Latvijas sodu politikā vērojamas nesamērības

Apollo
0 komentāru

Mazākais soda mērs par dalību masu nekārtībās ir astoņi gadi cietumā, slepkavām — tikai pieci. Vai tiks mainīts likums? Ģenerālprokurors Maizītis atzīst, ka Latvijas sodu politikā novērojamas nesamērības, vēstī laikraksts «Diena».

Latvijas sodu politikā vērojamas nesamērības

Foto: Evija Trifanova/LETA

«Reaģēt vajag, bet samērīgi,» norāda krimināltiesību speciālists Andrejs Judins, kurš uzskata par neadekvātu paredzēto soda mēru pērnā gada 13.janvāra masu nekārtību dalībniekiem — zemākā likumā paredzētā robeža ir brīvības atņemšana uz astoņiem gadiem bez iespējām piemērot nosacītu sodu. Viens no krimināllietā apsūdzētajiem Ansis Ataols Bērziņš cer uz politiskās varas maiņu, līdz ar to arī attieksmes maiņu pret notikušo, savukārt tiesību speciālisti cer, ka politiķi nāks pie prāta un grozīs skarbo normu.

Kriminālprocess par masu nekārtībām pie Saeimas pagājušā gada vasarā sākts pret četrdesmit sešām personām, kuras meta ar bruģakmeņiem Saeimas logos, pretojās policijas pūliņiem viņus savaldīt, izkāvās, izdemolēja alkohola veikalu un sadauzīja policijas auto. Apsūdzība pret vēl 18 personām tika atgriezta policijā papildu izmeklēšanai. Lieta apkopota 39 sējumos, un kopējais zaudējumu apmērs gada laikā pieaudzis aptuveni no sākotnējiem 70 tūkstošiem latu līdz vairāk nekā 185 tūkstošiem latu, raksta «Diena». 

Krimināllikums par tik aktīvām darbībām paredz brīvības atņemšanu no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem. Paredzētā soda mēra zemākais slieksnis, paredzams, tomēr izraisīs vēl daudz diskusiju, jo, kā izrādās, tik augsts tas nav nevienā Eiropas valstī, vēstī laikraksts.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv