Latvijai, Igaunijai un Slovēnijai EP nav nekāda ietekmes potenciāla

Apollo
0 komentāru

Trim Austrumeiropas valstīm - Latvijai, Igaunijai un Slovēnijai - Eiropas Parlamentā nav nekāda ietekmes potenciāla, atsaucoties uz Eiropas Demokrātijas līdzdalības institūta «Qvorum» pētījumu, vēsta portāls «EurActiv».

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments

Foto: Reuters/Scanpix

Rumānijā bāzētā nevalstiskā organizācija «Qvorum» noteikusi visu 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ietekmi Eiroparlamentā.

Dalībvalstu ietekmes reitings veidots, ņemot vērā amatus, kādus šīs valstis pārstāvošie deputāti ieņem Eiroparlamenta prezidijā, komitejās un politiskajās grupās.

Par visietekmīgāko valsti bloka vienīgajā vēlētajā institūcijā atzīta Vācija ar 146,8 punktiem, būtiski apsteidzot otrās vietas ieguvēju Franciju, kurai piešķirti 119 punkti.

Pētījuma autori norāda, ka šo valstu ietekmes potenciāls neatbilst tām piešķirtajam balsu skaitam ES Padomes vairākuma kvalificētajā balsojumā, kur saskaņā ar Nicas līgumu abām lielvalstīm dots vienāds daudzums balsu - 29.

Vācijas ietekme ES likumdevējinstitūcijā ir tik ievērojama tādēļ, ka četri tās deputāti ir parlamenta komiteju priekšsēdētāji, bet astoņi - komiteju viceprezidenti. Vēl trīs eirodeputāti no Vācijas kļuvuši par politisko grupu prezidentiem un tikpat daudzi - par politisko grupu viceprezidentiem.

Pārējās divas valstis, kurām Padomes vairākuma kvalificētajā balsojumā ir 29 balsis, - Itālija un Lielbritānija - Eiroparlamenta ietekmes potenciāla reitingā ierindojušās trešajā un ceturtajā vietā ar attiecīgi 113,7 un 96,3 punktiem.

Pētījuma autori uzsver, ka vairāku valstu ietekme Eiroparlamentā ir pārāk maza, ņemot vērā tām piešķirto balsu skaitu ES Padomes vairākuma kvalificētajā balsojumā, kura mērķis ir lēmumu pieņemšanā ievērot bloka dalībvalstu iedzīvotāju skaitu un intereses.

Tā Polijai un Spānijai šajā balsojumā ir 27 balsis, taču to ietekme Eiroparlamentā būtiski atšķiras - poļu deputāti pētījumā saņēmuši 90,8 punktus, savukārt spāņu parlamentārieši - tikai 60,5.

Tāpat nepamatota ietekmes potenciāla atšķirība novērojama starp Rumāniju, kurai ES Padomes vairākuma kvalitatīvajā balsojumā ir 14 balsis, un Nīderlandi, kurai ir 13 balsis, - to ietekme novērtēta attiecīgi ar 43,1 un 25,6 punktiem.

Latvijai, Igaunijai un Slovēnijai šai balsojumā ir pa četrām balsīm, taču šo valstu ietekme Eiroparlamentā novērtēta ar 0 punktiem.

Daudz lielāku ietekmi ar tādu pašu balsu skaitu ieguvusi Kipra, kas ar 16,5 punktiem ir ietekmīgāka pat par Dāniju (15 punkti) un Slovākiju (8), kurām abām vairākuma kvalitatīvajā balsojumā ir pa septiņām balsīm.

Lietuvas ietekme novērtēta ar nieka 5,8 punktiem. Latvijas dienvidu kaimiņam ES Padomes vairākuma kvalitatīvajā balsojumā ir septiņas balsis, tāpat kā Īrijai, kuras ietekmes potenciāls Eiroparlamentā ir vēl mazāks - tikai 2,5 punkti.

Saskaņā ar Nicas līgumu visas 27 bloka valstis vairākuma kvalitatīvajā balsojumā pārstāv 345 balsis. Lai ES Padomes lēmums šajā procedūrā tiktu atzīts par pieņemtu, par to jānobalso vismaz 55% dalībvalstu, kas ar vismaz 74% balsu pārstāv vismaz 62% ES iedzīvotāju.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv