«Latvijas forumā» piedalījušies gandrīz 400 cilvēki

Apollo
0 komentāru

Trešdien otrajā «Latvijas forumā», kas vienlaikus notiek astoņās Latvijas pilsētās un ir veltīts izglītības jautājumiem, piedalījušies gandrīz 400 cilvēki, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.

Kā ziņots, diskusijas šodien notika Rīgā, Cēsīs, Jēkabpilī, Jelgavā, Madonā, Mazsalacā, Ogrē un Valmierā. Vislielākā cilvēku atsaucība novērota Madonā, Ogrē un Valmierā, bet zemāka aktivitāte - Rīgā un Mazsalacā.

Pirmajā «Latvijas forumā», kas 30.maijā notika 12 Latvijas pilsētās, piedalījās aptuveni 500 cilvēki.

Atklājot foruma diskusiju Cēsīs, Zatlers pauda gandarījumu, ka diskusijā piedalās gan skolotāji, skolēni, vecāki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan arī pirmā «Latvijas foruma» dalībnieki.

Valsts prezidents iesaistījās darba grupā, kuras mērķis bija pārrunāt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviens skolēns nepaliek ārpus skolas. Pēc debatēm darba grupā Zatlers atzina, ka ieguvis pārliecību par diskusijas dalībnieku skaidrajiem mērķiem.

«Galvenais jautājums, par ko diskutējām, - kā to sasniegt, kā iesaistīt sabiedrību. Pozitīvi, ka galvenais fokuss bija tieši bērni un tas, kā nodrošināt to interesi par mācībām,» vērtēja valsts pirmā persona.

Cēsu diskusijā darba grupās apspriesti arī citi jautājumi - par interešu izglītības lomu, par sabiedrības pasūtījumu izglītībai un vērtību audzināšanu, par skolotāja profesijas prestiža celšanu, par pieaugušo izglītības iespēju nodrošināšanu.

«Laikā, kad prese sabiedrības uzmanību pievērš slēgto skolu problēmai attālos Latvijas reģionos, mani pozitīvi pārsteidz, ka paši pedagogi vēlas atrast tās vērtības, kas motivētu visu vecumu cilvēkus pievērsties sevis izglītošanas un izglītības standartu uzlabošanai,» sacīja Cēsu diskusijas moderators žurnālists Ansis Bogustovs.

Savukārt Madonas diskusijas vadītājs Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) priekšsēdētājs Roberts Ķīlis norāda, ka diskusija parādījusi, ka cilvēkiem ir konkrēti priekšlikumi un piemēri, kā atbalstīt skolu darbību krīzes laikā. Vienlaikus tie nav apkopoti, tādēļ šis «Latvijas forums» noticis tieši laikā.

«Otra atziņa - izglītības tēma patiesībā ietver arī citus būtiskus jautājumus, piemēram, demogrāfiju un lauku attīstību, kur arī nav risinājuma un skaidras vīzijas. Tādēļ arī tik lielas emocijas, ka stāsts nav tikai par skolām. Gan lauku nākotne, gan demogrāfiskie risinājumi jāformulē pēc iespējas ātrāk,» sacīja Ķīlis.

Jelgavas diskusijas moderators Haralds Burkovskis informēja, ka dominējošais jautājums šajā pilsētā bijis, kā nodrošināt skolotāju motivāciju, piedāvājot atgriezties pie desmit līdz 11 klašu izglītības vai pat piedāvājot tik radikālu priekšlikumu kā Satversmē noteikt, ka Latvijā ir maksas izglītība.

Savukārt Mazsalacā diskusijas dalībnieki vairāk aktualizējuši divus jautājumus - interešu izglītību, kā arī piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītību.

LETA jau informēja, ka šodien, atklājot izglītības jautājumiem veltīto «Latvijas foruma» diskusiju Ogrē, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) norādīja, ka pārmaiņas izglītības jomā nebūt nav krīzes iniciētas, bet objektīvi bijušas nepieciešamas jau sen, ņemot vērā to, ka pēdējo desmit gadu laikā par trešdaļu sarucis izglītojamo skaits. Tieši sarūkošā bērnu skaita dēļ skolu reorganizācija, pēc ministres domām, ir objektīvs process.

«Pārmaiņas nobrieda pašas, un mēs cenšamies reaģēt, rosinot skolu starpā konkurenci, lai ar skolotāja darba metodēm un mācību saturu piesaistītu skolēnus,» uzsvēra Koķe, norādot, ka uz to pēc būtības ir vērsts princips «nauda seko skolēnam».

Ministre uzskata, ka arī Izglītības un zinātnes ministrija ir pildījusi savus «mājasdarbus», atceļot virkni birokrātisko regulējumu, kas savulaik gan arī esot radīti ar labākajiem nolūkiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv