«Latvijas Gāze» nākamnedēļ lems par gāzes piegādes pārtraukšanu «KVV Liepājas metalurgam»

Apollo
12 komentāri

AS «Latvijas Gāze» (LG) nākamnedēļ lems par gāzes piegādes pārtraukšanu AS «KVV Liepājas metalurgs», aģentūru LETA informēja LG.

«Latvijas Gāze» nākamnedēļ lems par gāzes piegādes pārtraukšanu «KVV Liepājas metalurgam»

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kā ziņots, LG pagājušajā nedēļā brīdināja «KVV Liepājas metalurgu» par dabasgāzes padeves pārtraukšanu, jo metalurģijas uzņēmums ir secīgi nokavējis jau vairākus maksājumu termiņus.

Tā kā «KVV Liepājas metalurgs» nav nedz veicis parāda samaksu, nedz arī iesniedzis piedāvājumu ar parāda samaksas grafiku, LG nākamnedēļ lems par gāzes piegādes apturēšanu «KVV Liepājas metalurgam».

AS «KVV Liepājas metalurgs» valdes loceklis Igors Talanovs iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka nekomentēs divu uzņēmumu savstarpējās attiecības.

LETA jau ziņoja, ka LG pagājušā gada beigās veica pārrēķinu, secinot, ka «KVV Liepājas metalurgs» ir patērējis mazāk gāzes, nekā plānots, kā rezultātā rūpniecības uzņēmumam par šo pārrēķinu ir jāmaksā 340 000 eiro. LG lielajiem dabasgāzes patērētājiem piemēro dažādus tarifu plānus, kas paredz - jo vairāk gāzes lieto, jo zemāka ir summa par piegādāto gāzi. «KVV Liepājas metalurgs» pērn patērējis mazāk gāzes, nekā plānots, tāpēc arī tika veikts pārrēķins.

«KVV Liepājas metalurgs» kavē norēķinus par elektroenerģiju, neveicot to apmaksu paredzētajos termiņos, norāda LG.

Kā ziņots, «KVV Liepājas metalurgam» līdz šā gada 1.martam jāizstrādā un jāiesniedz valdībā uzņēmuma restrukturizācijas plāns, lai tiktu vērtēta iespējamā saistību grafika pārskatīšana. Valdība februāra sākumā atlika lemšanu par saistību grafika pārskatīšanu, dodot uzņēmumam laiku līdz martam sagatavot restrukturizācijas plānu.

Vēl iepriekš, nesagaidot kopš pagājušā gada nogales kavēto maksājumu no «KVV Liepājas metalurga», valsts sākusi piedzīt naudu, realizējot ķīlas.

«KVV Liepājas metalurgs» nav spējis izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai Valsts kase ir ķērusies pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu - Krievijas «Alfa bank» garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām. Tādējādi atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro. Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai «UniCredit». Valsts piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo «KVV Liepājas metalurgs» esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā. Tomēr Valsts kase sarunas ar kompāniju turpina.

«KVV Liepājas metalurga» valdes loceklis Igors Talanovs iepriekš norādīja, ka pēc tam, kad Valsts kase ir realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam būs problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus. Realizējot ķīlas, 2016.gada 26.janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot «KVV Liepājas metalurga» saistības pret valsti. «KVV Liepājas metalurgs» uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.

Janvāra beigās «KVV Liepājas metalurgs» uz laiku apturēja ražošanu. Kā skaidroja Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai.

Pagājušajā nedēļā paziņojumā medijiem «KVV Liepājas metalurgs» pauda viedokli, ka patlaban kreditori un valdība ieņēmuši «ultimatīvu» nostāju. Uzņēmums nejūtot, ka valdība gatava izrādīt pretimnākšanu, lai uzņēmums spētu atgūties no krīzes.

Tāpat, ņemot vērā tirgus konjunktūru, kā arī augstās elektroenerģijas izmaksas, «KVV Liepājas metalurgs» pieņēmis lēmumu pārdot daļu no uzņēmuma rīcībā esošajiem metāllūžņiem, tādējādi iegūstot līdzekļus sagatavju iegādei un citu izmaksu segšanai

«KVV Liepājas metalurga» apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro - par dabasgāzi.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

30.09.2016
Ienākt apollo.lv