Latvijas ekonomika izvēlas vieglumu

Apollo
60 komentāri

Mūsu tautsaimniecība attīstītās svara zaudēšanas virzienā, tā varētu rezumēt 3.ceturkšņa IKP datus un šīgada norises kopumā. Šķiet, ka neviens nav mēģinājis saskaitīt visu saražoto produktu svaru, taču to darot šogad, visdrīzāk nāktos konstatēt, ka ekonomika ir kļuvusi fiziski mazāka. 

Latvijas ekonomika izvēlas vieglumu

Foto: Lita Krone/LETA

Visbēdīgāk šogad klājies divām nozarēm, kurās saražoto produktu vērtības/masas attiecība ir acīmredzami zema, tās ir tā saucamās primārās nozares — lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība; pārējā rūpniecība (enerģētika, ieguves rūpniecība). Apstrādes rūpniecība kopumā šogad it kā stāvējusi uz vietas, bet notikušas zīmīgas izmaiņas tās struktūrā. Uz laiku esam gandrīz zaudējuši tādu izteikti «smagu» nozari kā metālu ražošana. Kokapstrāde attīstās, bet ne uz fizisko apjomu vairošanas rēķina. Visstraujāk starp rūpniecības nozarēm augušas tās, kuru produkti ir viegli — elektronika, elektriskās mašīnas, mēbeles. Šajā bildē labi iekļaujas arī notikumi ekonomikas pakalpojumu pusē. Desmitiem miljonu tonnu smago naftas, ogļu un citu izejvielu dzenāšana no austrumiem un rietumiem ir sarukusi, bet strauji attīstījušās nozares, kuras vērtību rada ar prāta palīdzību. 

Ir jābūt ar abstraktas domāšanas dzirksti ļoti neapveltītam cilvēkam, lai tāpēc teiktu, ka mūsu saimniekošana iet postā. Galvenais ir ekonomiskās darbības radītie ienākumi, laiki, kad Latvijā ražošana notika ražošanas pēc, aiziet pagātnē. Ienākumu pieaugums ir bijis pietiekams, lai iedzīvotāju reālais patēriņš gada laikā augtu par 4.9%, vienlaikus viņiem spējot palielināt uzkrājumus un samazināt parādus. Arī algu dati liecina, ka ienākumi aug straujāk par patēriņu. 

Par Latvijas «pareizāko» ekonomikas nozari šobrīd ir pasludināta apstrādes rūpniecība (pieaugums 3.ceturksnī gada griezumā par 2.5%). Tā noteikti būs starp galvenajiem izaugsmes virzītājiem, taču arvien skaļāk par sevi vēsta augstas pievienotās vērtības pakalpojumi, jo īpaši eksporta datos. Komercpakalpojumu nozare gada griezumā 3.ceturksnī augusi par ļoti cienījamiem +10.5%, turklāt šīs nozares eksports 3.ceturksnī audzis precīzi divtik strauji, par 21%. Lai arī apstrādes rūpniecība ir lielāka nozare, komercpakalpojumu devums IKP pieaugumā 3.ceturksnī bijis vairāk nekā divkārt lielāks. 

Izaugsmes tempu ziņā līdere, līdzīgi kā jau dažos citos ceturkšņos pēdējo gadu laikā, bija māksla, izklaide un atpūta (+16.3%). Ir arī nozares, kurās 3.ceturksnī izaugsme bijusi negaidīti maza. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi auguši par 4.2%, it kā nav slikti, taču tūristu skaita kāpums un reālo ienākumu pieaugums ļāva cerēt uz lielāku skaitli. Īpaši maza izaugsme (+0.3%) bijusi informācijas un sakaru pakalpojumos, bet domājams, ka šī ceturkšņa IKP dati būs izņēmums šai nozarei, arī ievērojot to, ka IT pakalpojumu eksports šajā laikā audzis par 20%. Iespējams, ka datus ietekmē ar atsevišķu projektu īstenošanas gaitu saistītās uzņēmumu apgrozījuma svārstības. Ir «nomierinājusies» ir nekustamo īpašumu nozare (+4.3%), kuras lēcienveidīgā attīstība gada 1.pusē radīja pat bažas, pieauguma tempa kritumu jau lika gaidīt bāzes efekti. 

Nākamā gada izredzes šobrīd vieš optimismu, pateicoties gan straujajām kvalitatīvajām pārmaiņām mūsu tautsaimniecībā, gan pasaules ekonomikai, kas sagaidījusi labākos laikus kopš 2011.gada, kad notika sākotnējā atgūšanās no 2008-2009.gada finanšu krīzes. Jo īpaši spēcīgi kāpj jauno pasūtījumu indeksi pasaules rūpniecībā. Strauji uzlabojas situācija ASV un Lielbritānijā, daudz lēnāk eirozonā. Sagaidāms, ka jau šī gada 4.ceturksnī izaugsme gada griezumā visdrīzāk kļūs vēl nedaudz spēcīgāka. Izaugsme šī gada laikā ir pamazām paātrinājusies, jo 3.8% gada sākumā līdz 4.5% 3.ceturksnī. Šogad kopumā IKP pieauguma temps varētu būt 4.4%, bet nākamgad paātrināsies līdz apmēram 5% un drīzāk pārsniegs nekā nesasniegs šo tempu. 

Runājot par nozaru «lielo trijotni», izaugsme turpmāk ievērojami paātrināsies apstrādes rūpniecībā, nedaudz arī tirdzniecībā. Turpretim lēna izaugsme gaidāma transportā, tās pakalpojumu eksports varētu turpināt samazināties, taču iekšējais tirgus būs spēcīgs. Celtniecībai savukārt būs grūti noturēt tempu, lai arī ar ES fondu pieejamību nebūs tik bēdīgi, kā dažkārt to dzird no nozares. Turpināsies augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozaru bums. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

11.12.2017
Ienākt apollo.lv