Latvijā netiek nodrošinātas pat bērna pamattiesības, saka bijusī VBTAI vadītāja

Apollo
105 komentāri

Latvijā netiek nodrošinātas pat bērna pamattiesības, proti, tiesības uz dzīvību, veselību un izglītību, šādu viedokli pauda bijusī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Ilona Kronberga.

Latvijā netiek nodrošinātas pat bērna pamattiesības, saka bijusī VBTAI vadītāja

Foto: edtrigger, CC BY-NC-ND 2.0

Viņa norādīja, ka, ja netiek nodrošinātas šīs trīs pamatlietas, tad, kā var runāt par veselīga un krietna pilsoņa izaudzināšanu.

Kronberga uzskata, ka lieli trūkumi bērnu tiesību aizsardzībā rodas jau pašā saknē, proti, izglītībā. Latvijā augstskolās netiek pasniegts bērnu tiesību aizsardzības kurss. «Jā, mums ir tālākizglītība, bet tas nozīmē, ka mēs izglītībā potējam zaram, neesot stumbram,» skaidroja Kronberga.

Viņa vairākām tiesībsargājošajām institūcijām pasniegusi bērnu tiesību aizsardzības tālākizglītības kursu, kas ir apstiprināts Ministru kabineta noteikumos, tomēr Kronberga uzskata, ka nevar cilvēkiem iemācīt to, par ko augstskolā nav iedots pamats. «Mēs potējam zaru uz pilnīgi tukša gaisa, [..] cilvēkiem nav izpratnes par pamatlietām un pamatjēdzieniem,» teica Kronberga.

Vienlaikus viņa uzskata, ka valstī bērnu tiesību aizsardzības jomā nepieciešams nodrošināt kontroles sistēmu darbiniekiem, turklāt svarīga cilvēku izglītība, kurā Kronberga ietver arī izpratni, kompetences un praktiskās iemaņas realizēt tiesību normas atbilstoši to mērķiem.

Kronberga teica, ka, paklausoties, kā dažu iestāžu vadītāji runā par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, pavisam noteikti var teikt, ka dažiem šajā amatā nevajadzētu atrasties. «Cilvēkiem bāzē nav izpratnes par to, kāpēc viņi tur ir,» piebilda Kronberga.

Pēc viņas paustā, Latvijas sistēma ir vērsta uz pārkāpumu konstatēšanu, pieķeršanu un sodīšanu, tāpēc nekādi nav iespējams vadītāju ietekmēt, kad viņš runā «pilnīgas muļķības». Latvijā neesot sistēmas, kā šo vadītāju var, piemēram, pārbaudīt.

Viens no veidiem, kā Kronberga saredz vadītāju pārbaudīšanu ir, redzot, ka cilvēks medijos runā muļķības, lūgt viņam teikto paskaidrot rakstveidā, un, ja šajā paskaidrojumā redzams, ka cilvēks tiešām neizprot kādu aspektu, likt viņam par saviem līdzekļiem iziet kursus un to beigās nokārtot konkrēta veida eksāmenu, kurā tiktu apliecinātas cilvēka zināšanas bērnu tiesībās un citu tiesību normu piemērošanā. Ja cilvēks eksāmenu nenokārto, viņam amatā neesot jāatrodas.

Kronberga skaidroja, ka vēl viens instruments, kā uzlabot bērnu tiesību aizsardzības jomu Latvijā, ir paškontrole. Jābūt noteiktai kontroles ķēdei, turklāt vienotai visā valstī. «Ja satversmē mums ir ierakstīts, ka mēs aizsargājam bērnu un viņa ģimeni, tad šie vārdi nedrīkst būt tikai vārdi. Jābūt ļoti konkrētam realizācijas mehānismam, kas sevī ietver cilvēkresursus, institūcijas un normatīvo regulējumu, kura pats gals ir jātur valsts un profesionāļu rokās,» atzina bijusī VBTAI vadītāja.

Jau ziņots, ka maijā notikušajā starptautiskajā konferencē «Novērst vardarbību pret bērniem - kā īstenot labu un koordinētu sadarbību?» tiesībsargs Juris Jansons pauda viedokli, ka «zemās funkcionalitātes dēļ» VBTAI būtu jāreorganizē.

Tiesībsargs uzskata, ka normatīvajos aktos noteiktais bērna tiesību aizsardzības mehānisms vardarbības gadījumā netiek pienācīgi īstenots, un tas nedarbojas efektīvi.

Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (V) diskusijā teica, ka nepieciešams stiprināt bāriņtiesu funkcijas, varbūt pat pārņemot tās valsts paspārnē.

Ministrs norādīja, ka nav šaubu, ka bērnu tiesību aizsardzības jomā nepieciešamas izmaiņas, tomēr Labklājības ministrija (LM) neskatās uz izmaiņām tikai VBTAI, bet arī sistēmā kopumā, tostarp nepieciešamas izmaiņas bāriņtiesu darbā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.12.2017
Ienākt apollo.lv