Latvijā no uzņemtajiem 346 patvēruma meklētājiem palikuši tikai 18

Apollo
79 komentāri

Divos gados Latvija no bēgļu nometnēm Grieķijā, Itālijā un Turcijā uzņēmusi 346 personas. Taču apjaušot, ka ar 139 eiro pabalstu mēnesī nav iespējams sākt patstāvīgu dzīvi, Latvijā palikuši vairs tikai 18 bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Foto: Ieva Lūka/LETA

Eritrejietis Meharena, kurš tika atvests no bēgļu nometnes Itālijā pērn jūlijā, tomēr nolēmis palikt Latvijā. Viņš strādā Mārupē, starptautiskajā betonēšanas veidņu uzņēmumā «Doka Latvia». No bēgļu pabalsta vairs nedzīvo.  «Cilvēki nepaliek Latvijā, jo viņiem ir kontakti Vācijā, ar kuriem salīdzina, kādi labumi ir Vācijā, bet Latvijā nekā tāda un viņi brauc projām. Bet es saku, ka vajag mācīties latviešu valodu. Ja mācīsies latviski, tad pavērsies daudz lielisku iespēju atrast darbu,» stāsta Meharena.

Par darba atrašanu bēgļiem atbildīgā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) skaidro, ka divu gadu laikā tikai 93 personas izrādījušas vēlmi reģistrēties strādāšanai un vien 11 cilvēki reāli strādājuši. No politiķu solītā, ka Latvijas ekonomika tikai iegūšot no bēgļu profesionālajām prasmēm un izglītības, patiesībā nekas neesot piepildījies.

«Tās prasmes, kvalifikācijas un zināšanas, kas ir iegūtas Sīrijā, Irākā, Afganistānā vai Eritrejā neatbilst tām darba tirgus prasībām, kas mums ir šeit,» saka NVA bēgļu projekta vadītāja Antra Jansone.

Tā kā praktiski visi bēgļi aizbēguši no Latvijas, mazāk naudas nācies tērēt viņu integrēšanai darba tirgū. Tagad pilnīgi visām iesaistītajām ministrijām un iestādēm ir «jāvelk» grāmatvedības gali kopā, jo nākamajā piektdienā divu gadu atskaites jāiesniedz valdībā. Taču jau tagad nevalstiskais sektors kritizē, kā valsts iestādes tērējušas patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu domāto naudu.

Kā tagad atklājies, valstij bijuši vairāki miljoni eiro neiztērēti, bet nav izrādīta vēlme šo brīvo naudu operatīvi pārdalīt bēgļu akūtāko problēmu risināšanai.  «Tas ir viens no lielajiem sāpīgajiem jautājumiem, jo tā nauda nav tikusi izmantota efektīvi. Lielākā problēma - neesam spējuši reaģēt ātrāk, redzot problēmas,» saka kustības «Gribu palīdzēt bēgļiem» vadītājs Egils Grasmanis.

Problēma, visticamāk, bijusi arī sadrumstalotība, jo bēgļu uzņemšanai paredzētie 14,9 miljoni eiro tika sadalīti septiņām ministrijām. «Tas būtu bijis viens liels, palīdzošs bonuss, ja būtu viena atbildīgā iestāde par visu šo rīcības plāna īstenošanas gaitu. Ja ir kādi jautājumi, tad būtu ceļš pie vienas atbildīgās iestādes, kura tad varētu kūrēt to jautājumus. Tagad tā nav,» saka biedrības «Patvērums «Droša māja»» vadītāja Sandra Zalcmane.

Tāpat atbildīgie neslēpj, ka bēgļu uzņemšanas programmā galvenā problēma ir, kur dzīvot pēc iznākšanas no Muceniekiem. «Šobrīd cilvēki, kas saņem statusu, diemžēl ir spiesti turpināt uzturēties Mucenieku centrā, kas no formālā viedokļa ir nepamatoti, bet, protams, darbojās šie humānie apsvērumi, ka šīs ģimenes ar bērniem likt uz ielas skaidrs, ka nevaram,» saka Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Cik ilgi virs atļautā termiņa Muceniekos personas pēc statusa iegūšanas turpina dzīvot, neviens raidījumam neatklāj. Taču saka - ja to neatļautu, bēgļi būtu bezpajumtnieki.

Īres mājokļu atrašana bēgļiem sākotnēji tika uzticēta Ekonomikas ministrijai. Tai gan neizdevās radīt ne datu bāzi ar mazcenas īres dzīvokļiem, jo tādu lēto mājokļu nemaz neesot, ne arī panākt specializētu kredītu izsniegšanu bēgļiem pirmās īres maksai un depozītam.

Sabiedrības integrācijas fondā skaidro - problēmas nebūtu, ja pabalsts būtu lielāks. Tagad, kad rudenī valdība skatīs, kā veicies ar bēgļu integrāciju, varētu sākties diskusijas par atbalsta sniegšanas pārmaiņām.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv