Latvijas piļu izpēte turpinās

Apollo
0 komentāru

Nesen, aprīļa beigās, stāstīju «Latvijas Avīzes» lasītājiem par Latvijas viduslaiku pilīm veltīto ceturto grāmatu. Nu jau ar gandarījumu var rakstīt par tikko iznākušo šīs interesantās sērijas piekto laidienu (sastādītāja — akadēmiķe Ieva Ose), kura uzmanības centrā ir Kurzemes un Zemgales senie nocietinājumi un to likteņi.

Rakstu krājumu ievada sakopotājas apskats par šā novada pilīm 13.–17. gadsimtā. Autore norāda, ka vācieši šo reģionu pakļāva vēlāk nekā Latvijas vidieni ap Daugavas lejteci un Gauju. Tālab iekarotāji Latvijas rietumdaļā uzcēla tikai atsevišķas pilis. To būvniecība izvērsās 14. gadsimtā, kad lielākā Kurzemes un Zemgales daļa piederēja Vācu ordeņa atzaram Livonijas ordenim. Vācu atbalsta punktu noriets šajā novadā sākās pēc Livonijas valsts konfederācijas sabrukuma 1562. gadā, kad ordeņa pilis pārgāja Kurzemes un Zemgales hercogu un viņu muižnieku īpašumā.

Ordenis savu pirmo — Kuldīgas pili kas, iespējams, sākumā bija neliels koka pagaidu nocietinājums, uzslēja īsā laikā (1242–1245) Ventas kreisajā krastā tieši iekaroto kuršu zemju vidusdaļā. Tai sekoja ordeņbrāļu mītnes Embūtē, Talsos, Sabilē un citās vietās.

Publikācijas iedaļā «Kurzemes bīskapija un tās pilis» I. Ose stāsta par šīm celtnēm Livonijas valstu savienības mazākajā valstiņā (apm. 4,5 tūkstoši km2), kuras diecēze stiepās līdz Misas upei. Bīskapija sastāvēja no trim teritoriāli atšķirīgām daļām — Ziemeļu, Dienvidu un Rietumu gala, starp kuriem atradās Livonijas ordeņa valsts novadi. Par Kurzemes bīskapijas rezidenci bija izvēlēta Piltene. Tās pils celtniecības gads precīzi nav zināms, bet domājams, ka tas noticis 14. gadsimta sākumā. Kā jau valdnieka sēdeklī, reprezentācijas telpas bijušas grezni iekārtotas. Kādā dokumentā pat minēts, ka uz pils lielās zāles sienām bijuši uzgleznoti visu Kurzemes bīskapu (skaitā 18) portreti.

Bīskapijā vēl atradās 14.–15. gadsimtā būvētās Ārlavas, Cīravas, Rindas, Vecvaltaiķu un Valtaiķu pilis. Diemžēl no tām līdz mūsdienām virs zemes maz kas saglabājies.

Kā liecina akadēmiķes raksts, runājot moderni, 14.–15. gadsimtā Kurzemē un Zemgalē sākās īsts piļu celšanas bums. Ievērojamākās no tām bija komtureju centri Dobele, Kuldīga (te tapa jau mūra pils), Jelgava un Ventspils. Katram no šiem nocietinājumiem bija uzbūvēta pamatīga galvenā pils ar četriem divstāvu korpusiem ap iekšējo pagalmu, kā arī izveidota priekšpils — plašāks ārējais pagalms ar saimniecības ēkām. Bez komturiem (varētu sacīt: pārvaldītās zemes iecirkņu priekšniekiem) šajos iekarotāju perēkļos dzīvoja ordeņbrāļi un priesteri. Vēl 14. gadsimtā uzbūvēja mūra pilis Grobiņā, Durbē, Skrundā, Alsungā, Kandavā, Jaunpilī, Tukumā, Sēlpilī un Altenē, bet 15. gadsimta sākumā — Saldū. Pēc tam, gadsimta vidū, uzmeistaroja vairs tikai vienu šādu objektu Bauskā, kam vajadzēja sargāt vāciešus no leišiem. Ar visu to Rietumlatvijā piļu bija mazāk nekā pie Gaujas un Daugavas ūdensceļiem. Pavisam tās necēla Sēlijā un Zemgales austrumu daļā, kur pletās biezi meži un bija maz iedzīvotāju. Ordeņpiļu galvenās funkcijas vienmēr bija nodevu ievākšana un savāktās labības uzglabāšana. Tikai pakāpeniski tās pārvērtās par latviešu zemnieku apspiestības vietām, kas noveda pie daudzu muižu atdošanas sarkanajam gailim 1905. gadā.

I. Oses pētījuma pēdējā iedaļā «Viduslaiku piļu likteņi Kurzemes un Zemgales hercogistē» vispirms atzīmēts, ka 16. gadsimta 2. pusē un 17. gadsimtā vecos nocietinājumus pārveidoja atbilstoši jaunajām funkcijām un laikmeta prasībām. Viduslaiku pilis vairs nederēja aizsardzībai, jo mūri bija viegli sagraujami ar lielgabaliem. Tāpēc ap daudzām pilīm uzbēra zemes vaļņus, kuru stūros ierīkoja bastionus. Jaunie īpašnieki sāka pārbūvēt vecās ligzdas, lai izveidotu plašas, savam laikam atbilstošas dzīvojamās telpas. Jaunus korpusus uzcēla Jelgavā, Bauskā, Dobelē. Autore diemžēl spiesta konstatēt, ka neviena Kurzemes un Zemgales pils nav saglabājusies tāda, kāda tā izskatījās pēc hercogistes laikā veiktajām pārbūvēm. Arī nedaudzās pilis, kas apdzīvotas līdz mūslaikiem — Ventspils, Dundaga, Alsunga un Ēdole — laika plūdumā vairākkārt rekonstruētas, un par to kādreizējo izskatu ir maz informācijas.

Ilustrācijas labad par hercogu vērienīgajām pārbūvēm zinātniece sīkāk pakavējusies pie Bauskas pils likteņiem. 16. gadsimta beigās tās priekšpilī uzbūvēja trīs jaunus divstāvu korpusus, kuri apņēmuši taisnstūra iekšējo pagalmu. Ziemeļu korpusa pirmajā stāvā bijušas saimniecības telpas, bet otrajā stāvā atradušās hercoga dzīvojamās istabas un reprezentācijas zāle. Sevišķi greznas bijušas podiņu krāsnis, kas rotātas figurāliem vai ornamentāliem reljefiem un klātas ar vairāku krāsu spožām glazūrām. 17. gadsimta vidū impozantā celtne cieta kaujās ar zviedriem un krieviem, turpmāk tika izmantota kā pārvaldes centrs un netika atjaunota iepriekšējā greznībā.

Vai zināt, kur atradusies Babates pils? Es pirms apskatāmās grāmatas nezināju. Izrādās, ka šis Sēlijas un Zemgales bīskapa īpašums atradies pavisam netālu no Rīgas — Babītes pilskalnā ziemeļaustrumos no tāda paša nosaukuma ezera. Tā bijusi koka celtne, un, protams, nav saglabājusies. Sīkākas ziņas par šo objektu var iegūt, iepazīstoties ar grāmatā ievietoto akadēmiķa Andra Caunes rakstu (viens no mūsu lielākajiem piļu speciālistiem). Viņam vēl divās publikācijās ir ko teikt arī par Bauskas priekšpili un Latvijas pieminekļu dokumentētāju Teodoru Ciparsonu (1909–1995).

Akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs stāsta par Piltenes pili 14.–16. gadsimtā un arheoloģiskajām liecībām par to. Mārītes Jakovļevas izpētes objekti bijuši Grobiņas un Skrīveru pils, Roberta Malvesa — Bauskas un Dundagas pils. Krājumā var lasīt arī par šāda veida celtnēm Jelgavā (autors Guntis Zemītis), Dobelē (Tatjana Vītola) un Kuldīgā (Valfrīds Fromholds-Treijs).

Grāmata iespiesta uz teicama papīra, bagātīgi ilustrēta ar fotogrāfijām, kartēm, zīmējumiem un shēmām. Izdevuma pamattekstu labi papildina jaunu vēstures avotu publikācijas. Ap 400 lappušu lielais foliants, ko saņēmuši interesenti, ir notikums Latvijas vēstures literatūrā. Gaidīsim turpinājumu!

Latvijas piļu izpēte turpinās

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Zvaizgnes sola

Vairāk

KAS GAIDĀMS ŠOMĒNES?

Horoskopi

Vairāk

Apollo E-veikali

02

2014. gada 2. septembris

Vārda dienas

Lizete, Elīza, ZeteElisa, Sančo, Savina, Savita, Uzbete, Zeta, Zetiņa, Līzete, Lizeta, Elise, Eliss, Eliza, Elize, Elīsa, Elīss, Lizabete, Lizbete, Lizelote, Elīze

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies
Rīga pašreiz +10 ℃
Apmācies

Vējš: 3 m/s

Saule lec: 06:28
Saule riet: 20:17
Dienas ilgums: 13:49

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

02.09.2014
Ienākt apollo.lv