Latvijas likumdošana – kvalitatīva vai histēriska?

Apollo
66 komentāri

Esmu viena no likumprojekta «Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā» iesniedzējiem un iestājos par to, lai Latvijas tiesību sistēma būtu sakārtota. Esmu pārliecināta, ka noziedzīgo režīmu slavināšana nav pieļaujama. Un šie likuma grozījumi domāti, lai labotu atsevišķus «caurumus» likumdošanā, kas attiecas uz aizliegtās simbolikas lietošanu visos izklaides, svētku un sporta pasākumos. Vēlos pasvītrot – visos.

Latvijas likumdošana – kvalitatīva vai histēriska?

Foto: Edijs Pālens/LETA

Esmu arī juriste un man nav pieņemama situācija, ka sasteigti, varētu pat teikt histēriski, bez plašākas debates, neizvērtējos iespējamos riskus tiktu pieņemts regulējums, kas nebūs pilnībā izprotams nedz  tā adresātiem, nedz tiesību normu piemērotājiem - policistiem un citām tiesību aizsardzības iestādēm.

Politiķi vai politikāņi?

Atsevišķi politiķi, jeb drīzāk politikāņi jau paspējuši izkliegt skaļus lozungus, piesaucot dažnedažādus sindromus un sazvērestības teorijas. Šī histērija ir iestājusies pēc tā, kad steidzamības kārtā caur Saeimu neizdevās «izdzīt» nosauktos grozījumus. Reformu partija šiem politikāņiem tagad ir bubulis, kuru var piesaukt uz katra stūra un vainot visās pasaules likstās.

Šādi apgalvojumi ir ne vien nekorekti, bet arī absurdi. Reformu partijas Saeimas frakcija vienmēr ir uzsvērusi, ka likumdošanas procesam par simbolikas lietošanu publiskos pasākumos jābūt konsekventam, kvalitatīvam un pārdomātam un tas nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par provokatīvu, sasteigtu un gala rezultāta apstrīdamu normu.

Nedz šo grozījumu pieskaņošana vienīgi 9.maijam, neskatoties uz juridiskajām neprecizitātēm, nedz citu likumdošanas iniciatīvu pieskaņošana atsevišķiem gadījumiem, nevis visai likumdošanas bāzei un sabiedrības interesēm, nav pieļaujama. To vajadzētu saprast katram atbildīgam politiķim.

Šis ir viens no retajiem likumprojektiem, kuram netika prasīta detalizēta saskaņošana ar Tieslietu ministriju. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tas diemžēl tiek skatīts tikai caur politisku, nevis juridisku prizmu.

Es iestājos par to, ka, tāpat kā citos sarežģītos jautājumos, likuma kvalitāte tikai uzlabosies, izvērtējot to Saeimā pilnā likumdošanas procesā - trijos lasījumos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis likumprojekts nav 9.maija likums, tas ir likums, kurš regulē ikviena publiska pasākuma norisi.

Priekšvēlēšanu populisms un bezatbildība

Ir saprotams, ka priekšvēlēšanu gaisotnē daudziem ir nepārvarama vēlme rīkoties populistiski, un diemžēl ne vienmēr atbildīgi. Jājautā, kur līdz šim bija tie deputāti, kuri tagad tādā steigā virza izskatīšanai nekvalitatīvu likumu, lai tikai paspētu to piesaistīt vienam vienīgajam datumam – 9.maijam, kurš, starp citu, atkārtojas katru gadu. Kur bija šie deputāti pagājušajā gadā? Pirms vai pēc 9.maija? Vai tiešām vēlme pelnīt politiskos punktus pārspēj visu, pat veselo saprātu un atbildību?

Tas, kas notika 16.martā pie Brīvības pieminekļa, ļoti uzskatāmi parāda, līdz kam var novest bezatbildīga rīcība priekšvēlēšanu gaisotnē. Pašvaldības bezatbildības un atsevišķu deputātu bezkaunības dēļ, atceres pasākums izvērsās kaunpilnā provokācijā.

Likumam jābūt rezultatīvam, nevis deklaratīvam

Šobrīd  likumprojektā «Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā»  piedāvātā 14.1 panta pirmās daļas 4.punkta redakcija ir pārāk neskaidra, jo nav precīzi saprotams nedz tas, kādus vizuālos attēlus aptver jēdziens «simbolika», nedz tas, kāds ir jēdziena «stilizētā veidā» tvērums. Līdz ar to likums arī nav iedarbīgs, jo tā normas ir apstrīdamas.

Likumā «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem» jau ir ietvertas šīs pašas normas un neviennozīmīgās interpretācijas iespējas ir pierādījušās praksē. Vienā gadījumā policija mītiņa vadītājam bija sastādījusi administratīvo pārkāpumu protokolu par to, ka mītiņa laikā izmantota bijušās PSRS simbolika stilizētā veidā, proti, mītiņa dalībniekiem mugurā bija uzvilkts T-krekls ar zīmējumu – balta apļa vidū melnas krāsas sirpis un āmurs. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese ar savu 2005.gada 15.marta lēmumu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidza, norādot, ka sirpi un āmuru nevar viennozīmīgi vērtēt tikai kā PSRS simboliku.

Otrā gadījumā persona bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka gājiena laikā izmantoja nacistiskās Vācijas simboliku. Arī šajā gadījumā ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 15.maija lēmumu lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā tika izbeigta, norādot, ka uz karoga attēlotā zīme ir ievērojama latviešu tēlotāja raksta zīme «Laimas krusts», kas sanskrita valodā apzīmēta par «svastiku» vai «sauvastiku». Turklāt no biedrības, kuras valdes priekšsēdētājs ir persona, kurš saukts pie administratīvās atbildības, statūtiem  izriet, ka šīs biedrības simbolika ir latviešu mitoloģijā esošās Māras un Laimas zīmes, līdz ar to ir uzskatāms, ka uz personas nestā karoga ir attēlots biedrības simbols un nav pārkāpts likums «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem».

Šie piemēri labi ilustrē, ka normai, uz kuras pamata personu var saukt pie administratīvās atbildības, ir jābūt pietiekoši skaidrai un saprotamai, lai ļautu personai prognozēt likuma piemērošanas rezultātu un atbilstoši izvēlēties savu rīcību. Tieši tādēļ šajā gadījumā, mācoties no iepriekšējās pieredzes, svarīgi ir izstrādāt un pieņemt tādu tiesību normu, kas būs pilnvērtīgi  piemērojama un sasniegs gaidīto rezultātu.

Latvija – eiropeiska valsts

Piedāvātā likumprojekta redakcija nav izvērtēta Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas kontekstā. Saskaņā ar labi iedibināto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, dažādu attēlu, zīmējumu un vizuālo simbolu lietošana tiek uzskatīta par izteiksmes brīvību šīs konvencijas 10.panta izpratnē.

Izteiksmes brīvība nav absolūta, un valstis ir tiesīgas šādus ierobežojumus noteikt, ja vien tie atbilst nosauktās konvencijas prasībām.

Kā atzinusi Venēcijas komisija un Eiropas Drošības un Sadarbības komisija valstīm ir tiesības aizliegt vai pat noteikt kriminālatbildību par noteiktas simbolikas un ideoloģijas izmantošanu un propagandu. Taču šādai rīcībai ir jāatbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem par izteiksmes un pulcēšanās brīvību, kas noteikti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, izveidojusies Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē un noteikta Venēcijas komisijas un Eiropas Drošības un Sadarbības komisijas statūtos.

Sabiedrība jāsaliedē, nevis jāšķeļ

Venēcijas komisija secinājusi, ka šāda likuma norma, kas aizliedz personām izmantot bijušo režīmu simboliku un idejas, ja tie nerada draudus demokrātijai un sabiedrības drošībai, ir uzskatāms kā solis atpakaļ, kura galvenais mērķis ir sadziedēt pagātnes rētas. Šajā nozīmē simbolikas aizliegums ir mērķēts uz režīma upuru cieņas aizsargāšanu, palīdzēt sabiedrībai dziedēt pagātnes traumas un to saliedēt.

Lai cik emocionāli smagi man personīgi nebūtu noraudzīties, kā abos radikālajos galos politiķi izmanto Latvijas okupācijas un komunisma totalitārā režīma cirstās rētas, pavisam atklāti tomēr jāatbild uz jautājumu, vai šāds aizliegums rakstot likumu kā uz karstām oglēm sabiedrību Latvijā saliedētu?

Piemēram, lai gūtu priekšstatu par aizlieguma izmantot PSRS, LPSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku tiesisko regulējumu un tā piemērošanas praksi, ir lietderīgi iepazīties ar Lietuvas Republikas pieredzi, kurā līdzīga rakstura aizliegumi ļoti detalizēti ir ietverti likumā. Lietuvas likums neizliedz simboliku vai stilizētu simboliku kā tādu, bet gan skaidri definē, kādi simboli ir aizliegti.

Minhauzena sindroms

Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka  likumprojekts «Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā» nav  tikai «9.maija pasākuma likums», kā to mēģina pozicionēt. Normas, kas iestrādātas šajā likumprojektā, attieksies uz ļoti plašu pasākumu loku, tai skaitā  uz dažāda veida svētku, piemiņas, izklaides, sporta, atpūtas pasākumiem.

Zinu, ka esot arī tāds Minhauzena sindroms, kas pacientam liek vēlamo uzdot par esošo, taču man tomēr paliek cerība, ka vēlēšanu gaidās tas neapmiglos politiķu prātus, un likumdošanas process Latvijā arī turpmāk būs pārdomāts, savlaicīgs un kvalitatīvs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv