Latvija uzkāpusi 10.vietā kaitīgas programmatūras perēkļu sarakstā

Apollo
0 komentāru

Latvija 2010.gada otrajā ceturksnī uzkāpusi līdz 10.vietai no 16.vietas pirmajā ceturksnī kaitīgas programmatūras perēkļu sarakstā, raksta datu drošības risinājumu kompānija «Kaspersky Lab» savā kārtējā pārskatā.

Latvija uzkāpusi 10.vietā kaitīgas programmatūras perēkļu sarakstā

Foto: Scanpix/Reuters

Pirmajā vietā ar 28,9% konstatētu ļaundabīgas programmatūras perēkļu ir ASV, tālāk seko Krievija ar 16,06%. Trešo vietu ieņem Ķīna ar 13,6%. Latvijā ir konstatēti tikai 2,02% no pasaules kaitīgu programmu izplatīšanas perēkļiem, taču tas ir ievērojami vairāk nekā 0,31% pirmajā ceturksnī.

Tomēr, ieņemot 10.vietu, Latvija atpaliek no vairākām valstīm ar it kā labāk attīstītu informācijas tehnoloģiju lietošanas kultūru. Vācija, Nīderlande, Spānija un Apvienotā Karaliste ieņem ceturto, piekto, sesto un septīto vietu.

Astotā vietā ar 4,34% kaitīgu programmatūras perēkļu ir Zviedrija, kas uzkāpa no 11.vietas pirmajā ceturksnī, kad šis skaitlis bija tikai 0,95%.

«Datoru drošības tehnoloģiju» mārketinga direktors Valdis Šķesters, kurš arī ir «Kaspersky Lab» pārstāvis Latvijā, teica, ka «situācija Latvijā ir diezgan dramatiska». Viņu satrauc gan Latvijas kāpums «melnajā sarakstā», gan fakts, ka kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija jau kādu laiku nav iekļautas šajā negatīvajā «TOP 20» sarakstā.

Šķesters teica, ka, pētot šos jaunākos datus, viņu nepārsteidz skarbā vārdu apmaiņa starp starptautisko ļaundabīgas programmatūras apkarošanas organizāciju «Spamhaus» un Latvijas interneta domēnu reģistru «NIC.LV». Datu drošības eksperts gan lika saprast, ka «Spamhaus» asie vārdi un rīcība, kas saniknoja Latvijas pusi, nebija bez iemesla.

Šķesters stāstīja, ka viņš pats esot ziņojis «NIC.LV» datoru incidentu reaģēšanas vienībai jeb tā sauktajam CERT par pāris aizdomīgām un kaitīgām interneta vietnēm, tostarp «www.saiema.lv», bet nav saņēmis atbildi vai pamanījis strauju rīcību.

Šķesters teica, ka «www.saiema.lv» ir no drukas kļūdas veida tīši maldinošo interneta adrešu sērijas, kas aizved nejauši kļūdījušos interneta resursu meklētājus - šajā gadījuma tos, kas interesējas par Saeimu, - uz vietni, kur nemanot ieperinās ļaundabīga programma.

Jau ziņots, ka jūlijā līdz pat 50 000 Latvijas interneta adrešu nonāca starptautiskajā melnajā sarakstā, kuru izplata «Spamhaus» sakarā ar it kā Latvijas puses gauso rīcību, bloķējot «Microlines», interneta pakalpojumu sniedzēju (IPS), kuru izmantoja kibernoziedznieki.

Starp skartajām adresēm bija Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LUMII) un liela daļa «Latnet servisa» interneta lietotāju. Tas nozīmēja, ka, sūtot e-pastu no melnajā sarakstā uzskaitītajām adresēm, pasts tika novirzīts vai apzīmēts ka «mēstule» jeb spams.

«Spamhaus» eksperti savukārt starptautiskos IT portālos pauda viedokli, ka esot rīkojušies saskaņā ar pieņemtu praksi pēc tam, kad sūdzības «Microlines» amatpersonām un «Latnet servisa», kas piegādāja interneta pieslēgumu šim IPS, netika uzklausītas.

Savukārt «NIC.LV» CERT vienības vadītāja Baiba Kaškina garā vēstulē starptautiskajai organizācijai rakstīja, ka «Spamhaus» rīkojies nesamērīgi bargi un ar nepamatoti plašu vērienu, ievadot lielas interneta adrešu grupas melnajos sarakstos arī pēc tam, kad «NIC.LV» bija izskaidrojis, ka tām nav nekāda sakara ar kaitīgu vai nelikumīgu darbību.

Kā norāda eksperti, kaitīgas programmatūras perēkļi ir dažādi. Tie parasti ir «zombēti» jeb svešai varai pakļauti datori un serveri, kas organizētu noziedznieku un krāpnieku uzdevumā pilda vairākas funkcijas, sākot ar tā saukto Trojas zirgu izplatīšanu. Šīs programmiņas ieperinās svešos datoros un nodrošina to «zombēšanu». Datora vai servera «ieņemšanai» seko programmatūras ielāde, kas izmanto «zombēto» datu ierīci noteiktiem uzdevumiem - surogātpasta un krāpnieciska pasta izplatīšanai, uzbrukumiem svešiem datortīkliem ar pārslodzes paņēmienu u.c. kaitīgām un nelikumīgām funkcijām.

Droši «nozombētā» datu ierīcē var ierīkot komandpunktu, ar kuru vadīt citu «zombētu» datortīklu darbību, sniegt atskaites bandas vadībai un tirgoties vai nu ar tādu elektronisko «laupījumu» kā kredītkaršu datiem un parolēm, vai ar ļaundabīgu programmatūru - «zombēšanas», izspiegošanas un krāpšanas rīkiem, kas tiek gatavoti profesionālā līmenī, stāsta nozares pazinēji.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv