Latvijai būs jāatmaksā LG 8,3 miljoni latu

Apollo
0 komentāru

Stokholmas arbitrāža, izskatot Latvijas valsts apelācijas sūdzību par 2003. gadā pieņemto lēmumu, ar kuru par labu AS «Latvijas gāze» (LG) no valsts tika piedzīti 6,9 miljoni latu, nolēmusi to atstāt spēkā, liecina LG rīcībā esošā informācija.

Līdz ar to Latvijai gāzes kompānijai būs jāatmaksā aptuveni 8,3 miljoni latu, kas ietver piespriesto neiegūto peļņu 6,9 miljonu latu apmērā, kavējuma naudu par aizkavēto samaksu un tiesu izdevumus.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Pilns sprieduma izklāsts tiks saņemts tuvākajā laikā, aģentūru LETA informēja LG preses sekretārs Vinsents Makaris.

Valsts intereses šajā lietā pārstāvēja advokātu biroji, kuru nosaukumus Valsts kanceleja pagaidām neizpauž, jo informācija esot konfidenciāla. Arī citus komentārus par tiesas spriedumu valdības pārstāvji pagaidām neizpauž.

Patlaban Latvijai draud vēl viena tiesvedība, ko varētu sākt LG akcionāri. Makaris aģentūrai LETA apliecināja, ka patlaban netiek noliegta iespēja, ka uzņēmuma akcionāri vērsīsies tiesā, ja tiks veikti grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz dabas gāzes tirgus liberalizāciju.

Ja līdz maija vidum Saeima nepieņems šos grozījumus, Eiropas Komisija draud Latvijai ar tiesu darbiem, savukārt LG uzskata, ka līdz 2017. gadam gāzes tirgus liberalizācija nav iespējama, jo saskaņā ar 1997. gadā noslēgto akciju pirkuma-pārdevuma līgumu LG ir ekskluzīvas tiesības uz dabasgāzes transportēšanu, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību.

Kā ziņots, LG 2001. gadā bija iesniegusi prasību Stokholmas Starptautiskajā arbitrāžā par zaudējumu piedziņu no Latvijas valsts saistībā ar gāzes cenu regulēšanu.

Zaudējumi LG radās, jo Latvijas valsts, regulējot dabasgāzes cenas Latvijas patērētājiem, nebija ievērojusi 1997. gadā noslēgto akciju pirkuma-pārdevuma līgumu. Kā norādīja LG, kopš 2000. gada pieaugošās dabas gāzes tirgus cenas ievērojami palielināja uzņēmuma izmaksas saistībā ar gāzes iegādi patērētājiem Latvijā, bet, tā kā valsts joprojām regulēja visas gāzes cenas, LG nespēja kompensēt šo izmaksu pieaugumu ar atbilstošu tarifu pieaugumu.

LG apgalvoja, ka saskaņā ar akcionāru līgumiem valstij ir tiesības regulēt tikai vietējās galīgās cenas un tarifus patērētājiem, taču tas neattiecoties uz rūpniecības un komerciālajiem patērētājiem.

Tiesa nolēma par labu LG no valsts piedzīt 6,9 miljonus latu, vienlaikus atzīstot, ka Latvijas valstij bija tiesības regulēt gāzes cenas ne tikai mājsaimniecībām, bet arī juridiskām personām.

Latvijas valsts prasību atzīt par spēkā neesošu šķīrējtiesas spriedumu iesniedza 2003. gada septembrī. Iemesls Latvijai nelabvēlīgā sprieduma apstrīdēšanai bija tas, ka lieta nav bijusi šķīrējtiesai piekritīga, jo notikusi iejaukšanās Latvijas iekšējā jautājumā, apstrīdot administratīvo aktu, kuru izdevusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Šāda administratīvā akta apstrīdēšana varēja notikt tikai Latvijas tiesā.

Šī nav pirmā lieta, kurā starptautiskā šķīrējtiesa pieņēmusi Latvijai nelabvēlīgu lēmumu. Starptautiskā arbitrāžas tiesa Stokholmā pirms vairākiem gadiem nosprieda, ka Latvijai par Zviedrijas firmas «SwemBalt» kuģa sagriešanu jāmaksā vairāk nekā trīs miljoni ASV dolāru. Arī Kopenhāgenas Jūras un komerctiesa pieņēma Latvijai negatīvu lēmumu, un zviedru firmai tika samaksāts 2,1 miljons latu.

2003. gada nogalē Latvija starptautiskajā šķīrējtiesas procesā starp Latvijas valsti un SIA «Windau» īpašnieci Zviedrijas kompāniju «Nykomb Synergetics Technology Holding AB» («Nykomb») zaudējusi 1,6 miljonus latu. Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskās šķīrējtiesas spriedumu Latvijai jāmaksā arī 100 000 latu par tiesas izdevumiem, turklāt līdz 2007. gadam būs jāpērk elektroenerģija par dubulto tarifu.

Izskatīšanā Stokholmas Starptautiskajā tirdzniecības palātas šķīrējtiesā ir arī AS «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» lūgums atzīt par spēkā neesošu līgumu ar Lielbritānijas kompāniju «Kempmayer Media Limited» par digitālās televīzijas projekta īstenošanu Latvijā. Latvijas puse tiesas lēmumu cer sagaidīt tuvākajā laikā.

Pagājušā gada martā tika parakstīts mierizlīgums strīdā starp SIA «Lattelekom» īpašniekiem. «Lattelekom» līdzīpašnieks «Tilts Communications», kas pieder Zviedrijas telekomunikāciju koncernam «TeliaSonera», prasību Starptautiskajā šķīrējtiesā iesniedza 2000. gada vasarā, vēršoties pret Latvijas valsti par «jumta» līguma nepildīšanu — «Lattelekom» monopoltermiņa samazināšanu. No Latvijas valsts arbitrāžas tiesas procesā tika pieprasīti 87,6 miljoni latu, bet Latvijas iesniegtā pretprasība sasniedza 599,5 miljonus latu.

Savukārt pagājušajā vasarā ar Valsts kancelejas juristu līdzdalību izdevās panākt izlīgumu starp degvielas kompānijas SIA «Neste Latvija» («Neste») mātes uzņēmumu un Rīgas brīvostas pārvaldi. «Neste» uzskatīja, ka tās veiktās investīcijas Latvijā ir apdraudētas brīvostas pārvaldes nelikumīgo darbību dēļ. Iespējamā prasības summa, kas kādā no starptautiskajām arbitrāžām no Somijas puses tiktu izvirzīta pret Latvijas valsti, varētu sasniegt 22 miljonus ASV dolāru (aptuveni 12 miljonus latu).

Latvijai būs jāatmaksā LG 8,3 miljoni latu

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv