Latvija ratificē ES konstitucionālo līgumu [papildināts]

Apollo
0 komentāru

Eiropas Savienības Konstitūciju Saeima ratificēja bez debatēm. Par to nobalsoja 71 deputāts, pieci bija pret, bet seši atturējās.

Konstitucionālo līgumu atbalstīja valdošās koalīcijas partijas, daļa Tautas saskaņas partijas (TSP) deputātu un neatkarīgais deputāts Andrejs Radzevičs. Pret līgumu bija Latvijas Sociālistiskās partijas pārstāvji un bezpartejiskais deputāts Māris Gulbis. Balsojumā atturējās apvienība «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā», savukārt tajā nepiedalījās apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK pārstāvji (TB/LNNK), daļa TSP deputātu un neatkarīgā deputāte Ināra Ostrovska.

Tā kā likumprojektam nebija iesniegts neviens priekšlikums, šoreiz nebija ilgo Saeimas debašu, jo to aizliedz Saeimas Kārtības rullis. Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), aicinot deputātus balsot «par», uzsvēra, ka «mums savs viedoklis ir jāpauž skaidri, nevis jāskatās, ko sociāli vai baiļu nomākti vēlētāji domā kādā citā Eiropas Savienības (ES) valstī».

Viņaprāt, balsojums par Konstitūciju nav iezīmējis būtiskas pretrunas starp vecajām ES dibinātājvalstīm un jaunajām ES loceklēm. Pēc viņa teiktā, «vecās dalībvalstis ir pagurušas», jo tās saskaras ar labklājības problēmām un tām ir bail no jaunas ES paplašināšanās.

Savukārt no Tautas partijas izslēgtais Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins aicināja Pabriku nemelot deputātiem. Pēc viņa teiktā, divu ES dalībvalstu lēmums noraidīt Konstitūciju nozīmē, ka līgumu šādā tekstā vairs nevar pieņemt.

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre vairākkārt aicināja Kiršteinu nepaust savu viedokli, jo viņam no tribīnes ir jāpauž komisijas viedoklis, kura līguma pieņemšanu iepriekš atbalstīja.

TB/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats jau pēc balsojuma pauda viedokli, ka steiga ar dokumentu pieņemšanu bija lieka, ņemot vērā negatīvos Francijas un Nīderlandes referenduma rezultātus. Viņaprāt, pirms balsojuma bija jāpagaida ES dalībvalstu vadītāju lēmums par dokumenta turpmāko virzību, īpaši, ņemot vērā, ka šajā laikā Latvija varētu labot konstitucionālā līguma tulkojumā pieļautās kļūdas.

Līgumu veido preambula, četras daļas — vispārējie noteikumi, pamattiesību harta, ES politikas un nobeiguma noteikumi, kā arī 36 protokoli, kas ir neatņemama konstitucionālā līguma sastāvdaļa.

Pēc Konstitūcijas stāšanās spēkā ES lēmumu pieņemšanā tiks izmantots tā sauktais kvalificētais balsu vairākums, kas paredz, ka «par» jābalso 55% dalībvalstu, kas pārstāv 65% ES iedzīvotāju. Tomēr daudzos tieslietu, iekšlietu, ārlietu un ekonomiskās politikas jautājumos tie būs 65% dalībvalstu un 72% iedzīvotāju, kas padarīs grūtāku lēmumu pieņemšanu. Bloķējošajā mazākumā jābūt vismaz četrām dalībvalstīm.

Līgumā paredzēts, ka Eiropas Komisijā (EK) visu valstu izvirzītie komisāri darbosies tikai līdz 2014. gadam, pēc tam viņu skaits tiks samazināts līdz 2/3 no dalībvalstu skaita un viņi tiks periodiski nomainīti rotācijas kārtībā.

Eiropas Parlamentā tiks palielināts deputātu skaits no 726 līdz 750, precizējot, ka dalībvalstis atkarībā no iedzīvotāju skaita ir jāpārstāv 6–96 politiķiem. Līdzšinējo katras valsts sešu mēnešu vispārēju prezidēšanu Padomē plānots aizstāt ar atsevišķu prezidentūru katrā nozaru padomē.

Konstitūcijā tiek radīti arī jauni amati: Eiropas Savienības Padomes prezidents, kuru uz divarpus gadiem ievēl Eiropas Savienības Padome un kura pamatuzdevums ir pastāvīgi vadīt šīs Padomes darbu, kā arī EK sastāvā iekļauts ES ārlietu ministrs, kura uzdevumos apvienotas līdzšinējā ārējo attiecību komisāra un kopējās ārējās un drošības politikas augstā pārstāvja funkcijas, tām pievienojot pienākumu vadīt Ārējo attiecību padomi.

Līgums arī ievieš jaunu «ārkārtas situācijas pārtraukuma» iespēju, kas dod tiesības valstīm apturēt savu dalību kādā no ES iniciatīvām, ja tās uzskata, ka ir ļoti apdraudētas nacionālās intereses. Īpaši liela nozīme tam ir jomās, kurās patlaban vēl tiek izmantots vienprātīgas lēmumu pieņemšanas princips, piemēram, policijas un tiesu sadarbībā krimināllietās, tādējādi garantējot nacionālo vērtību un interešu aizsardzības iespējas arī pēc pārejas uz kvalificēto vairākuma balsojumu.

Kā ziņots, lai gan notika diskusijas, Konstitūcijas ievada tekstā netika atstāta atsauce uz kristietību.

Latvijā ES Konstitūcijas ratificēšana kavējās, jo ilgstoši netika novērstas kļūdas dokumenta tulkojumā latviešu valodā. Savulaik bija konstatētas vairāk nekā 500 dažādu neprecizitāšu.

Ārlietu ministrija norāda, ka joprojām visas iepriekš konstatētās kļūdas konstitucionālā līguma tulkojumā latviešu valodā nav novērstas — tas ir laikietilpīgs process, jo visi labojumi ir jāsaskaņo ar pārējām 24 ES dalībvalstīm. Latvija, līdzīgi kā Lietuva, nepieciešamos labojumus konstitucionālajā līgumā varētu veikt pēc tā ratifikācijas Saeimā.

Jauno ES Konstitūcijas līgumu, kas izstrādāts gandrīz divus gadus ilgās sarunās, ES līderi parakstīja pagājušā gada 29. oktobrī Romā — tajā pašā vietā, kurā 1957. gadā tika parakstīts savienības sākotnējais līgums.

Ar Konstitūciju mērķis ir padarīt ES institūcijas caurredzamākas, efektīvākas un labāk sagatavotas stāties pretim 21. gadsimta izaicinājumiem. Dokumentam ir arī simboliska nozīme, jo tas dod kopēju identitāti Eiropas Savienībai ar 450 miljoniem iedzīvotāju, vienlaikus ļaujot katrai valstij saglabāt tās neatkārtojamo identitāti, akcentē ministrs.

ES Konstitūciju jau apstiprinājušas deviņas valstis: Vācija, Austrija, Spānija, Grieķija, Itālija, Lietuva, Slovēnija, Slovākija un Ungārija. Savukārt Francijas velētāji pagājušonedēļ un Nīderlandes vēlētāji vakar referendumā to noraidīja, kas vairo šaubas, vai līgums pašreizējā redakcijā stāsies spēkā.

Astoņas dalībvalstis plāno rīkot tautas nobalsošanu. Zināms, ka Luksemburgā tā notiks 10. jūlijā, bet Dānijā — 27. septembrī. Polijā referendums paredzēts septembrī, Portugāle plāno to decembrī kopā ar municipālajām vēlēšanām, Īrija tautas nobalsošanu varētu sarīkot šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, bet Čehija — 2006. gada jūnijā kopā ar vispārējām vēlēšanām.

Gaidāms, ka arī eiroskeptiskajā Lielbritānijā referendums, kas paredzēts 2006. gada sākumā, varētu būt sarežģīts. Turklāt pēdējā tautas nobalsošana Lielbritānijā notika pirms 40 gadiem, kad 60% britu nobalsoja par palikšanu toreizējā Eiropas Kopienā.

Pārējās dalībvalstīs — Beļģijā, Kiprā, Igaunijā, Somijā, Itālijā, Maltā, Vācijā un Zviedrijā — lēmumu pieņems nacionālie parlamenti, lielākoties šogad.

Jau ziņots, ka kreisā un labējā opozīcija aicināja koalīcijas partnerus nesteigties ar līguma ratifikāciju.

Iecerēts, ka līgums stāsies spēkā 2006. gada novembrī.

Latvija ratificē ES konstitucionālo līgumu [papildināts]

Foto: europa.eu.int

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv