Latvijā pieaug izpratne par uzkrājumu nepieciešamību

Apollo
0 komentāru

Latvijā pieaugusi izpratne par uzkrājumu nepieciešamību un veidojas uzkrāšanas kultūra, aģentūrai LETA atzina «Swedbank» Investīciju produktu daļas vadītāja Kristīne Mūrmane.

Latvijā pieaug izpratne par uzkrājumu nepieciešamību

Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Cilvēkiem samazinās ienākumi, un tas ietekmē kopējo uzkrājumu apjomu valstī, taču vienlaikus noguldījumu līgumu ir krietni vairāk nekā agrāk. Lai gan kopējie iedzīvotāju ienākumi sarūk, cilvēki tomēr atlicina līdzekļus uzkrājumu veidošanai, norāda Mūrmane.

Cilvēki visbiežāk izvēloties īsus depozītu termiņus, jo nejūtas droši par savu finansiālo stabilitāti nākotnē - populārākie depozītu termiņi ir viens vai trīs mēneši.

Mūrmane uzsver, ka būtiski ir tas, ka 60% klientu pagarina savus depozītus, tos neiztērējot ikdienas vajadzībām. Tas, ka iedzīvotājiem veidojas izpratne par uzkrājumu nozīmi un iedzīvotāji arvien aktīvāk meklē iespējas veidot «drošības spilvenu» neparedzētām situācijām, ir ļoti labvēlīgs faktors gan pašiem cilvēkiem un viņu finanšu drošībai, gan arī ekonomikas ilgtermiņa sabalansētai attīstībai.

Arī «Latvijas Krājbankas» sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ozolniece norāda, ka pieaugošais termiņnoguldījumu apjoms apliecina, ka cilvēki, ja vien ir tāda iespēja, cenšas novirzīt daļu no naudas resursiem uzkrājumiem.

Tas varētu liecināt par to, ka patēriņa kults ir sācis mazināties. Ja pirms kāda laika tika izdarīti spontāni pirkumi, tagad cilvēki labāk izvēlas nogaidīt un tikmēr naudu uzkrāj. Jāatzīst, ka piedāvātās noguldījumu likmes arī ir visai pievilcīgas, lai veidotu uzkrājumus. To novērtē gan mājsaimniecības, gan biznesa klienti, skaidro Ozolniece.

Šā gada pirmajā pusgadā privātpersonu noguldījumu apjoms ir pieaudzis, neskatoties uz kopējo kritumu banku sektorā. «Latvijas Krājbankas» datos vērojamas noguldījumu struktūras izmaiņas. Palielinās termiņnoguldījumu proporcija kopējā noguldījumu apjomā, kas nozīmē, ka ekonomiskā lejupslīde, samazinātās algas, pabalsti un citi rocību ierobežojoši apstākļi ir skāruši lielāko daļu iedzīvotāju.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk apzinās uzkrājumu vērtību un to nozīmi finansiālās stabilitātes un ierastā dzīves komforta līmeņa nodrošināšanā. Kā rāda «SEB bankas» jaunākais, augustā veiktais pētījums, patlaban priekšnosacījums uzkrājumu veidošanai ir garantēta peļņa - tā norādījuši 30% aptaujāto, informē bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

Pēdējā laikā ir palielinājies to klientu skaits, kas veic regulāras ikmēneša iemaksas savā uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, saņemot par to nodokļu atlaides no valsts.

Vērtējot iemaksu apmēru, iezīmējas tendence, ka cilvēki, redzot, kā ienākumu samazināšanās vai darba zaudēšana ietekmē naudas plūsmu un cik būtiski šādās situācijās ir neliela uzkrājumu rezerve, izvēlas tos ieguldījumu veidus, kur uzkrājumu var veidot ar nelielām naudas summām un regulāri papildināt. Šādu praksi izmanto arī vairums «SEB bankas» klientu, veicot nelielas, bet regulāras iemaksas kādā no piedāvātajiem ieguldījumu veidiem, norāda Gribuste.

Kā ziņots, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, otrā ceturkšņa beigās uzkrājumus veidoja jau vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju.

Turklāt pieaugušas arī uzkrātās summas - 28% ik mēnesi uzkrājumiem novirza vairāk nekā 50 latus, liecināja «GE Money Bank» pētījums.

Vēl šā gada marta beigās 51% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka uzkrājumus neveido, jo tam neatliekot naudas, bet summas virs 50 latiem katru mēnesi uzkrāja vien 17% respondentu, aģentūru LETA informēja «GE Money Bank» preses sekretāre Tija Ezeriņa.

Kopš pirmā ceturkšņa ir redzamas pārmaiņas arī tajā, kā nauda tiek uzkrāta. Lielākas summas biežāk tiek noguldītas pelnošos banku produktos, bet mājās «zem matrača» vai norēķinu kontā tiek glabātas salīdzinoši nelielas summas - 36 līdz 50 lati mēnesī.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv