Latvijā zīdaiņu mirstība joprojām viena no augstākajām ES

Apollo
0 komentāru

2007.gadā zīdaiņu mirstība Latvijā pieaugusi un bija aptuveni divas reizes augstāka nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) ziņojums par zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu veselību.

Lielāka zīdaiņu mirstība nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā.

SVA apkopotā informācija liecina, ka no 2001.gada zīdaiņu mirstība Latvijā samazinājusies, taču 2007.gadā atkal nedaudz pieaugusi, sasniedzot aptuveni 8-9 mirušos zīdaiņus uz 1000 dzīvi dzimušajiem, salīdzinoši ES vidējais rādītājs ir četri mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem.

Kopumā sasniegts viens no sabiedrības veselības mērķiem, kurš paredzēja, ka zīdaiņu mirstības rādītājam jābūt zemākam par desmit mirušiem bērniem uz 1000 dzīvi dzimušajiem, ziņojumā norāda SVA.

Būtisks priekšnosacījums zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu veselībai ir viņu vecāku veselība, dzīvesveids un atbildība par sava bērna veselīgu audzināšanu. Piemēram, lielāks nedzīva bērniņa piedzimšanas risks ir smēķējošām mātēm.

Ziņojumā «Zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu veselība» uzsvērts, ka daudzi bērnu veselības indikatori uzlabojas, tomēr, salīdzinot ar ES dalībvalstu vidējiem rādītājiem, Latvijā tie vēl joprojām nav sasnieguši vēlamo līmeni.

Piemēram, salīdzinot ar 2001.gadu, 2007.gadā par 57% samazinājusies bērnu vecumā līdz četriem gadiem mirstība ārējo cēloņu dēļ, taču tā joprojām ir ļoti augsta, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem. Galvenie nāves iemesli bērniem vecuma grupā no viena līdz četru gadu vecumam ir noslīkšana vai citi elpošanas apdraudējumi, kā nosmakšana, aizrīšanās. Tāpat daudz bērnu cieš vai iet bojā ugunsgrēkos. Minētie negadījumi bieži vien izraisa arī bērnu traumatismu, tostarp invaliditāti.

Tie ir nelaimes gadījumi, kurus varētu novērst, ja bērni tiktu pietiekami uzraudzīti, uzsver SVA speciālisti. Šo rādītāju negatīvi ietekmē nedroša vide un ģimenes nepietiekamas rūpes par bērna veselību.

Par nepietiekamu pieaugušo atbildību liecina arī tas, ka mājās traumas guvuši 74% no bērniem. Galvenie traumu veidi ir vaļējas brūces, sasitumi, lūzumi, apdegumi un applaucējumi.

Salīdzinot ar 2006.gadu, pieaudzis transporta negadījumos cietušo bērnu skaits, kas 2007.gadā bija visaugstākais pēdējo desmit gadu laikā, teikts ziņojumā.

Pilnīgi veseli pirmskolas vecuma bērnu grupā ir tikai 58,2% bērnu. Līdz 2010.gadam Sabiedrības veselības stratēģijas viens no mērķiem paredzēja šo skaitli palielināt līdz 65%, taču virzība uz šo mērķi praktiski nenotiek, norāda SVA. 2007.gadā un iepriekšējos gados bērniem vecumā no trim līdz sešiem gadiem visbiežāk, tas ir, 8% gadījumu, konstatēti stājas un valodas traucējumi.

Turpretī lēnām pieaug veselu jaundzimušo bērnu īpatsvars no 45% 1999.gadā līdz aptuveni 55% 2007.gadā.

Mākslīgo abortu skaitam uz 1000 dzimušajiem ir stabila tendence sarukt, tomēr tas vēl joprojām ir divas reizes lielāks nekā vidēji ES valstīs, kas norāda uz nepietiekamu grūtniecības plānošanu un kontraceptīvo līdzekļu pielietojumu. Tāpat salīdzinoši liela Latvijā ir mātes mirstība.

Uzlabošanās vērojama zīdīšanas rādītājiem. 2007.gadā līdz sešu mēnešu vecumam ar mātes pienu ēdināti aptuveni puse zīdaiņu un, kopš 2001.gada šis rādītājs pieaudzis par aptuveni 40%. Līdz gada vecumam ar mātes pienu ēdināto bērnu īpatsvars sasniedzis 18%.

Nozīmīgu ieguldījumu zīdīšanas veicināšanā un veselības uzlabošanā dzīves sākumposmā ir devusi «Mazulim draudzīgas slimnīcas» iniciatīva, kuras mērķis gan Latvijā, gan pasaulē ir veicināt mazuļu ēdināšanu tikai ar mātes pienu līdz sešu mēnešu vecumam un rekomendēt zīdīšanu vismaz līdz gada vai pat divu gadu vecumam. Visur, kur dzemdību iestādes ir sākušas īstenot šo iniciatīvu, vairāk bērnu tiek zīdīti ar mātes pienu un bērnu veselība ir uzlabojusies.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv