Latvijas izaicinājums ir saprast, ar ko varam konkurēt pasaulē

Apollo
0 komentāru

Latvijas izaicinājums ir saprast, kas ir tas, ar ko mēs varētu konkurēt pasaules tirgū, pirmdien «Jaunā laika» (JL) frakcijas sēdē, kurā piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Artis Kampars

Artis Kampars

Foto: AFI

Ministrs deputātus iepazīstināja ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto ekonomikas atveseļošanas plānu, ko iecerēts nākamnedēļ prezentēt arī Ministru kabinetā.

Viņš norādīja, ka izstrādātais plāns paredzēts, lai vidējā termiņā panāktu strukturālas izmaiņas Latvijas ekonomikā. Viņš gan atzina, ka plāns vēl atrodas apspriešanas stadijā, taču galvenie akcenti ir manāmi.

EM izstrādātais plāns paredz, ka Latvijas turpmākās izaugsmes stimulam jābūt balstītam uz eksporta veicināšanu. «Ja iepriekš uzskatījām, ka mūsu motors ir iekšējais pieprasījums, tagad jāsaprot, ka Latvijas ekonomikas dzinējspēks ir ārējais pieprasījums,» Kampars teica.

Kampars klāstīja, ka Latvija pašlaik saražo 20% no tā, ko varētu patērēt. «Tas nav tāpēc, ka mēs to nevarētu, bet tāpēc, ka globālā ekonomika tā darbojas. Ir loģiski, ka Latvijas patērētājs, piemēram, projektorus iepērk tur, kur ir lētāk,» Kampars paskaidroja.

«Ja mēs palūkojamies telpā, kur mēs atrodamies, dzīvojam, sākot no telefoniem, drēbēm un mikrofoniem vai uz jebkuru citu lietu, mēs redzam, ka Latvijā principā mēs varam saražot ļoti maz ko. Nevis tāpēc, ka mēs nemākam un nespējam, bet tāpēc, ka tirgus darbojas tā,» viņš akcentēja, piebilstot, ka katrs ražo to, kas ir izdevīgāk, un to, kam ir potenciāls.

«Mūsu izaicinājums ir saprast, kas un kur mēs esam konkurētspējīgi modernajā tirgū pasaulē, radīt un virzīt tādas nozares, kas spējīgas konkurēt,» Kampars uzskata. Viņš piebilda, ka tālāk no tā attīstīties arī iekšējais tirgus, kā arī būs izaugsme iekšzemes kopproduktā (IKP).

«Šī ir tā strukturālā izmaiņa, kas, manuprāt, var ļoti būtiski ietekmē Latvijas ekonomiku,» Kampars minēja.

Ekonomikas ministrs uzskata, ka iepriekšējos gados Latvija eksporta ziņā nav bijusi konkurētspējīga, jo darba algas kāpa straujāk nekā produktivitāte.

Viņš pastāstīja, ka konkurētspēju kavē arī tas, ka Latvijā ir problēmas ar infrastruktūru, inovācijām, institucionālo ietvaru un uzņēmējdarbības vidi, kas patlaban saskaras ar pārmērīgiem birokrātiskiem šķēršiem. Kampars uzsvēra, ka konkurētspējai par labu nāks tas, ja valsts atbalsts turpmāk būs daudz mērķtiecīgāks, selektīvs.

Ministrs akcentēja orientēšanos uz nepieciešamību konkurēt ārējos tirgos. «Mūsu aizvēršanās vai iekapsulēšanās dos daudz negatīvāku efektu. Mums jāsaprot, ka mēs esam spējīgi ražot labas un konkurētspējīgas lietas. Konkurētspējai jābūt kā tādai mantrai, ko lietojam, ja runājam par tautsaimniecības attīstību nākotnē,» viņš uzskata.

Viņš arī pauda, ka ļoti būtiski Latvijā ir domāt par produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu. «Piemēram, vidēji kokrūpniecībā patlaban uz vienu kubikmetru pievienotā vērtība Latvijā ir 185 ASV dolāri, savukārt Skandināvijā tie ir 430 ASV dolāri. Skandināvija ir tepat - viņi vienkārši ir atraduši veidu, kā ražot ar augstāku pievienoto vērtību, nevis tirgot resursu,» Kampars pavēstīja.

Ekonomikas ministrs norādīja, ka patlaban EM, vadoties pēc pašreizējiem Latvijas nozaru rādītājiem, ir nodalījusi septiņas nozares, kuras varētu iekļaut Latvijas prioritāro nozaru sarakstā, - tā ir pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un saistītās nozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, metālu ražošana, augstu tehnoloģiju nozares, kā arī transporta, sakaru nozares.

Pēc viņa teiktā, īstenojot ekonomikas atveseļošanas plānu, Latvijai 2015.gadā jāsasniedz IKP 17 miljardu latu apmērā, bezdarba līmenim jābūt vidēji 8%, taču darba tirgum jābūt sabalansētam un konkurencei darba ņēmēju vidū - pietiekamai.

Kampars atzina, ka bez īpašiem stimuliem Latvijas ekonomiskie rādītāji 2015.gadā tikai nedaudz pārsniegtu 2008.gada robežu.

Runājot par ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādes gaitu, Kampars teica, ka priekšlikumi izstrādāti jūnijā, ar sociālajiem partneriem tie apspriesti jūlijā, kā arī tos līdz jūlija beigām skatīs valdībā, savukārt augustā speciālā konferencē Kampars iecerējis iepazīstināt ar plāna galējo variantu.

Viņš norādīja, ka pārējais darbs saistās ar nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu, lai pēc tam plānu varētu skatīt valdības sēdē septembrī, tajā pašā laikā, kad tiks lemts par 2010.gada budžetu.

Gan JL, gan ZZS deputāti pēc Kampara ziņojuma uzklausīšanas atzinīgi izteicās par EM izstrādāto plānu, lai gan norādīja uz atsevišķiem jautājumiem, kas jāņem vērā.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, komentējot izstrādāto plānu, frakcijas sēdē klāstīja, ka kopumā visi nepieciešamie akcenti tautsaimniecības attīstībai ir salikti pareizi.

Brigmanis gan bažījās, vai plāna izpildi nekavēs atsevišķi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) noteikumi, kas var būt pretrunā ar ieceri ekonomiku stimulēt, piemēram, saistībā ar nodokļu politikas jautājumiem.

ZZS deputāts Andris Bērziņš norādīja, ka ekonomikas stimulēšanas plāns darbosies sekmīgi, ja valstī būs skaidra nodokļu politika. «Ja nodokļi mainīsies ik pa diviem mēnešiem, uzņēmējiem nebūs iespējams neko plānot,» viņš minēja.

Arī ZZS deputāts Mārtiņš Roze atzinīgi izteicās par EM izstrādāto ekonomikas stimulēšanas plānu. Viņš pauda, ka laika grafiks, kurā plāns jāpieņem, gan ir saspringts, taču tas izpildāms un ir jāizpilda.

Savukārt JL deputāte Ausma Kantāne starp prioritārajām nozarēm vēlētos redzēt arī tūrisma nozari, bet vēl viens JL deputāts Ainārs Latkovskis norādīja, ka bez EM izstrādātā plāna Latvijai būtībā citas alternatīvas nav. Ja tas netiks īstenots, vajadzēs celt nodokļus.

Tautsaimniecības padome, kā arī citas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas atbalsta ekonomikas ministra piedāvāto Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānu, kas paredz prioritāro tautsaimniecības nozaru noteikšanu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.08.2017
Ienākt apollo.lv