Latvijā vispopulārākās - sintētiskās narkotikas

Apollo
20 komentāri

Vismaz 85 miljoni pieaugušo Eiropas iedzīvotāju kaut kad ir lietojuši nelegālās narkotikas, un tā ir aptuveni ceturtā daļa no Eiropas pieaugušajiem iedzīvotājiem, secināts šodien Eiropas Savienības (ES) narkotiku aģentūra (EMCDDA) publicētajā ikgadējā ziņojumā par situāciju narkotiku jomā Eiropā.

Latvijā vispopulārākās - sintētiskās narkotikas

Foto:Chris.D., CC licence

Ziņojumā apkopotas jaunākās tendences 27 ES dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā, Horvātijā un Turcijā.

Pēdējās gados situācija narkotiku jomā Eiropā ir raksturīga relatīva stabilitāte. Narkotiku lietošana joprojām ir plaši izplatīta, ņemot vērā vēsturiskos standartus, taču ir pamanāmas arī pozitīvas pārmaiņas - rekordliels ārstēšanās gadījumu skaits, kā arī samazinājums injicēšanas, jaunu heroīna lietošanas gadījumu, kokaīna patēriņa un kaņepju smēķēšanas jomā.

Tomēr pārmērīgam optimismam nav pamata, jo bažas rada jauniešu bezdarbs un pakalpojumu samazinājums, kas varētu novest pie «veco» problēmu atgriešanās. Eksperti secina, ka situācija narkotiku jomā pašlaik atrodas pārmaiņu posmā, kad rodas jaunas problēmas - parādās jaunas sintētiskās narkotikas un lietošanas veidi, tas vērojams gan nelegālo narkotiku tirgū, gan nekontrolēto vielu kontekstā.

Ziņojumā minēts, ka 77 miljoni pieaugušo dzīves laikā ir lietojuši kaņepes, bet aplēses attiecībā uz citu narkotiku lietošanu dzīves laikā ir ievērojami zemākas - 14,5 miljoni kokaīna lietotāju, 12,7 miljoni amfetamīna lietotāju un 11,4 miljoni ekstazī lietotāji. Kaņepes 15,4 miljoni jauniešu lietoja pēdējā gada laikā, un trīs miljoni cilvēku lieto kaņepes regulāri.

Pēc vairāk kā 30 gadiem, kuru laikā heroīns bija centrālajā plānā Eiropā, pašlaik ir vērojamas pazīmes, kuras liecina par kritumu, taču pieaug jauno psihoaktīvo vielu ietekme. Ņemot vērā heroīna lietotājiem pieejamās ārstēšanas pieaugumu, jaunākie rādītāji liecina par šīs narkotikas lietošanas un pieejamības samazinājuma tendenci.

Eksperti secinājuši, ka Eiropā pieaug tādu jaunu psihoaktīvo vielu skaits, kuras bieži imitē kontrolēto narkotiku iedarbību. Dažas vielas tiek pārdotas tiešā veidā nelegālajā tirgū, bet citas tā sauktās legālās apreibinošās vielas pārdod vēl atklātāk.

Eiropā izgatavotu nelegālo narkotiku konfiskācijas gadījumu skaits ilgtermiņā ir ievērojami palielinājies, 2011.gadā tika ziņots jau par vienu miljonu konfiskācijas gadījumu. Tie pārsvarā bija nelieli narkotiku daudzumi, kas tika konfiscēti lietotājiem. Kaņepes ir Eiropā visbiežāk konfiscētā narkotika, tādējādi apliecinot to augsto lietošanas izplatības līmeni. Kokaīns, kuru, kā tiek ziņots, konfiscē divreiz vairāk nekā amfetamīnus vai heroīnu, kopumā ierindojas otrajā vietā. Ekstazī konfiskācijas gadījumu skaits ir mazāks ar tendenci pēdējos gados ievērojami samazināties.

Slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate šodien preses konferencē pastāstīja, ka joprojām narkotiku aprite ir liels slogs veselības aprūpei, jo narkomānus nepieciešams ārstēt ne tikai no atkarības, bet arī no citām slimībām, piemēram, C hepatīta. Tāpat narkotiku lietotāju vidū pastāv traumatisms un tā izraisītie nāves cēloņi.

Lai arī Eiropā intravenozo narkotiku lietotāju skaits samazinās, Latvijā to skaits joprojām ir pietiekami augsts, tāpēc aktuāls jautājums ir par šļirču maiņas pieejamību. 2011.gadā bija aptuveni 13 tūkstoši problemātisku narkotiku lietotāju, bet par 2012.gadu dati vēl nav apkopoti. «Drīzāk ir samazināšanās tendence, jo iedzīvotāju skaits samazinās. Vairāk nebūs par 13 000. Problemātiskie lietotāji ir tie, kuri regulāri lieto,» paskaidroja Šmate.

Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors, Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sekretārs Jānis Bekmanis pastāstīja, ka pēdējā laikā narkotiku apkarošanā valsts ar likumu izmaiņām spērusi nozīmīgus soļus narkotiku apkarošanā, piemēram, gada sākumā stājās spēkā grozījumi, kas paredz aizliegto vielu sarakstā iekļaut jaunu psihoaktīvo vielu formulas.

Latvijā nelegālajā tirgū dominē sintētiskās narkotikas, otrajā vietā, ar ko neatšķiramies no Eiropas, ir marihuāna, bet tālāk seko opioīdi. Baltijā pēdējos gados ir bijuši lieli kokaīna izņemšanas gadījumi, taču Latvijas iedzīvotāji nav šīs narkotikas patērētāji, taču darboņiem mūsu valsts ir interesanta kā tranzīta teritorija.

Bekmanis arī brīdināja, ka, Latvijai nepievēršot uzmanību un nepiešķirot līdzekļus narkotiku apkarošanai un profilaksei, pēc četriem gadiem parādīsies sekas, kas var ietekmēt sabiedrības veselību kopumā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv