Latvijas gada kukainis - dievlūdzējs, gada augs - kaķpēdiņa

Apollo
28 komentāri

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2017.gada kukaini izvēlējusies Eiropas dievlūdzēju (Mantis religiosa), aģentūra LETA uzzināja biedrībā.

Mantis Religiosa.

Mantis Religiosa.

Foto: Goshzilla - Dann, CC BY-NC-ND 2.0

LEB šogad vēlas vērst sabiedrības uzmanību tieši uz šo sugu, jo tās izplatība Latvijā ir neskaidra.

Eiropas dievlūdzējs Latvijā pirmo reizi konstatēts 2008.gadā, un līdz šim tas novērots ļoti reti, galvenokārt Daugavas upes baseinā. Eiropas dievlūdzējs ir sastopams Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, un sugas ienākšana Latvijā, visticamāk, skaidrojama ar to, ka klimats kļūst siltāks, norāda LEB.

Eiropas dievlūdzējs ir salīdzinoši liels kukainis, kas var sasniegt līdz septiņu centimetru garumu. Par dievlūdzējiem šos kukaiņus sauc tādēļ, ka priekšējais kāju pāris novietots ķermeņa priekšdaļā un ir salikts it kā lūgšanas pozā. Šīs priekšējās kājas ir izteikti spēcīgākas, jo tās dievlūdzējs izmanto medījuma satveršanai. Eiropas dievlūdzēju no citām dievlūdzēju sugām atšķir pēc melna plankuma priekšējo kāju iekšpusē (it kā padusē). Tikai pieaugušiem indivīdiem ir spārni. Nepieaugušiem dievlūdzējiem ķermenis var būt ne tikai zaļš, bet arī brūngans.

Eiropas dievlūdzēji attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos - tas nozīmē, ka to dzīves ciklā nav kūniņas stadijas, kā tas ir, piemēram, vabolēm vai tauriņiem. Mātīte olas dēj rudenī, veidojot uz tieviem zariņiem īpatnēju olu maisu. Tajā olas pārziemo un pavasarī no tā izšķiļas jaunuļi, kas pēc vairākām ķermeņa segas - kutikulas maiņām, iegūst spārnus. Visi līdz šim Latvijā zināmie dievlūdzēju novērojumi ir augustā un septembrī. Iespējams, ka klimatam kļūstot siltākam, arī dievlūdzēju sastopamība palielināsies, prognozē LEB.

Eiropas dievlūdzējs ir plēsīgs, tomēr savu upuru ziņā nav izvēlīgs. Tas pārsvarā barojas ar dažādiem kukaiņiem, bet retu reizi var baroties ar maziem rāpuļiem, putnēniem vai pat peļveidīgajiem grauzējiem. Jaunuļu starpā, kā arī pēc vairošanās, visai bieži ir novērojams kanibālisms. Plēsīgā dzīvesveida dēļ, dievlūdzējus pasaulē izmanto arī augu aizsardzībā - augu kaitēkļu skaita samazināšanai. Tāpēc palaimējies ir tiem, kas dievlūdzēju atrod savā dārzā.

Dievlūdzēji lido ļoti reti. Pārsvarā tie ir tēviņi, kas naktī pārlido, meklējot mātītes. Novērots, ka naktī lidojot, dievlūdzējus piesaista nakts apgaismojums. Tāpēc siltos, vēlos augusta un septembra vakaros ir iespējams dievlūdzēju sastapt pie loga, āra lampas vai cita mākslīgā gaismas avota.

Eiropas dievlūdzējs ir sastopams galvenokārt zālājos. Tomēr vairākums līdzšinējo novērojumu Latvijā ir no māju iekšpagalmiem, ēkām, parkiem, dārziem. Latvijā suga pirmo reizi konstatēta 2008.gadā, un kopš tā laika vairākkārt konstatēta Daugavas upes baseinā. Pašlaik, ziņojumi no Madonas un Rīgas ir tālākās zināmās atradnes Eiropā, informē LEB.

Savukārt Latvijas Botāniķu biedrība par 2017.gada augu ir izvēlējusies dzelteno salmeni (Helichrysum arenarium), kuru visi labāk pazīst ar nosaukumu dzeltenā kaķpēdiņa.

Kā atzīmē biedrība, tautas nosaukums labi raksturo auga ziedkopu, jo nelielie ziedu kurvīši sakārtoti ziedkopā, kas kopumā atgādina kaķa pēdiņu. Sugas zinātniskais nosaukums veidojies no grieķu valodas, kur ģints nosaukums nozīmē «zeltaina saule», savukārt sugas nosaukums «arenarium» apzīmē tai raksturīgo augsni - smilšainas vietas.

Kaķpēdiņa ir daudzgadīgs, neliels augs, kas zied koši dzelteniem vai oranžas nokrāsas ziediem un Latvijā sastopams galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā. Tas aug sausās, saulainās pļavās vai mežmalās un ceļmalās, tāpēc tam izveidojušies pielāgojumi, kas augam palīdz saglabāt mitrumu - visu augu klāj blīvs, zīdaini balts apmatojums, kas atstaro saules gaismu, samazinot lapu temperatūru un iztvaikošanu. Suga ir izteikti kontinentāla un sastopama Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Dzeltenā kaķpēdiņa ir populārs un plaši izmantots ārstniecības augs, kas palīdz pret daudzām kaitēm - dažādām vēdera problēmām, saaukstēšanos, ādas slimībām, kā arī mazina trauksmi un depresiju. Tāpat salmenes ēteriskās eļļās plaši izmantotas kosmētikā, jo tā aizkavējot ādas novecošanos. Augs ir ne vien noderīgs mājas aptieciņā, bet arī ļoti dekoratīvs, jo savu krāsu un formu var saglabāt gadiem ilgi.

Dzeltenajai salmenei ir plašs pielietojums, taču dabā tā sastopama arvien retāk, tā iekļauta vairāku valstu aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo sugu sarakstos, tostarp arī mūsu kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā. Kā galveno apdraudošo faktoru sugas pastāvēšanai botāniķi min raksturīgo dzīvotņu izzušanu, kā arī pārmērīgo auga izmantošanu.

Lai arī suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos vai Sarkanajā grāmatā, Botāniķu biedrība aicina saudzēt šo skaisto augu, saglabājot neaizaugušas sausās pļavas un nodrošinot to regulāru apsaimniekošanu - pļaušanu vienu reizi gadā un siena novākšanu. Savukārt veselības uzturēšanai ieteicams iegādāties aptiekās nopērkamās tējas, jo to sastāvā esošās dzeltenās salmenes lielākoties audzētas plantācijās, nevis ievāktas savvaļā. Ja nu tomēr tiek nolemts tās ievākt pašiem, botāniķi mudina darīt to saudzīgi, nekad nenoplūcot visus ziedošos augus, bet vienmēr daļu atstājot arī sēklai.

Par dzeltenās salmenes izplatību Latvijā trūkst aktuālas informācijas, tāpēc Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par šīs sugas atradnēm portālā «dabasdati.lv».

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv