Latvija — bez sava cukura

Apollo
0 komentāru

Cukura reforma ES var beigties ar abu Latvijas cukura fabriku slēgšanu. Tas savukārt vistiešākajā veidā apdraud arī 480 zemniekus — cukurbiešu audzētājus, daudzi no kuriem, lai modernizētos, bankās ieķīlājuši saimniecības.

«Nav prāta darbs Latvijā audzēt cukurbietes, lai tās nepārstrādātu cukurā,» komentējot ES cukura reformas plānus, sacīja Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas vadītājs Uldis Caune.

Abu Latvijas cukurfabriku vadība tikai vēl iepazīstas ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem, kas paredz stimulēt mazo cukura ražotņu slēgšanu līdz 2009. gadam. «Es tikai nupat saņēmu oficiālu dokumentu uz 146 lapām, ir nepieciešams laiks, lai to izanalizētu un lemtu par tālāko rīcību,» sacīja a/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs. Arī a/s Liepājas cukurfabrika valdes priekšsēdētāja Valija Zabe solīja izteikt savas domas dažas dienas vēlāk.

Eiropas Komisijas (EK) iecerētā cukura ražotāju pārstrukturēšanas programma skars tieši mazās ražotnes. Kā liecina EK publiskotā statistika, Latvijas cukurfabrikas pēc saviem apjomiem ir vienas no mazākajām Eiropā. Tas nozīmē, ka tieši tām pirmajām būs jāizšķiras par tālāko rīcību — turpināt konkurēt vienotajā tirgū ar savu cukuru vai mainīt uzņēmējdarbības virzienu.

Neatkarīgā jau rakstījusi (27.06.2005.) — lai stimulētu ražotājus atstāt cukura nozari, tiks realizēta arī brīvprātīgās pārstrukturēšanās programma, kas ilgst četrus gadus, kā arī intervences atcelšana. Lai stimulētu ražotņu slēgšanu un atsacīšanos no kvotām, Eiropa cukura ražotājiem pirmajā gadā maksās 730 eiro par tonnu (Ls 511), otrajā — 625 eiro (Ls 437,50), trešajā — 520 eiro (Ls 364) un ceturtajā — 420 eiro (Ls 294).

Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā viens no lielākajiem cukura ražotājiem Ziemeļeiropā Danisco Sugar jau paziņojis, ka tuvākajā laikā plāno slēgt cukurbiešu pārstrādes uzņēmumu Kuršēnos, sadalot ražošanas apjomu starp Panevēžas un Ķēdaiņu fabriku. Danisco Sugar cukurfabrikas saražo 80% Lietuvas izcelsmes cukura. Bez Danisco Sugar fabrikām Lietuvā darbojas arī Arvi cukrus piederoša cukurfabrika Marijampolē, ziņo LETA-ELTA.

Latvijā cukurbietes tiek audzētas 14 tūkstošu hektāru platībā, un līgumus ar cukurfabrikām par biešu piegādi noslēguši 480 zemnieki, informēja U. Caune. «Izšķiršanās starp būt vai nebūt Latvijā cukura nozarei ir ļoti atkarīga no fabrikām, nevis cukurbiešu audzētājiem. Ja fabrika pieņems lēmumu, ka vairs nespēj konkurēt Eiropas tirgū ar savu saražoto cukuru, mums jau arī to bieti īsti nav kur likt. Bieti eksportēt nevar. Pēc ES noteikumiem, cukurs jāražo tajā valstī, kurā ir izaudzētas bietes, un otrādi,» piebilda cukurbiešu audzētāju pārstāvis.

EK priekšlikums cukurbietes audzēt kā enerģijas kultūru, proti, biodegvielas ražošanai, Latvijas zemniekiem neesot īsti pieņemams. Solītās piemaksas cukurbiešu audzētājiem — 31,50 latu par hektāru — esot pārāk maz, lai pārstrukturētos. «Tas nav mums,» uzskata U. Caune. Lai cukurbietes izmantotu biodegvielas ražošanai, pirmām kārtām jābūt rūpnīcām, kur tās pārstrādāt. Savukārt jānodrošina šīm rūpnīcām izejvielas atbilstoši to jaudai.

«Ja nosacījumi starp Latvijas cukurbiešu audzētājiem un pārējiem Eiropas zemniekiem būtu vienādi, mēs spētu konkurēt,» piebilda U. Caune. Kā liecina EK ziņojumā publicētie dati, Latvijas cukuram ir vienas no zemākajām subsīdijām Eiropas Savienībā. Zemākas ir tikai poļiem, lietuviešiem un somiem. Ja 2006. gadā Latvijā maksā 299,20 eiro par hektāru, tad, piemēram, Lielbritānijā — 422,30 eiro par hektāru.

Zemkopības ministrs savu viedokli par cukura reformas plāniem paudīs pēc tikšanās ar ražotājiem un cukurbiešu audzētājiem, tas varētu notikt jūlija sākumā, sacīja Zemkopības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Patlaban ministra padomnieki skaņojot tikšanās laikus ar uzņēmējiem. Taču jau uz iepriekšējo cukura reformas plānu, kas bija mērenāks nekā 22. jūnijā publiskotais, Zemkopības ministrija šopavasar pauda visnotaļ negatīvu viedokli. Proti, ka nepieciešama pakāpeniskāka tā ieviešana un lielākas kompensācijas, ņemot vērā vērienīgās investīcijas, kas ieguldītas ražotņu modernizācijā. Jau tagad vairākas ietekmīgās cukura ražotājvalstis (Francija, Vācija) paudušas savus protestus pret ES lauksaimniecības komisāres Mariannas Fišeres-Bēlas plāniem.

Latvija — bez sava cukura

Foto: «Apollo»/I.Kundziņa

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv