Latvijas iedzīvotāji optimistiskāki nekā Krievijas ļaudis

Apollo
0 komentāru

Tā kā pēdējos mēnešos Latvijas un Krievijas savstarpējām attiecībām tiek pastiprināti pievērsta uzmanība, 2005. gada aprīlī sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS un viens no vadošajiem Krievijas sabiedriskās domas pētījumu centriem VCIOM veica pētījumu, kurā noskaidroja, ko par Latvijas un Krievijas attiecībām domā šo valstu iedzīvotāji.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka Krievijas pieminēšana viņiem rada pozitīvas jūtas (50%), bet uz negatīvām izjūtām norādījuši 20%. Tomēr dati liecina, ka dažādu etnisko grupu atbildes atšķiras — uz pozitīvām emocijām norādījuši 28% latviešu, 83% krievu un 71% citu tautību pārstāvju.

Krievijas iedzīvotāju vidū Latvijas pieminēšana izraisa vēsākas jūtas — pozitīvas emocijas tas rada 16% aptaujāto, bet 41% norādījuši uz negatīvām jūtām. Jāatzīmē, ka 39% aptaujāto Krievijas iedzīvotāju norādījuši, ka Latvijas pieminēšana viņos neizraisa nekādas jūtas (Latvijā par Krieviju to atzinuši 28%).

Aptaujas dati liecina, ka abu valstu iedzīvotāji Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību attīstību vērtē drīzāk kritiski: mazāk nekā puse — 35% Latvijas iedzīvotāju un 19% Krievijas iedzīvotāju — uzskata, ka šīs attiecības attīstās pareizajā virzienā. Jāteic gan, ka arī šajā aspektā dažādu Latvijas etnisko grupu viedoklis atšķiras — pozitīvu vērtējumu situācijas attīstībai snieguši 42% aptaujāto latviešu un 34% krievu.

Arī runājot par nākotni, Latvijas iedzīvotāji bijuši optimistiskāk noskaņoti nekā Krievijas iedzīvotāji: 41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un 13% Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka attiecības uzlabosies, bet to, ka tās pasliktināsies, norādījuši 14% Latvijas iedzīvotāju un 27% Krievijas iedzīvotāju. Interesanti, ka šajā jautājumā optimistiskāk noskaņoti par Krievijas iedzīvotājiem bijuši gan Latvijā dzīvojošie latvieši (43%), gan krievi (37%).

Raksturojot, cik lielā mērā Latvijas un Krievijas varas pārstāvji vēlas abu valstu tuvināšanos, vērojams, ka Latvijas iedzīvotāju uzskati nav vienoti: gandrīz vienlīdz bieži norādīts gan tas, ka Krievijas varas pārstāvji vēlas abu valstu tuvināšanos, bet Latvijas — ne (23%), gan tas, ka šāda vēlme ir tikai Latvijas varas pārstāvjiem (21%), vai arī to vēlas abas puses (25%). To, ka to nevēlas ne Latvijas, ne Krievijas varas pārstāvji, atzinuši 17% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt Krievijā gandrīz puse iedzīvotāju (45%) uzskata, ka Krievijas varas pārstāvji vēlas abu valstu tuvināšanos, bet Latvijas — ne. Pretēju uzskatu (Latvijas — vēlas, Krievijas — ne) pauduši tikai 5% aptaujāto. Abu pušu ieinteresētību atzinuši 15%, bet tās trūkumu — gandrīz tikpat daudz — 14% respondentu.

Arī uzskati par to, kuras valsts iedzīvotāji vēlas abu valstu tuvināšanos, atšķiras. Latvijā dominē viedoklis, ka tuvināšanos vēlas abu valstu iedzīvotāji (51%). Viedokli, ka to vēlas tikai Krievijas iedzīvotāji, pauda 11%, bet par tikai Latvijas iedzīvotāju vēlmi to atzina 12% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Savukārt Krievijā tikai ceturtā daļa respondentu (25%) uzskata, ka valstu tuvināšanos vēlas abu valstu iedzīvotāji. Biežāk — aptuveni trešā daļa respondentu — norādījuši, ka to vēlas tikai Krievijas iedzīvotāji (32%), 6% — ka tikai Latvijas. Saskaņā ar aptaujas datiem, 12% Latvijas un 15% Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka to nevēlas ne vienas, ne otras valsts iedzīvotāji.

Aptaujā tika lūgts novērtēt arī Lietuvas un Igaunijas valstu vadītāju atteikšanos piedalīties uzvaras pār hitlerisko Vāciju 60. gadadienas svinībās Maskavā. Jāteic, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (49%) to uzskata par Lietuvas un Igaunijas iekšējo lietu. Negatīvi to novērtējuši 37% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet pozitīvi — 11% respondentu. Krievijā šis Lietuvas un Igaunijas vadītāju lēmums tiek vērtēts ievērojami kritiskāk — 61% Krievijas iedzīvotāju to vērtē negatīvi. Par šo valstu iekšējo lietu to atzīst 27%, un tikai 4% to ir novērtējuši pozitīvi.

Pētījumā tika skarti arī 1940. gada notikumi Latvijā. 2004. gada decembrī pēc Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) pasūtījuma pētījumu centrs SKDS Latvijas iedzīvotājus lūdza norādīt, vai, pēc viņu domām, Latvijas kļūšana par PSRS sastāvdaļu bija Latvijas brīvprātīgs lēmums pievienoties PSRS vai to noteica PSRS iebrukums Latvijā. To, ka šos notikumus drīzāk var raksturot kā iebrukumu Latvijā, atzīst 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet par brīvprātīgu pievienošanos to uzskata 24% respondentu. Jāatzīmē, ka par brīvprātīgu Latvijas pievienošanos PSRS to atzina 11% aptaujāto latviešu, 45% krievu un 31% citu tautību pārstāvju.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv