Latvijas Banka: Kipras problēmu iemesls nav dalība eirozonā

Apollo
95 komentāri

Kipras problēmu iemesls nav dalība eirozonā, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Deniss Titarenko.

Latvijas Banka: Kipras problēmu iemesls nav dalība eirozonā

Foto: AFP/Scanpix

Portālā «www.makroekonomika.lv» publicētā rakstā viņš skaidro, ka Kipras fundamentālās problēmas mūsdienu finanšu žargonā var nodēvēt par «too big to bail out» («par lielu, lai valsts glābtu»).

Kipras pārsvarā rezidentiem piederošā banku sektora - kas nozīmē, ka problēmu gadījumā nevar paļauties uz ārzemju īpašnieku palīdzību, - straujā izaugsme atbilstoši palielinājusi arī risku pārvaldīšanā pieļauto kļūdu cenu.

«Kipras krīzes stāsts, līdzīgi daudzu citu valstu stāstam, mums atkal uzskatāmi rāda, cik bīstama ir eiforija, kas liek nepārdomāti uzņemties pārāk lielus riskus, par kuriem vēlāk nākas dārgi maksāt,» akcentē Titarenko. Kā piemēru viņš min Kipras banku rīcību 2010.gadā. Tajā laikā par Grieķijas problēmām tika runāts jau pilnā balsī, tomēr Kipras bankas turpināja palielināt savu Grieķijas vērtspapīru portfeli.

Ekonomists akcentē, ka Kipras pievienošanos eirozonai nevar uzskatīt par iemeslu straujai nerezidentu ieguldījumu pieplūdei un banku sektora lieluma pārmērīgai izaugsmei, jo šie procesi bija aktivizējušies daudz agrāk.

«Tieši pretēji - dalība eirozonā Kiprai nodrošināja papildu iespējas. Kipras komercbankām atšķirībā no Latvijas komercbankām ir pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) likviditātes atbalsta instrumenti. Bez likviditātes atbalsta eirozona sniedz Kiprai arī finansiālo palīdzību aizdevuma veidā. Palīdzība tiek sniegta tādā apjomā, lai neapdraudētu valsts parāda ilgtspēju, tas ir, lai valsts spētu aizdevumu atmaksāt. Tas pasargā arī pārējo eirozonas valstu ieguldījumus eirozonas glābšanas fondā, proti, Eiropas Stabilitātes mehānismā,» norāda Titarenko.

Viņš uzsver, ka Kipras ekonomikas nākotne ir vietējo politikas veidotāju rokās. No vainīgo un ārējo ienaidnieku meklēšanas ir jāpāriet pie tautsaimniecības reformu īstenošanas, kas ļautu labot pašu pieļautās kļūdas un atrisināt pašu radītas problēmas, lai Kipras ekonomika varētu atgriezties pie ilgtspējīgas attīstības.

Analizējot Kipras problēmu iemeslus, ekonomists atgādina, ka Kiprai bieži pārmests tās kā ārzonas finanšu centra jeb nodokļu paradīzes valsts statuss.

Nodokļu paradīzi var definēt kā valsti vai teritoriju, kura potenciālajiem investoriem piedāvā tādas salīdzinošās priekšrocības kā zemas nodokļu likmes, augstu vietējā darbaspēka kvalifikāciju, labvēlīgu regulējumu un citas. Viedokļi par šādu finanšu centru lomu un ietekmi uz ekonomikas izaugsmi ekonomistu vidū dalās. Daži norāda uz zaudējumiem, ko nodokļu paradīzes nodara globālajai ekonomikai, sekmējot izvairīšanos no nodokļu nomaksas un radot labvēlīgus nosacījumus ienākumu slēpšanai un naudas atmazgāšanai. Citi savukārt saskata daudz pozitīvu momentu.

Piemēram, ASV Mičiganas Universitātes profesors Džeimss Hainss izpētījis, ka nodokļu paradīzes vidēji aug straujāk nekā citas valstis. Nodokļu paradīzes sekmē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību tajās valstīs, kuras izmanto to pakalpojumus, veicina darba produktivitāti, mazina finansējuma izmaksas utt.

«Tomēr ir arī savas ēnas puses. Kipras gadījums uzskatāmi ilustrē potenciālās problēmas, kuras var būt saistītas ar lielu finanšu centru izaugsmi valstīs ar mazu ekonomiku - arī nodokļu paradīzēs. Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis kā tāds ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis,» akcentē ekonomists.

Kā liecina ECB dati, 2012.gada beigās Kipras banku aktīvi (kas veido aptuveni 90% no nacionālās finanšu sistēmas) bija vairāk nekā 7,4 reizes lielāki par valsts iekšzemes kopproduktu (IKP). Kiprā banku sistēmas lielums attiecībā pret IKP ir krietni augstāks nekā lielākajā daļā citu Eiropas valstu. Salīdzinājumam - Latvijas banku kopējo aktīvu pārsvars par IKP pērn bija 1,3 reizes.

Tomēr tai pašā laikā Kiprai ir tālu līdz Luksemburgai, kur banku aktīvi vairāk nekā 22 reizes pārsniedz valsts ekonomikas kopapjomu. Situācijas gan ir kardināli atšķirīgas, jo Luksemburgas banku sistēmu gandrīz pilnībā veido ārzemju banku meitas bankas, savukārt Kipras banku sistēmā aptuveni divas trešdaļas ir bankas ar vietējo kapitālu.

Ekonomistu pētījumi liecina, ka liela finanšu sistēma var stimulēt izaugsmi īstermiņā. Taču ilgtermiņā tas var radīt arī nozīmīgus riskus. Laika periodā no 2000.gada līdz 2008.gadam Kipras pakalpojumu eksports, kur lielāku daļu veidoja tieši finanšu pakalpojumi, vidēji veidoja 42% no IKP, salīdzinot ar 8% vidēji eirozonā. Tas tādējādi kļuva par galveno Kipras ekonomikas izaugsmes dzinējspēku, bet noteica arī tās lielu atkarību no ārējā pieprasījuma un finansējuma.

Kipras banku sektora specifiku salīdzinājumā ar pārējām eirozonas valstīm nosaka arī liela atkarība no finansējuma tieši noguldījumu veidā. Noguldījumu pieaugums Kipras banku sektorā bija īpaši straujš pirmskrīzes posmā un palēninājās tikai pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā piesaistīto noguldījumu apjoms 2012.gada beigās, kā liecina Kipras centrālās bankas dati, sasniedza 70,2 miljardus eiro (49,14 miljardus latu) jeb aptuveni 390% no IKP.

«Šeit jāuzsver, ka būtisks noguldījumu apjoma pieaugums Kipras banku sistēmā sācies daudz agrāk par valsts pievienošanos eirozonai 2008.gadā. Tādējādi nepamatots izskatās Latvijas medijos izskanējušais apgalvojums par to, ka tieši dalība eirozonā ir vainojama Kipras bankas problēmās un Latvija, iestājoties eirozonā, kļūs par nākamo Kipru,» akcentē Latvijas Bankas ekonomists.

Tāpat problēmas vairojušas saites ar dziļu krīzi pārdzīvojošo Grieķijas ekonomiku, pārmērīgs banku aktīvu pieaugums uz piesaistīto līdzekļu rēķina, paļaušanās uz ārējo finansējumu, straujš ieguldījumu pieaugums nekustamo īpašumu sektorā, salīdzinoši zems kapitalizācijas līmenis. Tas kopumā liek secināt, ka pašreizējās Kipras banku sektora problēmas galvenokārt izriet no pārāk agresīvas un nepārdomātas investīciju politikas, bankām ieguldot savu noguldītāju līdzekļus riskantos aktīvos.

«Vērtējot Kipras krīzes galīgo risinājuma variantu, jāatzīst, ka krīze ir devusi mācību, bet nav ielikusi politiķu rokās brīnumnūjiņu, kura acumirklī varētu atrisināt Kipras banku maksātnespējas problēmas un nodrošināt Kipras iedzīvotājiem gaišāku nākotni. Jebkurš no alternatīvajiem risinājuma variantiem, kas atradās uz politiķu galda, bija lielākā vai mazākā mērā sāpīgs. Katram variantam potenciāli būtu sekas, kas skartu ne tikai Kipras, bet arī visas Eiropas finanšu sistēmu,» uzsver Titarenko.

Viņš norāda, ka izvēlētais risinājums Kipras problēmu risināšanai ir «veselīgāks», salīdzinot ar sākotnējo variantu, jo ir vērsts uz banku sektora restrukturizāciju.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv