Latvijas un ASV divpusējās attiecības

Apollo
0 komentāru

Amerikas Savienotās Valstis ir Latvijas stratēģiskais partneris, ar kuru saista īpašas attiecības. Abu valstu dialogs balstās izpratnē par kopīgām vērtībām: brīvību, demokrātiju, cilvēktiesībām un likuma varu. 2001. gada vasarā Varšavā izteiktā ASV prezidenta Dž. Buša vīzija par brīvu, integrētu un nedalītu Eiropu pilnībā saskan ar Latvijas nākotnes redzējumu.

Latvija augstu novērtē ASV sniegto politisko atbalstu Latvijas valsts centienos valstiskās suverenitātes nostiprināšanā un neatkarīga ārpolitiska kursa realizācijā. Latvijas un ASV ciešajai sadarbībai vienmēr ir bijusi prioritāra loma Latvijas ārpolitisko uzdevumu risināšanā, ekonomiskās attīstības veicināšanā un demokrātijas stiprināšanā. Latvija augstu novērtē ASV patieso ieinteresētību un stingro atbalstu mūsu valsts integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Diplomātisko attiecību vēsture

Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības aizsākās 1918. gada 10. decembrī, kad ASV Senāts pieņēma rezolūciju Nr. 379, paužot atbalstu visu trīs Baltijas valstu atdalīšanai no Krievijas. «Visām šīm tautām jābūt brīvām un neatkarīgām, jo Baltijas jūras krasta piederība tām padara to neatkarību par nozīmīgu pasaules brīvības un miera nosacījumu nākotnē».

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un ASV tika nodibinātas 1922. gada 28. jūlijā, kad Amerikas Savienoto Valstu valdība izdeva paziņojumu par Latvijas valdības atzīšanu.

Laikā starp Pirmo un Otro Pasaules karu Rīgā ir viesojušās tādas prominentas Amerikas personas kā Prezidents Herberts Hūvers (Herbert Hoover), kurš Rīgā viesojās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un uzrakstīja cildinošu rakstu par Latvijas attīstību, Džons Kenedijs (John Kennedy), kurš savu studiju laikā Londonā apmeklēja Rīgu Otrā Pasaules kara priekšvakarā, Džordžs Kenans (George Kennan), vēlākais ASV eksperts Krievijas jautājumos, kurš trīsdesmito gadu pirmajā pusē strādāja Rīgā kā ASV diplomāts.

Latvijas un ASV diplomātiskajām attiecībām bija lemts spēlēt unikālu lomu visā Latvijas ārlietu dienesta vēsturē. Pateicoties ASV valsts sekretāra S.Vellesa 1940. gada 23. jūnijā izdotajai deklarācijai, kas noteica ASV politiku Baltijas jautājumā un nodrošināja Baltijas valstu pārstāvniecību pastāvēšanu Vašingtonā, Latvijas sūtniecība Vašingtonā bija vienīgā mūsu valsts sūtniecība ārvalstīs, kura turpināja darboties visā Latvijas okupācijas laikā. ASV nekad nenodibināja oficiālus sakarus ar padomju valdību okupētajā Latvijā, līdz ar to visai pasaulei tika demonstrēta Latvijas okupācijas fakta neatzīšanas politika.

Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Vašingtonā galvenie mērķi okupācijas gados bija turpināt pārstāvēt de iure pastāvošo Latvijas valsti, saglabāt nemainīgu Latvijas starptautiski tiesisko statusu, cīnīties par neatkarības atjaunošanu, kā arī veikt nozīmīgu informatīvu darbu: publicējot Rietumvalstu deklarācijas, paziņojumus un dokumentus, kuri attiecās uz Latviju, sniedzot no dažādiem avotiem iegūtās ziņas par situāciju okupētajā Latvijā.

Intensīvā Latvijas pārstāvniecības Vašingtonā un ASV Valsts departamenta sadarbība 1989. gadā, sekmēja arī pirmo neoficiālo Latvijas pārejas perioda un ASV valdību kontaktu izveidi 1990. gadā.

Tāpat arī nozīmīga loma Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā 1991. gadā bija ASV prezidentam Džordžam Bušam (senioram), kurš tiekoties ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu un vēlāk ar Krievijas Federācijas prezidentu Borisu Jeļcinu aizvien vairāk uzsāka sarunas par Padomju Savienības mierīgas dezintegrācijas iespējām.

Pēc 1991. gada 21. augusta puča Maskavā un Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina stāšanās amatā daudzas valstis, ieskaitot Krieviju, oficiāli sāka atzīt Baltijas valstu neatkarību de facto. ASV Baltijas valstis atzina 1991. gada 2. septembrī.

1991. gada 5. septembrī tika parakstīts Saprašanās memorands starp ASV un Latvijas valdībām par diplomātiskajām attiecībām, kas sekmēja ASV vēstniecības Rīgā  un Latvijas vēstniecības Vašingtonā  atvēršanu.

Latvijas un ASV divpusējā sadarbība

Latvijas un ASV divpusējo sadarbību visspilgtāk raksturo abu valstu noslēgtie sadarbības līgumi un vienošanās

Ceļošanas jomā

LR valdības un ASV valdības līgums par atvieglojumiem pilsoņu savstarpējās ceļošanas kārtībā (ar 1996. gada 1. janvāra ASV pilsoņiem tiek piemērots bezvīzu režīms uz 90 dienām) .

Diplomātisko attiecību jomā

Līgums starp LR valdību un ASV valdību par Amerikas Savienoto Valstu Miera korpusa programmu Latvijas Republikā, stājies spēkā 06.02.92, programma slēgta 30.09.2002.
Saprašanās memorands starp ASV un Latvijas valdībām par diplomātiskajām attiecībām, stājies spēkā 1991. gada 5. septembri.

Ekonomikas jomā

Investīciju veicināšanas līgums starp LR valdību un ASV valdību, stājies spēkā 28.10.1991.

Informāciju tehnoloģiju jomā 

Grant Agreement, ar kuru ASV Tirdzniecības un attīstības aģentūra piešķīra 600 000 USD Latvijas Republikas valsts vienotās informātikas un sakaru centram valsts sakaru tīkla izveidei, stājies spēkā 29.07.1996.

Vienošanās memorands starp LR valdību un ASV valdību par SY — 71E komunikāciju drošības iekārtu un pakalpojumu nodrošināšanu stājies spēkā 01.11.1996. Vienošanās memorands starp LR valdību, kuru pārstāv aizsardzības ministrija un ASV valdību, kuru pārstāv Nacionālās drošības aģentūras informāciju sistēmu drošības organizācija (NSA/ISSO) stājies spēkā 11.12.1997.

Ieguldījumu veicināšanas jomā

LR valdības un ASV valdības ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības līgums stājies spēkā 27.12.1996. 2003. gada 22. septembrī Briselē. Latvija kā nākošā ES dalībvalsts parakstīja līguma papildprotokolu BIT Political Understanding among Commission, US and Acceding States.

Kultūras mantojuma un izglītības jomās

LR valdības un ASV valdības līgums par noteiktu kultūras mantojuma objektu aizsardzību un saglabāšanu, parakstīts 07.10.2002. Spēkā stājās 12.11.2004.
LR valdības un ASV valdības līgums par privātās izglītības iestādes «Latvijas Starptautiskā skola» darbības nodrošināšanu, parakstīts 12.03. 2003.

Militārajā un aizsardzības jomās

LR valdības un ASV valdības līgums par drošības pasākumiem klasificētās militārās informācijas aizsardzībai, stājies spēkā 15.01.1998.

Masu iznīcināšanas ieroču neizplatības jomā

Līgums starp LR valdību un ASV valdību par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas ierobežošanas jomā, parakstīts 11.12.2001., stājies spēkā 05.05.2003. Grozījumi. Spēkā stājušies 2005. gada 14. februārī.

Muitas adminstrēšanas jomā

LR valdības un ASV valdības līgums par abu valstu muitas administrāciju savstarpējo palīdzību, stājies spēkā 23.07.1999 

Nodokļu politikas jomā

LR un ASV konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, stājies spēkā 01.01.2000.

Sociālās nodrošināšanas jomā

LR valdības un ASV valdības līgums par savstarpēju pensiju izmaksu, stājies spēkā 05.11.1992.

Tehniskās palīdzības jomā

LR valdības un ASV valdības Līgums par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas Bruņoto Spēku Latvijas Republikas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā un LR Vides un Reģionālās attīstības ministrijas un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības Departamenta līgums par palīdzības piešķiršanu Krievijas Federācijas bruņoto spēku agrāk kontrolētā nepabeigtā Skrundas RLS nojaukšanā, stājušies spēkā 12.08.1994.
LR valdības un ASV valdības līgums par ekonomisko, tehnisko un ar to saistīto palīdzību, stājies spēkā 07.02.1996. (Līgums paredz ASV palīdzības projektu īstenotājus atbrīvot no Latvijas Republikā esošajiem tiešajiem un netiešajiem nodokļiem)

Tiesībsargājošo iestāžu, likuma izpildes un krimināltiesību jomās

LR valdības un ASV valdības līgums par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās (Ratifikācijas rakstu apmaiņa; stājies spēkā 17.09.1999.)

LR valdības un ASV valdības līgums par sadarbību tiesībsargāšanas jomā, parakstīts 30.09.1999.
LR valdības un ASV valdības līgums par sadarbību tiesībaizsardzības jomā, parakstīts 27.09.2004.
Vienošanās protokols starp LR un ASV valdībām par likuma izpildi, parakstīts 20.09.2001. Grozījumi Vienošanās protokolā starp LR un ASV valdībām par likuma izpildi parakstīti 2003. gada 10. septembrī.

Tirdzniedzībā un intelektuālā īpašuma aizsardzības jomās

LR Valdības un ASV Valdības Vienošanās par attiecībām tirdzniecības un kapitālieguldījumu attīstīšanas jomā, stājies spēkā 13.04.1993.

LR un ASV Līgums par tirdznieciskajām attiecībām un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, stājies spēkā 20.01.1995.

Zinātnes un tehnikas jomās

LR valdības un ASV valdības Līgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomās, stājies spēkā 06.07.1994., darbības termiņš 5 gadi. Līguma darbības termiņš pagarināts 2000. g. 8. septembrī.

Zvejniecībās jomā

Nolīgums starp LR valdību un ASV valdību par zveju pie Amerikas Savienoto Valstu krastiem, stājies spēkā 29.10.1993. Pagarināts 2002. gada aprīlī līdz 2005. gada 31. decembrim.

ASV un Baltijas valstu sadarbība. Partnerības harta

ASV prezidenta Bila Klintona vizīte Rīgā 1994. gada 6. jūlijā kalpoja par vienu no spēcīgākajiem impulsiem turpmākajai Latvijas un ASV sadarbībai, kurai tālāk attīstoties 1998. gada 16. janvārī tika izstrādāta un parakstīta ASV un Baltijas sadarbības harta, kas jau praktiski definēja Latvijas un ASV, Baltijas un ASV sadarbības perspektīvu virzienus.

Hartas galvenais mērķis bija Baltijas valstu pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās.

Hartas darbība ir pierādījusi Baltijas valstu atpazīstamību ASV ārpolitikas kopainā, atzīstot Baltijas valstis par ASV partnerēm reģionā. Sadarbība Hartas garā ir veicinājusi ne tikai sadarbības attīstību ar ASV, bet arī ciešākas partnerības veidošanos Baltijas valstu starpā.

Sadarbības struktūra

ASV un Baltijas valstu Partnerības hartas ietvaros tika nodrošināta caur Partnerības komisiju, kas arī bija augstākā ASV un Baltijas sadarbības struktūra. Partnerības Komisiju no Baltijas valstu puses vadīja ārlietu ministri, bet no ASV puses Valsts sekretāra vietnieks, Komisijas sēdes notika reizi gadā, un tajās tika apspriesti divpusējās sadarbības iespējas un rezultāti ekonomiskajā, militārajā un citās jomās, kā arī izvērtēts progress Hartas mērķu sasniegšanā.

Aktīvākā Latvijas un ASV divpusējā sadarbība mūsdienās:

Sadarbība aizsardzības jomā

Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību prioritātēm. Tā pamatojas uz 1995. gadā noslēgto vienošanās memorandu par sadarbību aizsardzības un militārajā jomā starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības Departamentu. Ievērojama ir līdzšinējā ASV politiskā, finansiālā un materiāli tehniskā palīdzība Latvijas aizsardzības sistēmas attīstīšanai un Baltijas valstu reģionālās sadarbības sekmēšanai.

Latvijā ir akreditēta ASV aizsardzības un Jūras spēku pulkvežleitnants Ms. D.Leigh Sumner (29.07.2004.) ar rezidenci Rīgā un ASV Gaisa spēku atašejs plkv. Maikls Šīns (Michail C. Sheen) (29.09.99.) ar rezidenci Stokholmā. Savukārt no Latvijas puses ASV ir akreditēti Latvijas militārais atašejs Ingus Vizulis un viņa asistents Kārlis Līdaks.

Latvijas aizsardzības sistēmas attīstībā īpaša loma bija ģenerālmajora H. Kivenāra darba grupas pētījumam un priekšlikumiem par Latvijas aizsardzības sistēmu un tās attīstības perspektīvām.

Latvijas un ASV sadarbība militārajā jomā visaktīvāk notiek:

1. Apmācības jomā — IMET programma (International Military Education and Training),
2. Apgādes jomā — FMF programma (Foreign Military Financing),
3. Militārās sadarbības grupas (MLT programma — Military Liason Team) un Partnership for Peace (PfP) programmas ietvaros ASV atbalsta Latvijas pārstāvju dalību starptautiskajās PfP mācībās un to plānošanas konferencēs.

Sadarbība tiek īstenota:

    BALTBAT (Baltic Battalion)
    BALTRON (Baltic Naval Squadron)
    BALTNET (Baltic Air Surveillance Network)
    BALTDEFCOL (Baltic Defence College) daudzpusējo projektu ietvaros.

ASV ir paudušas stingru atbalstu Latvijas integrācijai NATO


2002. gada 17. maijā ASV senāts pieņēma Freedom Consolidation Act, kurā izteikts atbalsts NATO tālākai paplašināšanai un pieņemts lēmums veicināt 7 kandidātvalstu, tai skaitā Latvijas, sagatavošanās procesu, piešķirot.

2002. gada 30. jūlijā American Jewish Committee izdeva paziņojumu, kurā izteikts atbalsts 7 kandidātvalstu, tai skaitā Latvijas, uzaicināšanai NATO Prāgas samitā 2002. gada novembrī.

2002. gada 4. septembrī Stīvens Springfīlds (Steven Springfield), Jewish Survivors of Latvia prezidents, nosūtīja vēstuli ASV vēstniekam ANO Džonam Negropontem (John Negroponte) ar atbalstu Latvijas uzņemšanai NATO Prāgas samitā.

2002. gada 7. oktobrī ASV Kongresa Pārstāvju palāta apstiprināja divas atbalsta rezolūcijas: HCONRES 116 un «The Transatlantic Security and NATO Enhancement Resolution of 2002».

2003. gada 11. februārī ASV senatori Džons Makkeins (John McCain), Džozefs Lībermans (Joseph Lieberman), Lindsejs Grahams (Lindsey Graham) un Evans Bajs (Evan Bayh) izvirzīja rezolūciju par Eiropas sabiedroto atbalstu Irākas atbruņošanā saskaņā ar ANO Drošības Padomes Rezolūciju 1441 («Resolution Praises European Allies for Standing with America on Iraq»).

2004. gada 29. martā notika LR Ministru prezidenta Induļa Emša darba vizīte Vašingtonā, ASV, par godu NATO pievienošanās instrumentu iesniegšanai ASV Valsts departamentā un 2004. gada 2. aprīlī pie NATO galvenās mītnes Briselē tika pacelts Latvijas karogs.

Sadarbība tieslietu jomā

ASV ir devušas ievērojamu ieguldījumu Latvijas tieslietu attīstībā, sniedzot gan materiāli — tehniska rakstura palīdzību, gan nodrošinot ekspertu konsultācijas par aktuāliem tieslietu jautājumiem. Ar ASV atbalstu Latvijas amatpersonām ir bijusi iespēja piedalīties dažādās konferencēs, semināros un kursos.

Sadarbībā ar ASV notiek cieša sadarbība korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas jomā.

2001. gada 20. septembrī tika parakstīts vienošanās protokols starp Latvijas Republikas un ASV valdībām, kas paredz ASV atbalstu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidē un Kriminālprocesa reformas īstenošanā Latvijā. 2003. gada 10. septembrī tika parakstīti Grozījumi Vienošanās protokolā par ASV tehnisko palīdzību vēl četriem projektiem: policijas personāla vadības kurss, ētikas atbalsta projekts, Policijas Akadēmijas klases telpu atjaunošanas projekts un Krimināltiesību amata grāmatas projekts.

Notiek sadarbība starp Latvijas Ieslodzījumu vietu pārvaldi un ASV Cietumu asociāciju, Labošanas iestāžu zinātniski pētniecisko institūtu u. c. organizācijām, kas ietver informācijas apmaiņu, darbinieku apmācību, piedalīšanos konferencēs un kongresos par penitenciārajiem jautājumiem.

Naturalizācijas pārvalde ir saņēmusi nozīmīgu atbalstu no ASV sabiedrības integrācijas jomā. Pārvaldes darbinieki ir piedalījušies ASV nevalstiskās organizācijas «Freedom House» un ASV Starptautiskās attīstības aģentūras organizētajās mācību programmās (1999. un 2000. gadā); starptautiskos forumos un konferencēs par sabiedrības integrācijas jautājumiem.

Ar ASV finansiālu atbalstu ir īstenoti vairāki Naturalizācijas pārvaldes projekti:

«Mācību līdzeklis pilsonības pretendentiem» un «Televīzijas konkurss Austrumlatvijas nepilsoņu ģimenēm «Latvija manā ģimenē"" 

Naturalizācijas pārvalde ir sadarbojusies arī ar ASV Informācijas dienestu un ASV Informācijas aģentūru.

Tāpat arī notiek aktīva sadarbība vairāku tiesnešu apmācību programmu ietvaros un ar ASV finansiālu atbalstu tika nodibināts un darbojās Latvijas Tiesnešu mācību centrs.

Sadarbība iekšlietu jomā

Sadarbība iekšlietās ir viena no visintensīvākajām Latvijas un ASV sadarbības jomām. Tajā ir iesaistītas vairākas Latvijas un ASV tiesībsargājošās institūcijas.

2004. gadā aktīvākajā sadarbība ir notikusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Valsts policijas, Robežsardzes un Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ietvaros.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un organizētās noziedzības apkarošanas jomās ir notikuši regulāras informācijas un ekspertu apmaiņas.

Intensīva sadarbība notiek starp Valsts policiju (VP) un ASV tiesību sargājošās institūcijām. ASV ir sniegusi nozīmīgu finansiālu un organizatorisku atbalstu VP darbinieku apmācībai, kā arī finansiālu atbalstu tehniskā aprīkojuma iegādei. 2004. gada 27. septembrī tika parakstīts līgums ar ASV par atbalstu Valsts policijai, kura ietvaros tiek realizēti četri nozīmīgi projekti: 1) organizētās noziedzības apkarošanā, 2) fektīvākas nopratināšanas sistēmas izveidē, 3) novērošanas sistēmu izveidē un 4) efektīvākā teroristisko organizāciju atklāšanā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), sadarbojoties ar ASV 2004. gada ietvaros, ir saņēmis finansiālu un organizatorisku atbalstu darbinieku apmācībai. Ar ASV atbalstu VUGD pārstāvji ir piedalījušies starptautiskā seminārā «Civilmilitārā gatavība ārkārtējām situācijām un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas».

Sadarbība finanšu jomā

Ievērojama sadarbība noris arī finanšu jomā. 2004. gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir saņēmusi ASV finansiālu un organizatorisku atbalstu darbinieku apmācībai un pieredzes apmaiņai ASV analogās institūcijās.

Arī Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar ASV un ar ASV finansiālu un organizatorisku atbalstu ir veicis VID darbinieku apmācību un regulāru pieredzes apmaiņu ar ASV Iekšzemes ieņēmumu dienesta darbiniekiem par nodokļu administrēšanas jautājumiem. ASV ir sniegušas materiāli tehnisku palīdzību Latvijas muitai un finansiālu atbalstu muitas darbinieku apmācībai. 2004. gada 18. jūnijā ASV puse uzdāvināja Latvijas muitai — mobilo transportlīdzekļu un kravu kontroles, inspekcijas iekārtu.

Sadarbība vēstures jautājumu izvērtēšanā

Intensīva un regulāra sadarbība ar ASV notiek Holokausta upuru piemiņas projektu   izstrādē un vēstures jautājumu izvērtēšanā. Abu valstu sadarbība notiek vairāku īstermiņa un ilgtermiņa projektu ietvaros, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta sabiedrības izglītošanai un informēšanai par Holokaustu.

Lai veicinātu sadarbību ar ASV kultūras mantojuma aizsardzībā — 2002. gada 7. oktobrī starp Latviju un ASV tika parakstīts starpvaldību līgums par noteiktu kultūras mantojuma objektu aizsardzību un saglabāšanu. Latvijā ir uzsākti vairāki ilgtermiņa projekti — piemēram «Holokausta upuru vārdi: Latvijas ebreju kopienas memoriālais saraksts 1941. — 1945», Holokausta upuru piemiņas vietu sakopšana un memoriālu atklāšana Liepājā, Preiļos, Maltā, Aucē, Limbažos, tāpat arī pastāvīgi tiek veikti ebreju piemiņas vietu sakopšanas darbi Biķerniekos un Rumbulā.

Ar ASV vēstniecības Rīgā atbalstu ir organizēti vairāki semināri Latvijas vēstures pasniedzējiem par Holokausta jautājumu pasniegšanas metodiku. Sadarbojoties Latvijas institūcijām un ASV vēstniecībai Rīgā, 2003. gadā tika izdots albums «Izcilākās ebreju personības» latviešu, angļu un krievu valodās.

Līdzās ilgtermiņa projektiem ir uzsākti arī vairāki īstermiņa projekti. Piemēram — sadarbojoties ar ASV vēstniecību Rīgā un muzeju «Ebreji Latvijā» 2001. gadā tika izveidota ceļojošā izstāde «Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana», kas tika demonstrēta vairākās Latvijas pilsētās (Rīgā, Ludzā, Rēzeknē, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jēkabpilī un Sabilē).

Ar ASV atbalstu 2001. gada jūnijā notika triju Latvijas vidusskolu pasniedzēju vizīte ASV, lai piedalītos Holokausta jautājumiem veltītos semināros. Viens no tiem apmeklēja Jewish Foundation for the Righteous sponsorētu semināru Ņujorkā, bet pārējie apmeklēja Minesotas Universitātes, Holokausta un Genocīda studiju centrus. Līdzīgas Latvijas pasniedzēju vizītes notika 2002. gada jūlijā, kad ar ASV vēstniecības Rīgā atbalstu trīs Latvijas pasniedzēji apmeklēja Holokausta studiju centru Kēnes štata koledžā Keene State College, Ņūhempšīrā un 2004. gadā, sadarbībā ar Vašingtonas Holokausta muzeju, jūnija un jūlija mēnešos notika divu Latvijas vidusskolu (Aksnītes un Vangažu) vēstures skolotāju stažēšanās ASV.

2004. gada rudenī, sadarbojoties ar LR Izglītības un zinātnes ministriju, ASV vēstniecību Rīgā un Aiovas Universitāti, ASV University of Iowa tika uzsākta jaunu mācību materiālu sagatavošana Latvijas pamatskolām un vidusskolām par Holokausta jautājumiem.

Par traģiskiem Holokausta notikumiem, sadarbībā ar ASV vēstniecību Rīgā ir realizēti arī vairāki dokumentālo filmu demonstrēšanas un uzņemšanas projekti.  Jaunākais projekts tika realizēts 2005. gada 27. janvārī, kad,  pieminot Aušvices koncentrācijas nometnē ieslodzīto atbrīvošanas 60 gadadienu, Latvijas Televīzijā notika dokumentālās filmas «Upuru sadedzināšana» pirmizrāde. Līdzīgs projekts tika realizēts arī 2004. gada 15. februārī, kad Jelgavas Spīdolas skolas aktu zālē notika Andra Tomasuna dokumentālās filmas «Jelgava, 1941. gada vasara, Holokausts» pirmizrāde.

Sadarbībā ar ASV vēstniecību Rīgā, ar Latvijas ebreju kopienas, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja un muzeja «Ebreji Latvijā» atbalstu 2004. gada 16. jūlijā tika izveidota elektroniskā mājas lapa «Latvijas ebreju kopiena», kurā tiek sniegta informācija par Latvijas ebreju kopienu, tās vēsturi, traģēdiju un šodienu.  

Plašāka informācija angļu valodā: Newsletter Latvia's History: Education, Remembrance, Research.

Sadarbība ekonomikas jomā

Kā lielākā kapitāla eksportētāja pasaulē, ASV ir svarīgs Latvijas ekonomiskais partneris.

Pēc LR centrālās statistikas pārvaldes datiem 2004. gada ietvaros ASV ieņēma 6. vietu pēc investīciju apjoma Latvijā. Jomas, kurās ir piesaistītas lielākās ASV investīcijas Latvijā ir — finanšu sektors un pakalpojumi, jauno tehnoloģiju ieviešana.

Šobrīd būtisks virziens Latvijas un ASV ekonomisko attiecību veidošanai ir uzņēmējsabiedrību kontaktu veicināšana. Sadarbībā ar ASV Valsts departamentu Latvijas valdība ir aktīvi uzsākusi ekonomisko attiecību un uzņēmēju kontaktu veicināšanas projektus. Galvenā uzmanība ir vērsta uz ASV uzņēmējiem, aicinot apciemot Latviju un pārējās Baltijas valstis, lai klātienē iepazītos ar vienu no aktīvākiem un dinamiskāk augošajiem reģioniem Eiropā. Turklāt, lai ASV kompānijas iegūtu plašu un vispusīgu informāciju par sadarbības  iespējām ar Baltijas valstīm, tai skaitā arī Latviju, un, lai veicinātu ASV investīciju piesaisti, mērķtiecīgi tiek organizēti vairāki ievērojami uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumi.

2004. gada 8. decembrī Londonā notika konference «Bringing Baltic Government Leaders and Opportunities to U.S. Business», kurā piedalījās 160 ASV kompāniju pārstāvji.  Konferences otrā kārta tika noturēta 2005. gada 4. martā Vašingtonā, kur  notika trīs Baltijas valstu un ASV Valsts departamenta organizēta biznesa konference. Tajā tika turpināts iesāktais dialogs, lai  popularizētu Latvijas biznesa vidi un uzņēmējdarbību iespējas Baltijas reģionā.

Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības atklāšana ASV

Latvijai uz doto brīdi ir atvērtas 9 pārstāvniecības: Dānijā, Francijā, Kazahstānā, Krievijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Zviedrijā un Vācijā. Lai veicinātu Latvijas un ASV ekonomisko sadarbību un sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem kontaktu veidošanā, 2005. gada otrajā pusē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra plāno atvērt pārstāvniecību ASV. Pārstāvniecībai būtu liela nozīme kontaktu dibināšanai ar potenciālajiem investoriem, kā arī jaunu sadarbības iespēju ar ASV apzināšanai.

Tirdzniecība (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

2004. gadā

  • eksports

1. Lielbritānija –495 627 673 USD jeb 12.9% no kopējā Latvijas eksporta

2. Vācija — 470 010 411 USD jeb 12.3%

3. Zviedrija — 392 978 079 USD jeb 10.3%

4. Lietuva — 355 347 305 USD jeb 9.5%

5. Igaunija — 307 775 433 USD jeb 8.2%

9. ASV — 116 828 355 USD jeb 2.98%

ASV prezidenta Bila Klintona vizīte Rīgā 1994. gada 6. jūlijā kalpoja par vienu no spēcīgākajiem impulsiem turpmākajai Latvijas un ASV sadarbībai.

ASV prezidenta Bila Klintona vizīte Rīgā 1994. gada 6. jūlijā kalpoja par vienu no spēcīgākajiem impulsiem turpmākajai Latvijas un ASV sadarbībai.

Foto: AFI/Ints Kalniņš

  • imports

1. Vācija — 959 596 119 USD jeb 14.5% no kopējā importa Latvijā

2. Lietuva — 829 610 760 USD jeb 12.4%

3. Krievijas Federācija — 616 527 140 USD jeb 8.9%

4. Igaunija — 479 388 018 USD jeb 7.1%

5. Somija — 438 254 632 USD jeb 6.5%

17. ASV — 92 401 695 USD jeb 2.36%

Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar ASV - 24 426 660 USD apmērā.

Latvijas un ASV tirdzniecības dinamika laika posmā no 1998. līdz 2004. gadam, USD

Gads

Eksports

Imports

1998

51 905 044

65 259 360

1999

90 462 646

59 873 206

2000

62 679 173

63 447 760

2001

51 932 678

64 717 610

2002

97 005 473

63 977 295

2003

83 691 156

91 258 609

2004

116 828 355

92 401 695

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv