Latvijas «nacionālā īpatnība» - kūlas dedzināšana - raisa neizpratni ārvalstīs

Apollo
176 komentāri

Lai gan par kūlas dedzināšanu Latvijā ir paredzēti pietiekami bargi sodi, iedzīvotājus tas neattur no šī pārkāpuma izdarīšanas, intervijā atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš.

Latvijas «nacionālā īpatnība» - kūlas dedzināšana - raisa neizpratni ārvalstīs

TASS

Āboliņš norādīja, ka šogad kūlas ugunsgrēku skaits ir bijis mazāks nekā pagājušajā gadā par apmēram 15%, tāpat šogad samazinājums bija vērojams arī dedzinātās platības ziņā - šogad kūla degusi 1648 hektāru platībā, kamēr 2016.gadā - 3232 hektāru platībā. Taču tas nenozīmē, ka ir iemesls priecāties par cilvēku attieksmes uzlabošanos pret pērnās zāles dedzināšanu.

«Tie ir tikai skaitļi, jo ugunsgrēku skaits ir ļoti atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem. Ja ir silts pavasaris, tad ir daudz kūlas ugunsgrēku, bet, ja siltais laiks mijas ar lietu, tad zaļā zāle ātrāk izdīgst un attiecīgi ir mazāk kūlas dedzināšanas gadījumu. Ir gadi, kad kūlas ugunsgrēki dienestam ir liels pārbaudījums, jo tas nozīmē milzīgu izsaukumu skaitu. Ir bijuši gadījumi, ka no kūlas ugunsgrēkiem ņemam nost tehniku un sūtam to dzēst lielākus ugunsgrēkus vai steigties veikt glābšanas darbus, jo tas tomēr nozīmē cilvēka dzīvību,» sacīja Āboliņš.

Līdz šim ne sodi, ne informatīvās kampaņas nav atturējušas iedzīvotājus no kūlas dedzināšanas. «Runājam ar ārzemju kolēģiem par to, kā viņi šo problēmu risina. Protams, neesam vienīgā valsts, kurā tiek dedzināta kūla, bet daudzās valstīs šo problemātiku nesaprot. Piemēram, prezentēju statistiku par izsaukumu skaitu un norādīju, ka lielu daļu veido izsaukumi dzēst kūlas ugunsgrēkus. Zviedri bija neizpratnē, kāpēc tiek dedzināta sausā zāle. Mums tā ir problēma, lietuviešiem arī, tāpat ik pa laikam igauņiem. Neskatoties uz to, ka tas ir administratīvais pārkāpums un par to ir paredzēti gana bargi sodi, cilvēkus tas neattur. Mēs varam cerēt uz ielaušanos cilvēku zemapziņā. Pat nezinu, kas ir jādara, jo informatīvās kampaņas nelīdz, ko veicam kopā ar pašvaldībām, pašvaldības policiju,» atzina VUGD priekšnieks.

Dienesta vadītājs norādīja, ka nav iespējams prognozēt, vai turpmākajos gados kūlas ugunsgrēku skaits samazināsies. «Šaubos, ka kādam ir gatava recepte, kā strauji samazināt kūlas ugunsgrēku skaitu. Mēs kā dienests nevaram apgalvot, ka nākamajos trijos gados samazināsim kūlas ugunsgrēku skaitu līdz noteiktam apjomam. Tas ir arī attieksmes un iedzīvotāju līdzatbildības jautājums, tas attiecas arī uz citu veidu ugunsgrēkiem,» teica Āboliņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka iedzīvotājiem pašiem ir jādomā par pērnās zāles dedzināšanas sekām, jo «statistika ir pietiekami «melna» gan attiecībā uz bojāgājušo, gan iznīcināto māju skaitu».

VUGD priekšnieks arī pastāstīja, ka nupat ir sākts pētījums par kūlas ugunsgrēkiem, kurš turpināsies divus, trīs gadus. «Būs gan fokusa grupas, gan dziļās intervijas. Projekts ir tikko sācies, līdz ar to nevaru pateikt, kādā rakursā kopā ar pētniekiem strādāsim,» piebilda Āboliņš.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.12.2017
Ienākt apollo.lv