Latvija neplāno atteikties no vienpusējas deklarācijas

Apollo
0 komentāru

Latvija turpmākās sarunās ar Krieviju par robežlīgumu neplāno atkāpties no vienpusējās deklarācijas, un Ministru prezidents Aigars Kalvītis (Tautas partija) uzsver, ka tā neizvirza kaimiņzemei teritoriālas pretenzijas.

Intervijā LNT rīta raidījumam «900 sekundes» Kalvītis trešdien sacīja, ka deklarācijā «Latvijas valsts neizvirza nekādas pretenzijas, vienkārši runā par savu vēstures skaidrojumu, par okupācijas sekām».

«..tas, kas Krievijas pusei ir jāsaprot — lai mēs parakstītu bez kādām problēmām šo līgumu, es gribu uzsvērt vēl vairāk — lai to varētu arī ratificēt Latvijas parlamentā, mums ir šī juridiskas dabas problēma. Un mums jāatrisina šīs problēmas, kas iezīmējas ar Latvijas Republikas Satversmi. Un, es domāju, ar šādu pozīciju mēs arī ar Krievijas pusi turpināsim dialogu, mēģināsim skaidrot,» pauda valdības vadītājs.

Tāpat viņš norādīja, ka otrdienas Krievijas prezidenta paziņojumi, kuros cita starpā Latvijas deklarācija nosaukta par muļķīgām teritoriālām pretenzijām, bijuši ļoti asi. «Es domāju, tas lielā mērā ir atkarīgs no Krievijas vēlmes vispār sarunāties ar mums. Un vakardienas Krievijas prezidenta uzstāšanās bija ļoti asa. Tā bija vērsta pret Baltijas valstīm. Es nezinu, vai tā bija vienkārši poza vai svētku noskaņojums, bet, ja tik asa reakcija turpināsies, tad dabīgi sarunas, konstruktīvas sarunas, būs apgrūtinātas,» pauda Ministru prezidents.

Kalvītis arī pauda neizpratni par Krievijas aso pretdarbību Latvijas deklarācijai. «Tā ir mūsu interpretācija, Latvijas interpretācija, kā mēs saprotam šo robežlīguma parakstīšanu. Tā nav līguma sastāvdaļa. Kādēļ Krievijas puse par to ir uztraukusies, man ir gūti spriest. Manuprāt, viņi vairāk to izmanto kā argumentu, lai saasinātu Baltijas un Krievijas attiecības,» pauda premjers.

Krievija atteicās parakstīt robežlīgumu ar Latviju. Šādas rīcības iemesls — Latvijas vienpusējā deklarācija, kas, pēc Jakovenko vārdiem, faktiski nozīmējot teritoriālo pretenziju izvirzīšanu Krievijai. Neskatoties uz Krievijas lēmumu, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga mudinājusi Ārlietu ministriju aktīvi turpināt sarunas ar kaimiņvalsti par robežlīguma noslēgšanu.

Latvija un Krievija iepriekš bija paudušas gatavību parakstīt robežlīgumu jau šonedēļ Maskavā.

Deklarācijā teikts, ka Latvija līgumu nesaista ar jautājumu par Latvijas prettiesiskas okupācijas seku likvidēšanu. «Latvija deklarē, ka šis līgums neskar, nemazina un neatņem Latvijas valstij un tās pilsoņiem starptautiskajās tiesībās, tostarp 1920. gada 11. augusta Latvijas un Krievijas Miera līgumā, un atbilstoši starptautiskajām tiesībām Latvijas valsts tiesībās noteiktās tiesības un tiesiskās prasības,» norādīts deklarācijā. Saskaņā ar 1920. gada līgumu Latvijas teritorijas daļa ir arī Abrene (tagadējā Pitalova), kas pēc Otrā pasaules kara tika iekļauta Krievijā.

Latvijai deklarācija ir vajadzīga, jo bez tās robežlīgums būs pretrunā ar Satversmi. Konstitūcijā teikts, ka valsts robežas nedrīkst mainīt bez pilsoņu teikta jāvārda referendumā. Robežlīgumā paredzēts, ka Krievijas teritorijā paliks Abrene (Pitalova) un seši pagasti, kas Satversmes pieņemšanas laikā vēl bija Latvijas teritorija.

Igaunija atšķirībā no Latvijas neplāno robežlīgumam ar Krieviju pievienot vienpusējo deklarāciju. Krievija piedāvājusi Igaunijai parakstīt robežlīgumu 18. maijā, un Igaunija tam piekritusi.

Premjers Aigars Kalvītis

Premjers Aigars Kalvītis

Foto: Artūrs Andžs/Apollo

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv