Latvijas iedzīvotāji - nedrošākie Baltijā

Apollo
36 komentāri

Latvijas iedzīvotāji aizvien jūtas nedrošākie Baltijā, liecina apdrošināta «Ergo» veiktais Baltijas valstu jaunākais «Drošības indeksa» pētījums.

Latvijas iedzīvotāji - nedrošākie Baltijā

Foto: Ieva Čīka/LETA

Šogad veiktajā pētījumā kopējais Latvijas «Drošības indeksa» rādītājs ir mīnus 10 (2014.gadā - mīnus 13, 2015.gadā - mīnus 12), kamēr Lietuvā šis rādītājs ir mīnus 6 (2014.gadā - mīnus 5, 2015.gadā - mīnus 4), savukārt Igaunijā šis rādītājs ir pozitīvs, proti, 11 (2014.gadā - 8, bet 2015.gadā - 6).

Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš žurnālistiem šodien norādīja, ka pētījumā vērtējums ir iespējams skalā no mīnus 100 līdz 100, proti, ja visi respondenti, visos parametros būtu teikuši, ka viņi jūtas pilnīgi droši, rādītājs būtu 100, bet, ja visi respondenti visos parametros būtu teikuši, ka viņi jūtas ļoti nedroši, rādītājs būtu mīnus 100. «Indekss ir ar mīnus zīmi, kas nozīmē, ka mēs biežāk esam jutušies nedroši, nekā droši, bet pozitīvā ziņa ir, ka 2014.gadā rādītājs bija drūmāks, tādējādi salīdzinājumā ar 2014.gadu mēs jūtamies arvien drošāk vai aizvien mazāk nedroši,» viņš sacīja.

Atbilstoši pētījuma datiem, iedzīvotāji Latvijā salīdzinājumā ar iedzīvotājiem Lietuvā un Igaunijā joprojām jūtas nedrošāki visās piecās indeksa dimensijās - materiālais un finansiālais stāvoklis, drošība par darbu, drošība par veselību, valsts stabilitāte un drošība, kā arī fiziskā drošība/kriminogēnā situācija.

Tostarp Latvijas iedzīvotājus, tāpat kā iedzīvotājus Lietuvā un Igaunijā, visvairāk satrauc jautājumi, kas skar veselību, kā arī valsts stabilitāti un drošību. Pēc pētījuma datiem, Latvijas iedzīvotāju vērtējums drošībai par veselību jaunākajā pētījumā ir mīnus 34, Lietuvā - mīnus 31, bet Igaunijā - mīnus 7, kamēr valsts stabilitātei un drošībai vērtējums Latvijā ir mīnus 26, Lietuvā - mīnus 20, bet Igaunijā - mīnus 3.

Latvijā un Lietuvā negatīvi rādītāji ir arī vērtējumam drošībai par darbu, kā arī vērtējumam par materiālo un finansiālo stāvokli - attiecīgi Latvijā šie vērtējumi ir mīnus 13 un mīnus 8, bet Lietuvā mīnus 10 un mīnus 0,4. Kamēr Igaunijā šie rādītāji ir pozitīvi - attiecīgi 4 un 17. Savukārt visās trijās Baltijas valstīs pozitīvs vērtējums ir par fizisko drošību/kriminogēno situāciju - Latvijā tas ir 29, Lietuvā - 32, bet Igaunijā - 47.

Vienlaikus Kaktiņš atzina, ka Latvijā lielā daļā parametru negatīvajam vērtējumam nav īsti pamata, izņemot veselību, kur sistēmā tiešām ir problēmas. «Man labpatīk domāt, ka lielā daļā parametru, tam [negatīvajam vērtējumam] nav īsti pamata. Ja mēs skatāmies veselību, tad tam ir pamats, jo tur tiešām ir pamatīgi Augeja staļļi, bet, ja mēs skatāmies drošību par darbu, kā arī kriminogēno situāciju un valsts stabilitāti, tad īstenībā nav tik ļauni,» viņš sacīja.

Pētījuma ietvaros arī secināts, ka 73% Latvijas iedzīvotāju baidās, ka slimības gadījumā nespēs apmaksāt ārstēšanos, tostarp vislielākās bažas ir iedzīvotājiem vecumā no 55 līdz 74 gadiem, 75% raizējas, ka nevar saņemt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus, bet 74% uztraucas par to, ka varētu saslimt tik nopietni, ka būtu nepieciešama ilgstoša ārstēšana.

Tāpat pētījumā secināts, ka 70% cilvēku Latvijā dzīvo bažās, ka vecumdienās būs nabagi, tostarp visvairāk tas satrauc iedzīvotājus vecumā no 45 līdz 54 gadiem, bet 64% Latvijas iedzīvotāju uztrauc, ka viņi paliks bez iztikas līdzekļiem. Latvijā 80% iedzīvotāju raizējas arī par ekonomiskās krīzes iespējamību, 64% satrauc liela bēgļu, patvēruma meklētāju vai imigrantu plūsma, bet 62% iedzīvotāju pauduši bažas, ka varētu sākties militārs konflikts.

Līdztekus piecām drošības dimensijām pētījumā apkopots arī iedzīvotāju redzējums par pašreizējo dzīves stabilitāti. Tas izvērtēts piecos drošumspējas faktoros, analizējot cilvēku apmierinātību ar dzīvi, pārliecību par spēju ietekmēt notiekošo, materiālā stāvokļa pašvērtējumu, to cik tālu tiek plānota nākotne un mājsaimniecību būtiskākos ilgtspējas rādītājus. 

Drošumspējas faktoru mērījumi liecina, ka apmierinātība ar dzīvi kopumā Baltijas valstīs ir līdzīga - Latvijā un Igaunijā - vidēji 6,61 punkts, bet Lietuvā - 6,81 punkts. Lai gan Latvijas iedzīvotāju apmierinātības ar dzīvi vērtējums nav augstākais Baltijas valstu starpā, kopumā tieši Latvijas iedzīvotāji biežāk (53%) sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem nekā cilvēki Lietuvā (47%) un Igaunijā (48%). Vienlaikus audzis arī laika posms, cik ilgi Latvijas iedzīvotāji varētu iztikt, zaudējot regulāros ienākumus - 2015.gadā Latvijai bija zemākais rādītājs šajā faktorā, proti, 4,6 mēneši, bet šogad šis rādītājs ir 5,1 mēnesis, kas ir tāpat kā Igaunijā, kamēr Lietuvā - tie ir 7,2 mēneši.

Dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā interneta vidē. Aptauju veica pētījumu centrs SKDS. Kopumā aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.05.2017
Ienākt apollo.lv