Latvijas hokejā brīvdienu nav!

Apollo
0 komentāru

Pirms pāris nedēļām beidzās 2004./2005. gada hokeja sezona, taču tieši tagad jau sākas sagatavošanās nākamajai. Latvijas Hokeja federācija spērusi lielu soli pareizā virzienā, kā valsts čempionāta virslīgas ģenerālsponsoru piesaistot apsardzes firmu «Falck». Tiek kārtoti arī sportiskās jomas jautājumi, tāpēc jo lielāka rosība vērojama pašmāju komandu nometnēs.

Divu komandu shēma

Par Latvijas divu spēcīgāko komandu — «Rīgas 2000» un «Liepājas metalurga» — piedalīšanos Baltkrievijas atklātajā čempionātā jau pagājušajā sezonā izskanēja dažādi viedokļi gan vietējā, gan kaimiņvalsts hokeja sabiedrībā.

Nenoliedzami fakts, kas visvairāk uztrauca vietējo prātus, bija negatīvā ietekme uz Latvijas meistarsacīkšu kvalitātes līmeni. Tomēr, kā abu klubu pārstāvji jau uzsvēruši, viņiem citas iespējas īpaši nemaz nebija, ja mērķis ir uzturēt profesionālu hokeja komandu. Tikai mūsu valsts čempionātam tā būtu pārāk liela greznība, un tieši tāpēc liepājnieki un rīdzinieki ar prieku uzņēma ziņu, ka arī nākamsezon viņi tiks laipni gaidīti Baltkrievijas čempionātā.

Taču aizvadītās sezonas laikā gūtā pieredze «Rīgai 2000» un «Liepājas metalurgam» nākusi par labu, liekot pieņemt svarīgus lēmumus, lai nenāktos izturēt šajā pavasarī piedzīvoto katorgas situāciju. Kā viens, tā otrs nolēmis izveidot stabilu fārmklubu, krasi nodalot to no lielās meistarkomandas, kas piedalīsies Baltkrievijas meistarsacīkstēs. Tas ļaus izvairīties no situācijas, kad abu čempionātu kalendāru salikums rada ļoti saspringtu situāciju, liekot aizvadīt spēles gandrīz katru otro dienu. Viena komanda — Latvijai, otra — Baltkrievijai.

«Fārmklubs tiks nodots Igora Smirnova rokās, kurš šo komandu vadīja arī iepriekšējā sezonā. Spēlētāji lielākoties būs 1986. gadā dzimušie, klāt pieliekot gadu vecākus un arī pāris jaunāku hokejistu,» tā «Rīgas 2000» plānus skaidro kluba direktore Zanda Rasuma.

Arī «Liepājas metalurga» fārmklubam pamati tika likti jau pagājušajā sezonā, tomēr šī otrā komanda tā arī nespēja sevi apliecināt. Izšķirīgās spēles tika uzticētas lielajai komandai, bet tiem, kuri Latvijas čempionātā spēlēja regulāro turnīru, tika ierādītas tālu rezervistu vietas.

Lai divu spēcīgāko klubu otrajam sastāvam būtu lielāka motivācija, līdz federācijas ausīm nonācis priekšlikums, kā, veicot pāris uzlabojumus, varētu sagaidīt Latvijas čempionāta kvalitātes celšanos.

Fārmkluba piedalīšanās pašmāju meistarsacīkstēs varētu izlīdzināt turnīra dalībnieku spēku sadalījumu, turklāt «mazos» turnīra uzvarētājus varētu noskaidrot jau pēc regulārā čempionāta, par to tiekot arī pienācīgi atalgotiem. «Lielie» čempioni varētu tikt noskaidroti sašaurināta loka play-off turnīrā, kurā piedalītos «trimdā» izbraukusī «Rīga 2000» un «Liepājas metalurgs», klāt pieliekot, piemēram, pirmo divu vietu ieguvējus pēc regulārā turnīra. Ja tajās ierindotos abu meistarkomandu fārmklubi, tad ceļazīmes uz izšķirīgajām izslēgšanas sacensībām par valsts zeltu tiktu atdotas nākamo divu vietu ieguvējiem.

Plāns — vērā ņemams un varētu tikt atzīts par labu ideju, tomēr pagaidām par šādu projektu var runāt vien teorētiskā līmenī, jo tas ir tikai plāns, kuru izstrādājuši spēcīgāko klubu pārstāvji kopā ar dažiem federācijas darbiniekiem. Galīgais vārds piederēs federācijas vadošajām amatpersonām, un par spēkā esošu šo projektu varēs atzīt tikai tad, kad uz papīra ar šādu izspēles kārtību savu parakstu būs uzlicis prezidents Kirovs Lipmans.

Čempionu sastāvu ietekmē veiksme čempionātā

Baltkrievijas čempionāta kalendāru un nolikumu organizatori solās apstiprināt līdz jūlija beigām. Tas nozīmē, ka par pašmāju turnīru jāievieš skaidrība līdz augusta sākumam. Laika vēl gana, tāpēc visticamāk par Latvijas čempionāta izspēles kārtību diskusijas vēl tikai sāksies. Tas pats attiecināms arī uz spēlētājiem, kuru pašreizējie karjeras attīstības plāni varētu krasi atšķirties no plāniem situācijā, kāda būs vērojama, kad jaunā sezona teju sāksies. Sindroms, kas paredz cīnīties par iespēju doties prom uz jebkurieni, uzskatot to par labāku izdevību nekā palikt Latvijas klubos, joprojām ir aktuāls. Tāpēc arī neizbrīna, ka daudzi no divām spēcīgākajām komandām cer līdz vasaras beigām tikt pie iespējas kravāt somas un doties peļņā uz ārzemēm. Tiesa, šādas runas dzirdamas ik vasaru, bet rudenī daudzi runātāji ir turpat, kur bijuši pēc iepriekšējās sezonas — Latvijā.

Pirms pasaules čempionāta «Rīga 2000» varēja justies droša par savu spēlētāju nākotnes plāniem, taču pēc turnīra beigām dažu prātos uzskati par nākotnes iespējām mainījās. Latvijas čempionvienība mūsu izlasei piegādāja astoņus hokejistus — aizsargus Kārli Skrastiņu, Rodrigo Laviņu, Gunti Galviņu, uzbrucēju trijnieku Ģirts Ankipāns–Jānis Sprukts–Mārtiņš Cipulis, kā arī Miķeli Rēdlihu un Mārtiņu Raitumu, kuru paņēma valstsvienībā kā trešo vārtsargu.

Jau tagad droši var teikt, ka Skrastiņš nākamgad galvaspilsētas spēcīgāko klubu vairs nepārstāvēs. Tas pats sakāms par Rodrigo Laviņu, kurš ieinteresējis Krievijas Superlīgas kluba Novosibirskas «Sibirj» galveno treneri Vladimiru Jurzinovu, jaunāko. Arī Skrastiņa vārds figurē šīs komandas sakarā.

Lielās kaimiņvalsts spēcīgākajai līgai nav palicis nepamanīts arī Sprukts. Vienubrīd izskanēja ziņas, ka viņš teju, teju parakstīs vienošanos ar Maskavas «Dinamo», tomēr pagaidām papīri palikuši bez abu pušu autogrāfiem.

Citādākā situācijā ir Rēdlihs, kuram līgums ar «Rīgu 2000» bija beidzies jau pēc aizvadītās sezonas. Pasaules čempionātā viņu ievēroja Aleksandra Beļavska «otrās mājas» — Zviedrijas klubs Ūmeo «Bjorkloven», parakstot līgumu.

Vēl viens kandidāts uz prombraukšanu ir Ģirts Ankipāns. Interese bijusi no Vācijas, kur viņš profesionālās karjeras laikā jau pavadījis vairākus gadus. Tomēr pagaidām, tāpat kā vēl dažiem, līgums nav parakstīts. Tiesa, arī ar «Rīgas 2000» vadību Ankipāns pagaidām nav nonācis pie kopsaucēja, taču bezizejas gadījumā, ja ārzemju iespējas tomēr nebūs tik reālas un vilinošas, mainīsies prasības un visticamāk arī vienošanās ar savu iepriekšējo darbavietu tiks panākta.

Pēc pasaules meistarsacīkstēm pie sava aģenta ticis Cipulis, kurš meklējot iespējas noslēgt vienošanos ar kādu ārzemju klubu. Lai arī Mārtiņš vairākkārt uzsvēris, ka viņam labi tepat, viss būs atkarīgs no piedāvājuma. 26 gadu vecumā ne katram rodas iespēja noslēgt kontraktu, piemēram, ar Krievijas klubiem. Vai Cipulim tas izdosies? Par to varēs spriest tuvāko pāris mēnešu laikā.

Federācija domā par savējiem

Rūpējoties par pašmāju hokejistu izaugsmi, Latvijas Hokeja federācija ir nolēmusi, ka nākamsezon vietējā čempionātā katra komanda varēs pieteikt tikai divus leģionārus. Vien jāpiebilst, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji netiek skaitīti kā ārzemnieki. Šis noteikums gan īpaši neietekmēs «Rīgas 2000» plānus. Tās galvenais treneris Juliuss Šuplers komandas komplektēšanas procesā iesaistījis Normundu Sējēju, un, ņemot vērā abu saistību ar Čehijas un Slovākijas hokeju, saprotams, kāpēc rīdziniekus īpaši neuztrauc leģionāru kvotu samazināšana no pieci uz divi.

Klubs «Rīga 2000» vienmēr uzsvēris rietumniecisko domāšanas veidu, tāpēc arī leģionāru meklējumi parasti sākti no pavisam citas puses, austrumu galu atstājot kā pēdējo iespēju.
Citādāk varētu būt «Liepājas metalurgam», kas pagājušajā sezonā iztika ar austrumslāvu leģionāriem. Jaunieceltais galvenais treneris Vladimirs Golubovičs gan uzreiz ieviesis pārmaiņas, atbrīvojot vairumu ārzemnieku — aizsargus Alekseju Šagovu un Alekseju Hļebņikovu, kā arī uzbrucējus Alekseju Bagičevu, Andreju Kasatkinu, Alekseju Sopinu un Ivanu Loginovu. Līgums netika pagarināts arī ar vārtsargu Arūnu Aļeiņikovu, kurš gan jau nobāzējies «Rīgā 2000». Kontrakts pagaidām vēl nav parakstīts, taču jāņem vērā vēl viens jaunievedums — Latvijas čempionātam nevar pieteikt ārzemju vārtsargu, turklāt arī leģionāriem jābūt ne vecākiem par 1985. gadu. Tā kā turnīrā piedalīsies arī Elektrēnu «Energija», Aļeiņikovs var spēlēt. Tomēr viņš pagājušajā sezonā «Liepājas metalurga» rindās sevi neapliecināja kā spēlētājs, kurš varētu uzņemties pirmā vārtsarga vietu komandā. «Rīgā 2000» viņš to varētu dalīt ar Mārtiņu Raitumu (tiek pieļauta iespēja, ka ledus laiks abiem varētu būt vienāds). Tas gan nozīmē, ka vārtsargu līnija rīdziniekiem varētu būt vājākais punkts, jo ne Aļeiņikovs, ne Raitums pagaidām nav pierādījis, ka var stabili aizvadīt visu sezonu, nevis tikai atsevišķas pāris spēles.

«Liepājas metalurgam» papildinājums pienācis no «Rīgas 20» (Pētersons, Eniks, Feoktistovs), taču pagaidām nav skaidrs, kur paliks pārējie 1985. gadā dzimušie Oļega Znaroka vadītās komandas hokejisti. «Rīga 20» tika veidota kā Latvijas junioru (U-20) izlases bāzes vienība, tāpēc nākamsezon tajā 1985. gadā dzimušajiem vairs nevajadzētu būt tik biezā slānī. Junioru vecums viņiem jau pāri, liekot atbrīvot vietu topošajiem valstsvienības kandidātiem. Šajā situācijā jo atzīstamāks šķiet «Rīgas 2000» un «Liepājas metalurga» plāns veidot fārmklubus, taču kā vieniem, tā otriem spēlētāju jau gana. Tāpēc jo pamatīgāk būs jāpiedomā, kā nākamās sezonas laikā nezaudēt 1985. gada paaudzi.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv