs izaugsmes faktors.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

28

2014. gada 28. augusts

Vārda dienas

Guste, AugusteRuāna, Rovēna, Rovens, Rovena, Gusta, Augustīne, Augustīna, Augustina, Augusta

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies
Rīga pašreiz +14 ℃
Apmācies

Vējš: 5 m/s

Saule lec: 06:18
Saule riet: 20:31
Dienas ilgums: 14:13

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

28.08.2014
Ienākt apollo.lv