Latvijas–Krievijas attiecības neesot tik dramatiskas, kā tiek attēlotas

Apollo
0 komentāru

Lai arī varētu vēlēties, lai Latvijas un Krievijas attiecības būtu labākas un aktīvākas, taču tās nav tik dramatiski sliktas, kā dažkārt tiek attēlotas. Šādu viedokli intervijā laikrakstam «Latvijas Vēstnesis» paudis Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis.

«Es ticu, ka mūsu attiecības ir iespējams attīstīt un ka pozitīvā attīstības tendence, kas bija vērojama gada sākumā, nav zudusi. Abām pusēm vienkārši vajag aktīvi strādāt šo attiecību uzlabošanai,» uzsvēris vēstnieks.

«Krievijas puse, kā jau to varēja sagaidīt, iesaldēja mūsu attiecību attīstību pēc Latvijas valdības pieņemtās deklarācijas — robežlīguma sakarā — par Abreni. Šīs deklarācijas būtība Krievijas pusei ir izskaidrota, Krievijas puse arī zina iemeslu, kāpēc Latvijas valdība pieņēma šo deklarāciju. Tomēr mana prognoze ir, ka no Krievijas puses nekas principiāli nemainīsies, kamēr nebūs radies risinājums Saeimā virzītajam likumam par izmaiņām Satversmes tiesā,» piebildis Teikmanis.

Pēc vēstnieka domām, iesprūdušajam robežlīgumam nevajadzētu būt par šķērsli abu valstu ekonomisko attiecību attīstībai. «Ir iespējams panākt vienošanos, lai starpvaldību komisija varētu atsākt darbu. Nav šķēršļu ekonomiska rakstura projektu attīstīšanai un līgumu slēgšanai. Mums ir sagatavoti un gaida parakstīšanu vairāki šādi līgumi, un tam nemaz nevajag starpvaldību komisiju. Piemēram, līgumam par gaisa satiksmi vai līgumam par savstarpēju investīciju aizsardzību.»

Taujāts, ko starpvalstu attiecībām deva Valsts prezidentes piedalīšanās 9. maija pasākumos Maskavā, Teikmanis uzsvēris, ka šī vizīte saasināja sabiedrības attieksmi Krievijā un skaidri varējis redzēt divu atšķirīgu viedokļu sadursmi Krievijā. «Vispirms jau to politisko spēku viedokli, kuriem negribas, lai Krievijas attiecības ar Latviju uzlabotos. Tāpēc arī redzējām tik aktīvus Krievijas mediju centienus pirms Vairas Vīķes-Freibergas ierašanās parādīt mūsu valsti, cik vien iespējams, negatīvā gaismā, plaši izmantojot prezidentes uzsākto diskusiju par vēstures tēmām un Krievijas atbildību pret vēsturi,» stāstījis vēstnieks.

«Taču šī vizīte, protams, bija ļoti nozīmīgs solis Latvijas labas gribas parādīšanai un arī signāls, ka labajai gribai jābūt no abām pusēm — lai mūsu divpusējās attiecības varētu sakārtot. Vizītei noteikti bija pozitīva nozīme — tā mazināja mūsu attiecību uzlabošanās pretinieku ietekmi,» uzskata diplomāts.

Savukārt taujāts, kā Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības iespaidoja Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO, Teikmanis atzīmējis, ka kopumā jaunā statusa ietekme ir pozitīva: «Tas redzams arī no Krievijas nelielas, bet tomēr attieksmes maiņas un vēlēšanās sakārtot mūsu attiecības. Jau sākot ar robežlīgumu.»

«Taču nav jācer, ka ES un NATO dalībvalsts statuss pats par sevi atrisinās jautājumus, ko neesam varējuši atrisināt gadiem ilgi. Bet šis statuss noteikti ir pozitīvs elements, kas palīdz kārtot attiecības ar Krieviju. Latvija tagad ir ES dalībvalsts, un vairs nav iespējams, kaut vai apziņas līmenī, definēt Baltijas valstis kā «tuvās ārzemes» vai «bijušo PSRS», kā to daudziem Krievijas politiķiem joprojām gribētos. Tas nozīmē, ka jāmainās arī Krievijas politiskajai apziņai. Un tas jau būtībā arī ir noticis,» piebildis diplomāts.

«Mūsu attiecībām noteikti par labu nāca tas, ka no darba Krievijas Ārlietu ministrijā aizgāja stingrās līnijas aizstāvis Mihails Demurins, kas bija bēdīgi slavens ar savu neiecietīgo attieksmi pret Latviju. Kopumā mūsu kontakti ar kolēģiem Krievijas Ārlietu ministrijā ir konstruktīvi, un tādi tie, es domāju, arī paliks,» sacījis Teikmanis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv