Latvija pēc Zolitūdes traģēdijas saņēmusi vairākus ārvalstu palīdzības piedāvājumus Attēlu galerija

Apollo
33 komentāri

Gatavību sniegt dažāda rakstura palīdzību un atbalstu gan Zolitūdes traģēdijas seku tūlītējā novēršanā, gan tālākā ekspertīžu veikšanā Latvijai jau ir izteikušas vairākas valstis un starptautiskās institūcijas, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Palīdzība ekspertīžu veikšanā izteikta, Latvijai pašai identificējot konkrētu nepieciešamās palīdzības apjomu, virzienu un loku.

Palīdzību piedāvā Lielbritānija, Izraēla, Beļģija, Nīderlande, Turcija, Baltkrievija, Zviedrija un Ziemeļu Ministru padome.

ĀM ir ieinteresēta ciešā sadarbībā, lai iespējami ātri piesaistītu nepieciešamos ārvalstu ekspertus, un ir nosūtījusi šo informāciju Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), tiesībsargājošajām institūcijām, Ekonomikas un Iekšlietu ministrijai.

Nepieciešamības gadījumā ĀM ir gatava koordinēt atbilstošu ārvalstu speciālistu piesaistīšanu, vēršoties ārvalstu vēstniecībās un starptautiskajās institūcijās.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) norāda, ka «lēmuma pieņemšana par ārvalstu ekspertu piesaistīšanu izmeklēšanai ir procesa virzītāja kompetencē, tomēr šāds solis palīdzētu vairot sabiedrības uzticību un veicinātu atklātību patiesības noskaidrošanā par notikušo traģēdiju».

Kā ziņots, Zolitūdē 21.novembra vakarā, iebrūkot lielveikala «Maxima» jumtam, drupās dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Bīstamo darba apstākļu dēļ bojāgājušo mirstīgo atlieku meklēšana turpinājās četras dienas.

Premjers pēc atbildīgo dienestu uzklausīšanas pirmdien atzina, ka ir jāvērtē iespēja piesaistīt ārvalstu ekspertus, taču tas noteikti ir jādara procesa virzītājam, nevis politiķiem. Valdības vadītājs vēlreiz apliecināja, ka visi nepieciešamie resursi izmeklēšanai tiks piešķirti, ja tāda nepieciešamība radīsies.

Tikmēr iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) pagaidām neredz nepieciešamību piesaistīt ārvalstu ekspertus. Viņaprāt, par to jālemj Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem, kas patlaban jau ir piesaistīti ekspertīžu veikšanai.

Kozlovskis atgādināja, ka pēc ugunsgrēka Rīgas pilī tika veiktas vairākas neatkarīgas ekspertīzes, kas ļoti paildzina procesu. Viņaprāt, nav pamata apšaubīt pašreizējo ekspertu kompetenci un neatkarību. «Es lūgtu uzticēties procesa virzītājam, kurš izvēlas to ekspertu, kuru uzskata par atbilstošu. Jautājums tālāk par ārvalstu ekspertu piesaisti būtu risināms ciešā sadarbībā ar procesa virzītāju,» sacīja ministrs. Vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka ļoti labi apzinās šīs lietas svarīgumu.

Arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis norādīja, ka par ārvalstu ekspertu piesaistīšanu jālemj tādā gadījumā, ja procesa virzītājs nesaņems visas nepieciešamās atbildes no pašmāju ekspertiem, vai arī tad, ja būs radušās kādas šaubas par ekspertīžu rezultātiem.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzina, ka nav problēmu piesaistīt kādu ekspertu no malas, vienalga, no kuras valsts. Taču par to ir jālemj galvenajam ekspertīžu veicējam - speciālistam no RTU, kurš patlaban ir piesaistīts ekspertīžu veikšanai. Tieši šis cilvēks var ierosināt procesa veicējam piesaistīt kādus citus speciālistus no malas. «Notikuma vietas apskatē tika piesaistīti ļoti kvalificēti eksperti, kas deva norādes, kas ir jāizņem, ko vēl vajadzētu izņemt. Tāpēc man nav pamata apšaubīt, ka ekspertīzes varētu būt veiktas nekvalitatīvi vai nepilnīgā apjomā vai būtu pieļauti kādi trūkumi,» teica Kalnmeiers. Viņš uzsvēra, ka izņemtais materiāls ekspertīzēm ir mērāms tonnās - tie ir vairāk nekā 100 iepakojumi. «Tas nav pāris kaut kādi nieki izņemti,» viņš piebilda.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

11.12.2017
Ienākt apollo.lv